Ozoliņus, Bukartus un Tambijevus gaidot

Divas dienas patrenējis "Dinamo" kandidātus, Bobs Hārtlijs jau trešajā dienā lielākai daļai iedevis atpūtu. Papildus jāpastrādā ar kādiem desmit jaunajiem! Būdams pozitīvi orientēts, Hārtlijs ar vienu vārdu slavē spēlētājus, otrā piebilstot, ka viņiem vēl daudz jāmācās. Hokeja vērotāji pēc tik īsas sadarbības gan vēl nav tikuši skaidrībā, kurš Hārtlijs ir īstais: tas, kurš slavē, vai tas, kurš runā par mācīšanos. Būdams nejauks reālists, gaidu, kad Bobam atvērsies acis. Manas Bultas sešiem kucēniem pērn tas notika kaut kad dzīves otrajā nedēļā. Hārtlijs pagaidām noraida videotrenera Pētera Groma piedāvājumus skatīties treniņu bildītes. Sak, nav kur steigties! Tad, kad ieradīsies visi spēlētāji, tad arī skatīsim viģikus. Bet Latvijas apstākļos visi ierodas tikai uz olimpiskajām spēlēm... Vienā ziņā Bobs gan var būt gandarīts - ar ko strādāt viņam pietiek. Nav tā kā Tedam Nolanam, kurš pēc pirmā treniņa, uz kuru bija ieradušies astoņi (!!) spēlētāji, atļāvās ironizēt: "Es nojautu, ka Latvijā nav daudz hokejistu, bet nekādi nevarēju iedomāties, ka jums to ir tik maz."

Labi, neapcelsim Hārtliju, Ozoliņu un Klutjē, ka pēc diviem treniņiem jau taisa pauzi. Tik agra treniņnometne - divus mēnešus pirms pasaules čempionāta - nav vajadzīga. Tāpēc jau arī tiek dotas šādas pauzes tiem, kas tuvāk izlasei, kā "Dienā" ilgus gadus raksta Māris Zembergs. Lai viņi psiholoģiski būtu atbrīvoti un gribētu spēlēt. No tās pašas operas partitūras ir arī piecu dienu treniņu nedēļa nometnes sākuma daļā.

Tā kā Hārtlijs gaida īsto izlasi, man nekas cits neatiek, kā vismaz "VV" lasītājiem to arī piedāvāt. Nav nozīmes caurskatīt gandrīz visus 250 (!!) ārpus Latvijas spēlējošos hokejistus, taču izlases loģistikas koordinators Māris Bladonieks varētu justies arī kā Imantas stacijas dežurants - ar pamatīgu kantora grāmatu padusē, fiksējot, kad katrs no kandidātiem varētu piestāt Imantā. Zinot iepriekšējo gadu pieredzi, kas nebūt nav slikta - regulāro čempionātu un "play-off" laikā ārzemniekiem neuzbāžoties ar jautājumiem, vai esi gatavs spēlēt izlasē. Man jau arī gribētos kaut vai aprīļa otrajā nedēļā izlases treniņos redzēt iespējami daudz Ziemeļamerikā piestājušo Latvijas hokeja gājputnu, bet reālā dzīve ir tāda, ka Amerikai (Amerikas klubiem!) Latvijas hokeja izlase maz interesē. Šogad gan LHF jaunā vadība marta vidū cer Latvijas izlases galvenajam trenerim piedāvāt arī divus jaunos puikas no ASV - NAHL (otrā spēcīgākā junioru līga ASV) spēlējošo vārtsargu Mareku Egilu Mitenu un uzbrucēju Filipu Bunci. Neesmu jauno talantu noliedzējs, bet abus Latvijas U-20 spēlētājus Hārtlijs jau savām acīm redzēja pasaules junioru čempionātā, kur Mitens bija mūsu izlases pirmais vārtsargs, bet Buncis ar 2 punktiem (1+1) - trešais/sestais rezultatīvākais spēlētājs kopā ar aizsargu Maksimu Ponomarenko un Rūdolfu Balceru. Kādreiz U-20 izlases treneri teica, ka NAHL ir pēdējā līga, no kuras var ņemt spēlētājus uz U-20, zemāk - nē. Virs NAHL - USHL un visas trīs Kanādas junioru līgas - WHL, OHL un QJMHL. Protams, AHL, NHL un arī ECHL.

Tāpēc es nometnē vai izlasē PČ gribētu redzēt Zemgu Girgensonu (lielas cerības), bet par pārējiem ziemeļamerikāņiem jāzīlē kafijas biezumos. Kurš cik tālu tiks "play-off". Tas vispirms attiecas uz Teodoru Bļugeru, Ņikitu Jevpalovu, Kristeru Gudļevski, kā arī Rihardu Bukartu, kurš ir starp AHL un ECHL. Pēc tam abi izlasē jau spēlējušie no junioru līgas - Rodrigo Ābols un Mārtiņš Dzierkals. Hokeja sezona, bet ne mācības augstskolā beigušās 2014. gada PČ dalībniekam Jānim Jakam. Nenoliedzot Mitena (1998., 1,85 m) talantu - 35 spēlēs vidēji ielaists 93,1% ripu ir trešais labākais rādītājs NAHL, bet 1,54 ik spēlē ielaistas ripas - labākais rādītājs līgā, nākamajam, kurš nospēlējis uz pusi mazāk, - 1,73. Jā, bet Matīss Edmunds Kivlenieks (1996., 1,87 m) spēlē līgu augstāk - USHL - ir pirmais USHL abos rādītājos: 40 spēlēs 93,8%, 1,76. No nule U-20 izlasē PČ spēlējušajiem aizsargiem, acīmredzot, pirmais ir Kārlis Čukste (NCAA), tad Kristiāns Rubīns (WHL), Maksims Ponomarneko (Norvēģija) un Kristaps Zīle.

Zīle jau ir nometnē, Ponomarenko klubs "Lorenskog" (2. v. reg. čempionātā) droši vien tiks līdz Norvēģijas finālsērijai. Pērn Maskavā debitēja Edgars Siksna ("Sariarka", VHL), arī izskatās, ka klubs tālu tiks (3. v. VHL), pirmajā "play-off" kārtā 4-0. Minskas "Junostj" spēlē vairākus čempionātus tuvu izlases sastāvam nonākušais Ēriks Ševčenko. Alpu līgā un Itālijas čempionātā cīnās Maksims Širokovs (1982.), kurš bijis pēdējos divos PČ. Slovākijā - Jānis Andersons un Artūrs Salija, bet mani no eiropiešiem visvairāk interesē Kristaps Bazēvičs (1994.), kurš sezonu sāka Ļubļanas "Olimpijā" (Austrija-1), bet nu jau ilgāku laiku ir Francijas šīs sezonas labākajā klubā "Gap". Jau pusfinālā.

Uz pavasara sākumu Hārtlijs var dabūt vai nu Ronaldu Ķēniņu (Cīrihes ZSC "Lions") vai "Lugano" pirmo vārtsargu Elvisu Merzļikinu. Šveices 1/4 finālā pagaidām 1-1, divas reizes - 4:3. Merzļikinam ir bijušas arī labākas sezonas: 2,89 - 9. vieta Šveicē, Ivaram Punnenovam mazliet labāk - 2,77 (8.), atvairīto metienu procents labāks Elvisam - 91,64 pret 91,09. Iespējams, ka 18. martā sezonas pēdējā spēle arī "Tigers" vārtu sargātājam Punnenovam - klubs ir 11 punktus priekšā priekšpēdējai vietai turnīrā par 9. līdz 12. vietu.

Bez "amerikāņiem", par kuriem nekad neko nevar zināt, Hārtlijam (Baldoniekam!) gana plašs uzbrucēju poligons Eiropā. Kurus no izlases var šķirt tikai savainojumi vai nogurums. Par Ķēniņu jau rakstīju. Divi eksdinamieši - Roberts Bukarts un Andris Džeriņš labi spēlēja Čehijā. Bukarts ar 37 punktiem (19+18) 50 spēlēs - labākais Zlinā un 13. visā čehu līgā. Džeriņš, kurš traumas dēļ izlaidis daudz spēļu - 35 mačos - 22 (14+8) ir ceturtais Hradeckrālovā. "Mountfild" kā 4. vieta ir jau 1/4 finālā (13.-25.III), bet Zlinai (11. v.) ir diezgan drošas pozīcijas, lai četru atpalicēju turnīrā būtu pirmie vai otrie (brīvs 25. martā). Ļoti plašs mūsējo leģions Francijas Magnus līgā (spēcīgākajā). Artūrs Mickēvičs, kuru pirms pieciem gadiem jau pārbaudīja Nolans, Lionā rezultatīvākais uzbrucējs - 44 spēlēs 47 punkti (19+28), kas dod 7. vietu visā čempionātā. Malacis! Ja nenotiks brīnums, tad Mickēvičs (un Miks Lipsbergs - 44, 19 (5+14)) var būt brīvs 8. martā - Liona savu 1/4 finālu pret Bordo zaudē ar 1-3. 1-3 ir arī Amjēnas (M. Jas, A. Bērziņš) sērijā pret Grenobli. No rietumniekiem noteikti jāpiemin arī dānis Roberts Jekimovs - 44 spēlēs 39 punkti (21+18), 18. rezultatīvākais Dānijā. Diemzēl pēc Herningas "Blue Fox" otrās 1/4 fināla spēles pretī Jekimovam uzvārdam parādījies sarkans krustiņš: savainots. Labi uzbrucēji mums arī Krievijas otrajā līgā VHL. Artūrs Ozoliņš bijis labākais uzbrucējs Angarskas "Jermak" (13. v.) - 49 spēlēs 30 punktu (12+18), Kirils Tambijevs - labākais Sanktpēterburgas "Dinamo" - 36 spēlēs 35 punkti (7+28). Abu Tambijevu klubs VHL pirmajā kārtā izsita 5. klubu - Ņeftekamskas "Toros" ("Salavat Julajev" fārms) un lieli nopelni Tambijevam (1992.) - 3+2. Tambijevs zēna gados bija ļoti labs uzbrucējs, varbūt pienācis laiks pārbaudīt izlasē.

Eh, daudz mums viņu visā Eiropā, visiem nemaz nav iespējams izsekot līdzi. Un bieži vien līgai un statistikai nav nekādas nozīmes. Tā vēl nesen tauta priecājās par talsenieka Egdara Kļaviņa (tagad Cgojevs) gaitām Zviedrijā, bet daugavpilieši stāstīja, ka baigi labs esot Artūrs Kuzmenkovs (abi - 1993.). Nu abi spēlē Latvijas 1. līgā, kur Kuzmenkovs ir trešais rezultatīvākais Daugavpils klubā (9+37), bet Cgojevs - tāpat trešais (7+13) - Venstpils "Ventā 2002". Droši vien, ka kādu aizmirsu, bet man jau visi arī nemaz nav jāzina. Lai Baldonieks strādā.

P. S. Esmu jau pieradis, ka vairāki hokejisti šajos laikos ir bārdaini. Kā Koba Jass. Taču vairs ģērbtuvēs neieraugot t.s. Daugaviņa žurkas, spēlētāji sākot meklēt, kur noslēpti Viestura Koziola solītie... skūšanās piederumi.