Eiropas čempionāts basketbolā. Vērtē Armands Krauliņš (III)

“Meistarību nosaka stabilitāte,” savu vērtējumu sāk Krauliņš. “Latvija un Porziņģis to šodien pierādīja, žēl, ka tiesnesis palīdzēja iet ātrāk atpūsties Timmam. Bet viss notiek uz labu.”

Kas bija mūsu galvenie trumpji? Kārtīgs darbs gan aizsardzībā, gan arī sekmīgs uzbrukums, Blūms arī šodien parādīja, ka viņam pulveris nav slapjš. Sameta savus punktus. Klase pati par sevi ir tas, ko rādīja Porziņģis. Ne velti basketbola publika Ņujorkā gatava viņu nēsāt uz rokām. Kristaps šodien parādīja augstas klases basketbolu. Tas bija viens no momentiem. Jā, tā arī gadās, ka, nosēžot malā, spēlētājs met garām pāris metienus. Bet turkiem pēc visas spēles nebija variantu – jā, viņiem izdevās pienākt divu punktu attālumā, bet bija redzams, ka mūsējie ir gan fiziski labāki, gan labāki arī meistarībā. Un arī morāli labāki.

Jā, mums laukumā bija zvaigznes, bet Latvija arī kā komanda nospēlēja labāk par Turciju, neapšaubāmi. Mums nebija nepamatotu, nevajadzīgu gājienu uzbrukumā. Viss bija sakarīgi un pārdomāta spēle, kas bija tendēta uz uzvaru. Arī tad, kad bija +2, mūsējie spēlēja ļoti pacietīgi, izspēlējot visas 24 uzbrukuma sekundes un tas nesa rezultātu. Turkiem jau beņķītis arī nebija tik garš. Un otrs. Ja tu liec pretiniekam strādāt aizsardzībā, viņi tiek papildus nogurdināti. Bija patīkami skatīties šādu basketbolu. Vai es uzvarai ticēju visu spēles laiku? Protams. No pirmās minūtes. Es skatos visas spēles, ko rāda. Normāli nospēlējot un pie veiksmes uzbrukumā, arī spāņi nevarētu izrādīt sevišķi lielu pretestību, nav jau viņiem arī jaunības gadi. Ne vienam Gasolam, ne otram.

Kā ir spēlēt Turcijā pret turkiem? Skaidrs, ka viegli nav un visa tā atmosfēra tribīnēs. Kā krievi saka par tiesnešiem: “Ošibka bila, no v poļzu hozajev.” (Latviski – jā, tiesneši kļūdījās, bet par labu laukuma saimiekiem.) Žēl Timmas, vēl viena otra epizode bija strīdīga, bet Timma malacis! Viens no stabilajiem spēlētājiem, kurš komandai daudz dod. Ar stabilu psihi. Pēc nepelnītas piezīmes nesākot diskutēt ar tiesnešiem. Tas priecē. Tātad viņš ir liels spēlētājs. Liels spēlētājs spēlē tā, kā tiesneši ļauj spēlēt. Ietekmēt tiesneša lēmumu tāpat nav iespējams, tu tikai vari sačakarēt savu psihi.

Es jau par to esmu runājis, bet soda metieni atkal līmenī – 22 no 26. Porziņģim – 100%, Peiners arī malacis, visi seši sodiņi iekšā, turklāt komandai svarīgās minūtēs, kad turki gandrīz bija klāt. Jā, bija viena epizode, kad Peiners ar Porziņģi varbūt gribēja pārāk skaisti izpēlēt bumbu. Bet mūsu kļūdas nebija rupjas, turki kļūdījās biežāk un smagāk.

Tā kā viss ir kārtībā. Ar tādu pašatdevi un iekšējo disciplīnu ir jāturpina spēlēt. Melnkalne gan arī prot spēlēt basketbolu. Ar Horvātiju spēlēja kā līdzīgs ar līdzīgu, beigās zaudējot tikai četrus punktus. Jāatceras, ka Raiss arī māk spēlēt.

Vai Latvijai šī nebija viena no labākajām spēlēm pēdējos gados? Grūti spriest. Kā pretinieks ļauj, tā spēlē. Porziņģa izpildījumā tā atkal bija viena no ekstra spēlēm, viena no skaistākajām spēlēm. Nerunājot par rezultātu vien, bet par darbību aizsardzībā un uzbrukumā. Tā bija klase. Šādu spēļu dēļ mazie puikas atkal nāks trenēties. Neapšaubāmi. Tā bija arī 2001. gadā, kad pēc 8. vietas sporta skolās bija kārtīgs pieplūdums. Tagad būs daudz vairāk. Pateicoties arī Kristapa Porziņģa aktivitātēm, ko viņš Latvijā un Liepājā dara. Tas ir apbrīnas vērts.