Teds Nolans: "Ja neuzvari, neesi pietiekami smagi strādājis"
Saruna ar Bufalo «Sabres» galveno treneri Tedu Nolanu notika īsi pirms Valsts svētkiem, kad mutē smeldza iekrājušies zaudējumi. Viedie trenera vārdi būs atraduši dzirdīgas ausis, jo pirmo reizi sezonā Bufalo izcīnījusi divas uzvaras pēc kārtas. Vienā no retajiem, brīvajiem brīžiem Nolans stāsta par galvenajiem sezonas klupšanas akmeņiem, un par to, cik drošs šobrīd jūtas par savu vietu galvenā trenera amatā.
Kur slēpjas „klupšanas akmens” «Sabres» šīs sezonas sniegumā?
Bieži vien komandu „iegāž” cīņas spara trūkums. Hokejistiem būtu jāatceras, ka NHL ir spēcīgākā līga pasaulē, ja nespēlēsi atbilstoši tās līmenim, par uzvarām var aizmirst. Savu artavu dod fakts, ka esam gados jauna komanda. Piemēram, Zemgum - 20 gadi, bet viņš ir komandas vadošais centra uzbrucējs. Spēlētājiem pieredze, lai izcīnītu uzvaras. Turklāt komanda atrodas pārmaiņu procesā. Nav viegli, bet mēs kļūsim labāki. Uzsākot jauno sezonu, neloloju ilūzijas, ka katrā spēlē uzvarēsim, bet cerēju, ka rezultāti būs nedaudz labāki. Komandā norit pārmaiņa, tas nenotiek nedz sešos mēnešos, nedz vienā gadā. Dažreiz paiet divi līdz trīs gadi, kad var baudīt pirmos augļus. Domāju pozitīvi, ticu, ka komanda var uzvarēt. Tam vajadzīgs laiks. Jābūt pārliecinātam par savu darbu.
Saprotams, ka necerējāt uz vieglu sezonu. Tomēr, vai komandas sniegums ir sliktāks par gaidīto?
Necerēju, ka būs viegla pastaiga. Šosezon vairākas spēles priecēja Bufalo veikums, bet ar to nepietika, lai izcīnītu uzvaru. Protams, netrūka spēļu, kad komanda demonstrēja ne tuvu labāko sniegumu, kā rezultātā samērā loģiski piedzīvojām zaudējumus. Nedrīkst aizvadīt vienu izcilu, bet pārējās spēlēs slinkot. Izaugsme nekāda. Spēlētājiem svarīgi saprast, ka jārāda vienmērīgs sniegums no spēles uz spēli. Tas nebūt nav viegli, bet viss nāk ar laiku. Lielisks piemērs ir spēle pret Sentluisu. Tovakar, manuprāt, mēs aizvadījām vienu no sezonas labākajām spēlēm, neskatoties uz to, ka piedzīvojām zaudējumu ar rezultātu 1:6. Piecas minūtes līdz spēles beigām tablo rādīja vēl cerīgo 1:3, taču atlikušo spēles laiku spēlējām mazākumā. Vārtos „iebira” trīs ripas. Lūk, šāda veida pavērsieni „izsit” no sliedēm jaunu un mazāk pieredzējušu komandu. Jārēķinās, ka spēlē var būt dažādi pavērsieni, bet galvenais nekrist izmisumā.
Kas mainījies no brīža, kad pārņēmāt komandas vadību no iepriekšējā trenera Lindija Rafa?
Galvenokārt tas, ka šosezon esam jaunāki nekā pērn. Šī patiesi ir ļoti jauna komanda. Par to var pārliecināties, ielūkojoties sastāvā. Būtībā Ņikitam Zadorovam vajadzētu spēlēt junioru hokeju nevis NHL. Arīdzan Ristolainenam būtu jāatrodas AHL, bet viņš spēlē kopā ar mums. Nereti apstākļi liek pielāgoties konkrētajai situācijai. Īpaši, kad komandā notiek pārmaiņas. Tas ir lielisks izaicinājums ikvienam jaunajam, kuriem jārēķinās, ka savā ceļā uz uzvarām būs daudz punu, no kuriem spēs mācīties.
Kā jūtaties,atgriežoties aktīvajā NHL trenera arodā?
Ir patīkami, ka esmu daļa no pārmaiņām «Sabres» komandā. Pateicos savām laimīgajām zvaigznēm, ka varu trenēt šo komandu. Tā ir pirmā komanda NHL, kuru sāku trenēt. Tās ir īpašas sajūtas. Varu vilkt paralēles ar laiku, kad atbraucu uz Latviju. Sākums nebija viegls, bet trešajā gadā, kad sanācām visi kopā, jutos pārliecināts, ka ar šo komandu varam sagādāt patīkamu pārsteigumu. Trenera arodā tam visam esmu gājis cauri. Atceros, ka pirmajā sezonā ar «Sabres» vispār neiekļuvām izslēgšanas spēlēs. Savukārt nākamajā sezonā (1996./1997) kļuvām par divīzijas čempioniem. Ticu, ka laiks un pacietība dod vēlamo rezultātu. Galvenais godprātīgi strādāt katru dienu, tad progress neizpaliks. Piemēri ir kā lādiņš. Paraugoties uz Zemgu – cilvēks ar kārtīgu pieeju darbam un vēlmi cīnīties līdz galam arī grūtos brīžos, kad šķietami rokas jau nolaidušās.
Pērn, kad komandā notika būtiskas pārmaiņas, tā brīža «Sabres» prezidents Pets Lafonteins uzaicināja jūs par trenera vietas aizvietotāju. Pirms atkāpšanās no amata viņš ģenerālmenedžera amatā apstiprināja Timu Mureju. Kādas ir jūsu attiecības, ņemot vērā, ka neesat Mureja izraudzīts treneris?
Grūti spriest, kas notiek komandas īpašnieku, ģenerālmenedžera prātos. NHL ir bizness. Uz Bufalo mani uzaicināja Pets Lafonteins. Es mīlu šo pilsētu. Tāpēc es strādāju pēc labākas sirdsapziņas, lai sekmētu komandas izaugsmi. Cerams ar to būs pietiekami. Neuzskatu sevi par Peta vai Tima, vai jebkura cita cilvēku. Strādāju «Sabres» komandai, mums visiem nepieciešams strādāt kopā.
Ko nepieciešams mainīt «Sabres» sniegumā, lai uzlabotos rezultāti?
Nianses, kas ietekmē spēli. Ja neuzvari, tu neesi pietiekami smagi strādājis. Mums noteikti nepieciešams smagāk strādāt. Pievērst uzmanību atsevišķām spēles detaļām. Jābūt pastāvīgiem savā sniegumā. Treniņos jāstrādā ar pilnu atbildību, spēlētājiem atgādinot turpināt cīnīties. Ja to darīs regulāri, vienā dienā tas ieiesies, kļūs par normu, ļaujot nepadoties pie negatīva rezultāta. Pāris pozitīvi uzplaiksnījumi šosezon bija redzami. Īpaši jāatzīmē spēles ar Sanhosē un Detroitu. Pret Sanhosē (2:1) darījām visu iespējamo, lai uzvarētu. Detroitā (3:2 pēcspēles metienos) neaizvadījām labāko spēli, bet atradām spēkus, lai cīnītos līdz galam. Abās spēlēs iezīmējas komandas raksturs, ko diemžēl nevar manīt visās sezonas spēlēs. Ja mēs nepadosimies, tad iegūsim iespēju uzvarēt, un tas ir daudz. Tas, ka tu izej laukumā, negarantē uzvaru. Iesākumā tu iegūsti iespēju to izcīnīt. Viss paliek katra paša ziņā. Nekas netiek dāvināts, nedz uzvara laukumā, nedz panākumi ārpus hokeja. Atliek vien smagi strādāt, lai nepalaistu garām šīs iespējas.
Cik drošs esat par savu vietu komandā?
Pārliecība, ko allaž sevī uzturu, ka vienīgā lieta, pār ko ir kontrole, – mana attieksme pret darbu. Kamēr es strādāju godprātīgi, tikmēr es jūtos labi. Nejūtu spiedienu, nekad neesmu jutis. Dzīvē ir krietni vien svarīgākas lietas, par kurām satraukties, nekā trenēt hokeja komandu. Visa pamatā ir katra individuālā darba ētika, ja tu strādā pēc labākās sirdsapziņas, tad rezultātiem nevajadzētu izpalikt.
Kādas vēsmas šobrīd jūtat no ģenerālmenedžera un vadības puses?
No sirds ceru, ka viņiem patīk mans darba stils, tas, ko daru komandas labā. Daru visu, kas manās spējās, lai uzlabotu komandas sniegumu. Latvijas izlasē nebija kardināli citādāk. Viens piemērs, ko var attiecināt uz komandas izaugsmi. Olimpiskajā turnīrā izlase zaudēja pirmās spēles, bet īstajā laikā viss nostājās pareizajās vietās. Tieši tas pats jādara Bufalo. Apzinos, ka komanda šosezon neizcīnīs Stenlija kausu, bet ceru, ka divu līdz piecu gadu laikā mēs to spēsim.
Kas jādara treneriem, lai uzlabotu komandas sniegumu?
Treneru korpusam jārada vide, lai spēlētāji būtu gatavi cīnīties. Es nevaru spēlēt viņu vietā, bet es noteikti varu atgādināt, ko nepieciešams paveikt, lai izcīnītu uzvaru, viņiem atliek to iegaumēt. Ir jāstrādā smagāk. Komandas sastāvā atrodas daudzi jauni spēlētāji, spēlētāji no dažādiem klubiem. Tas arī ietekmē komandas sniegumu. Nerunājot jau nemaz par to, ka daudzi spēlē sev neraksturīgās pozīcijās. Mums vairāki malējie uzbrucēji spēlē centrā. Zemgus no dabas ir centra spēlētājs, bet citiem tik labi neveicas. Nav viegli. Tā rezultātā zaudējam ļoti daudz iemetienos, kuros vajadzēja uzvarēt, par to kremt. Tas ietekmē spēles tālāko attīstību. Neuzvarēts iemetiens, mazāka ripas kontrole utt. Reālā kopaina sastāv no vairākām niansēm, kuru mēs cenšamies labot. Pāri visam- smags darbs.
Jūs esat ārēji mierīgs pat visnepateicīgākajās spēles situācijās. Tomēr pēc spēles ar Toronto, kad zaudējāt 0:4, publiski kritizējāt spēlētājus par cīņasspara trūkumu, ko negadās bieži no jums dzirdēt.
Strādājot ar Latvijas izlasi, nebija brīžu, kad zaudētu savaldību. Neuztraucos, jo spēlētāji strādāja ļoti smagi. Katrā treniņā, katrā spēlē. Tā nebija problēma. Šeit ir nedaudz citādāk, jo nākas bieži vien atgādināt, ka sezonā mums ir 82 spēles. Pasaules čempionātu sagatavošanās cikls ir īsāks. Te jācīnās katru dienu. Tas, protams, ir gan psiholoģiski, gan fiziski grūtāk. Katram ir jāatgādina, ka jāparāda savs labākais sniegums. Tā ir daļa no darba. Jaunai komandai būtiski demonstrēt pastāvīgu sniegumu, tas ir jāatgādina.
Tas viss attiecināms uz pieredzes trūkumu?
Nevēlos ieslīgt galējībās. Runājot par pieredzi. Atceramies, kas notika Olimpiskajās spēlēs. Sanda Ozoliņa pieredze komandu pacēla citā līmenī, jo viņš, pieredzējošāks un nobriedušāks, izprata spēli, spēlētājus tas ietekmēja. Tas pietrūkst Bufalo komandai. Tāpēc būtu nepieciešams piesaistīt pieredzes bagātākus spēlētājus, kas spētu dot jaunajiem hokejistiem nepieciešamo „grūdienu”.
Komandai trūkst līdera?
Mums vairāki spēlētāji mācās, lai kļūtu par līderiem. Sezonu sākām ar divām spēlēm pret Anaheimu, Bostonu, Sanhosē, Pitsburgu, kā arī pret Losandželosu, Čikāgu, Detroitu, Sentluisu. Tās ir elites komandas. Jau no paša sākumā pretiniekos bija komandas, kuras cīnās par Stenlija kausu. Savukārt mūsu komandai ir citi uzdevumi – atjaunoties. Tāpēc klupieni pret tām iznāca krietni smagāki. Būs grūti. Vienīgais atliek nepadoties un cīnīties līdz galam.
Vairākās Bufalo spēlēs komentētāji atsaucas uz ceturtdaļfinālu Olimpiskajās spēlēs pret Kanādu. Tādējādi uzslavējot «Sabres» cīņassparu. Cik bieži pašam nākas runāt par šo spēli?
Nebūs pārspīlēts sakot, ka diezgan bieži man jāatbild, kā Latvijai izdevās „turēt līdzi” Kanādai. Vēl nesen runāju ar Sentluisas komentētājiem par ceturtdaļfināla spēli. Jāstāsta par to, kā, pateicoties viltīgai izspēlei, mēs guvām vienīgos vārtus šajā spēlē. Cilvēkus patiesi tas interesē. Rezonanse Ziemeļamerikā par šo spēli jūtama vēl šobrīd. Tāpēc nav brīnums, ka spēlēs ar Bufalo komandas piedalīšanos, piemin šo spēli. Manā atmiņā tas viss vēl ir dzīvs. Tā ir viena no retajām spēlēm mana trenera aroda laikā, par kuru esmu lepns, ko atcerēšos mūžam. Iespējams, ka daudziem nav pamanāms smagais darbs, kas tika ieguldīts, neskatoties, ka trīs gadus mēs strādājām pie ticības aspekta. Ticība, ka ar smagu darbu var gāzt milzu kalnus Spēle pret Kanādu bija mūsu iespēja. Par spīti zaudējumam mēs neizniekojām šo iespēju. Tas jādara arī Bufalo.
Daudzi NHL analītiķi uzskata, ka tieši Karolīna vai Bufalo iegūs nākamo talantu – Konoru Makdeividu nākamā gada draftā. Kā tas ietekmē komandas atmosfēru?
Par Makdeividu runāja pērn, kad ierados Bufalo. Toreiz jau uzskatīja, ka viņu izvēlēsies «Sabres», jo hokeja apskatnieki neprognozēja mums augstu vietu NHL čempionāta kopvērtējumā, kas dotu augstākas drafta izvēles tiesības. Tāds ir žurnālistu darbs. Īpaši neuztraucos, kur viņš spēlēs, jo tas nebūtu godīgi pret citiem spēlētājiem. Jebkuros apstākļos mūsu galvenais uzdevums ir uzvarēt spēles. Protams, Makdeivids būs superzvaigzne, neskatoties uz to, kura komanda viņu izvēlēsies.
Kā uztverat apgalvojumu, ka Bufalo necenšas uzlabot sniegumu, lai iegūtu Makdeividu?
Nekādā gadījumā. Mēs necenšamies apzināti zaudēt. Šobrīd vienkārši neesam gana labi, lai tās izcīnītu. Meklējam savu spēles modeli. Turklāt mums ir ierobežots spēlētāju resurss. Trenēju komandu ar spēlētājiem, kuri atrodas manā rīcībā. Cenšamies darīt visu pēc labākās sirdsapziņas, neiespringstam uz Konoru Makdeividu.
Kā sokas Artūram Irbem?
Artūrs veic lielisku darbu. Vienīgais, kas šosezon nerada bažas, ir mūsu vārtsargu pozīcija. Lielāko daļu spēles vārtsargi nelika vilties. Irbem tur ir milzīgs nopelns. Attiecības, kas valda mūsu starpā ,ir ļoti ciešas. Tāpēc Artūra devums komandā ir ne tikai vārtsargu trenēšanā. Pārrunājam spēlētāju sniegumu. Viņam ir liela ietekme komandā, bet, protams, viņa prioritāte ir vārtsargu trenēšana. Jāteic, ka Girgensons ir viens no populārākajiem spēlētājiem Bufalo, bet Artūrs - viens no cienījamākajiem. Latviešu pārstāvniecība NHL noteikti ļauj lepoties visā Latvijā.
Plānojat kādas izmaiņas sastāvā?
Domāju, ka varam gaidīt pāris spēlētāju maiņas. Šādā veidā noteikti neturpināsim visu sezonu. Izmaiņām jāseko brīdī, kad īpaši neveicas.
Kā reaģējat uz izskanējušo informāciju par iespējamo Tailera Maiersa maiņu?
Tailers ir viens no mūsu labākajiem spēlētājiem. Domāju, ka viens no meistarīgākajiem visā līgā. Ceru, ka tās ir tikai baumas, jo nevēlētos viņu aizmainīt. Tailers ir stabils komandas aizsargs. Komandas rindās ir daudz perspektīvu aizsargu – Zadorovs, Ristolainens, Maiers, Makeibs, kas varētu pēc dažām sezonām būt vadošie NHL.
Kā saglabājat optimismu šādos brīžos, kad komandai neveicas?
Jāpriecājas, kad izcīnām uzvaru. Zaudējumi, protams, sarūgtina, bet esmu priecīgs par dzīvi kopumā. Šobrīd vienīgi cenšos atrast dažādus veidus, lai komanda uzvarētu. Šovasar nomira man tuva māsa. Šādos eksistenciālos mirkļos apzinies, kas dzīvē ir svarīgāks, jāatceras, ka tie nebūs mūžīgi. Jābūt iekšēji stipriem un jāiztur.