Hokeja izlase bez trenera. Cik ilgi vēl?

2015. gada pasaules čempionātā Prāgā Latvijas izlase palika 13. vietā - tāda pati tā bija Oļegam Znarokam debijas gadā -, pēc pēdējās spēles komandas ģērbtuvē viens spēlētājs (Miķelis Rēdlihs) izteicis laikam jau visas komandas vai vismaz tās daļas vēlmi - lai atstājot Aleksandru Beļavski galvenā trenera amatā. Klāt esošais LHF prezidents to it kā apsolījis, taču šī ir tā reize, kad šādi solījumi nav saistoši. Ko gan Prāgā vajadzēja teikt Lipmanam? Ka Beļavski obligāti atlaidīsim? Tikko beigusies nervozā spēle ar Franciju un šādā situācijā, kad pavisam tuvu - kaut teorētiski - bija izkrišana no A grupas, Lipmans tikpat labi varēja katram hokejistam apsolīt uzdāvināt pa jahtai.

Kā zināms, kopš vasaras vidus Latvijas izlasei nav galvenā trenera. Beļavski atlaida, vietā nevienu citu nepieņēma, jo galu galā tas ir ne tikai idejisks strīds, bet arī materiāls ieguvums. Beļavskim kopš 2014. gada septembra maksāts 10 000 eiro mēnesī, pirms tam Tedam Nolanam - 13 000 eiro mēnesī. Ja nav galvenā trenera četrus mēnešus, tiek ietaupīti 40 000 (Beļavskis) vai 52 000 eiro (Nolans). Un galu galā - kur gan skriet? Pasaules čempionāts sāksies tikai 6. maijā, ja pusotru mēnesi pirms tā uzzināsim izlases galvenā trenera uzvārdu, kas gan no tā mainīsies? Tāpat izlases kandidātu sarakstu stādīs LHF ģenerālsekretārs un izlases GM Māris Baldonieks... Ja turpinām lietišķās ironijas garā: ne jau mēs vienīgie, kam nav galvenā trenera. Re, Šveice, arī pagaidām iztiek ar galvenā trenera pienākumu izpildītāju. (Piedošanu, ja pēdējās dienās kaut kas mainījies!)

Paredzot, ka lietas tieši šādi varētu iegrozīties, LHF vasarā par izlašu koordinatoru iecēla treneri Ēriku Miļunu. Savulaik Artūra Irbes konkurentu "Latvijas bērza-67" vārtos, nu jau treneri ar gandrīz 30 gadu pieredzi. Galu galā vasarās tāpat gandrīz visi mūsu dažāda vecuma ārzemnieki trenējas "Volvo" hallē Miļuna pārraudzībā. Tikpat loģisks bija arī nākamais solis - novembrī uz trim spēlēm izlasi nodot Miļuna un Kārļa Zirņa pārraudzībā. Kas notiks tālāk? Ko gaida LHF un tās prezidents? Variantu daudz nav.

Droši vien, ka lētākais (LHF!) no tiem - Leonīds Beresņevs ar U-20 izlasi uzvar pasaules čempionātā 1. divīzijā un pēc tam tiek apstiprināts arī par lielās izlases galveno treneri. 1. divīzijas čempionāts notiek no 13. līdz 19. decembrim Vīnē un Latvijas konkurenti ir Vācija, Norvēģija, Austrija, Kazahstāna un Itālija. Ja Latvija uzvar, tad viss kļūst skaidrs ap Ziemssvētkeim vai 2016. gada pirmajā Valdes sēdē.

Ja Beresņevs neuzvar... Tad pirmais kandidāts (varbūt pat pirms Beresņeva!) ir Toms Kūlens. Mums visiem labi pazīstams kā Teda Nolana labā roka Latvijas izlasē, praktiski Kūlens arī trenēja izlasi pirms Soču olimpiskajām spēlēm un 2014. gada pasaules čempionāta Minskā. Daudziem Kūlena kandidatūra liekas pieņemama arī tāpēc, ka viņš pietiekami labi pārzina ne tikai Latvijas hokejisus, bet arī mūsu dzīvi un sadzīvi, bet jaunajam ārzemniekam kā minumums vajag vismaz pāris gadu, lai saprastu, kas ir kas un kā lietas tiek kārtotas pie Baltijas jūras. Vienubrīd jau likās, ka zināms arī viss Kūlena treneru štābs (Miļuns, Zirnis, Klodāns). It kā Kūlens pats arī izrādīja interesi par Latvijas izlasi - viņš tāpat Amerikā lasa lekcijas un kaut ko arī pietrenē. Novembra beigās Kūlenam vajadzēja būt Rīgā, pat lidmašīnas biļete nopirkta... Lipmana refrēns: "Mums nav naudas..."

Tauta, protams, ar labu vārdu atceras Tedu Nolanu, kaut arī viens otrs hokejists starp rindām licis saprast, ka Teds ir izcils motivētājs, bet kā treneris - trenētājs nekāds. Un Soču panākums vairāk bijis cita cilvēka - Sanda Ozoliņa nopelns. Kā ziņo aģenti no Amerikas, Nolans līdz decembrim neesot drīkstējis strādāt algotu darbu hokejā - to paredzot viņa lauztais līgums ar "Sabres".

Sezonas sākumā kā reālas kandidatūras varēja izskatīties gan Kari Heikile, gan Normunds Sējējs. Nu tas nav nopietni. Lai virs ūdens vispirms notur paši savu kuģi!

Ideāli būtu, ja varētu dabūt tādu ārzemju speciālistu, kurš garantētu ne tikai normālu vietu Maskavā, bet arī... piektās ziemas olimpiskās spēles. Kurām pēdējo kvalifikācijas kārtu IIHF izdomājusi 2016. gada septembra sākumā. Tā kā neviens ārzemnieks to nevar solīt (ja vien nav šarlatāns), atliek pavērt, kas pašu drēbju skapī.

1. Artis Ābols. Nu gan trimdā Toljati, taču lielāko daļu izlases spēlētājus pazīst un zina no septiņiem darba gadiem Rīgas "Dinamo", kā arī no 2012. gada pasaules čempionāta, kur bija viens no Nolana palīgiem.
2./3. Ģirts Ankipāns. No KHL strādājošajiem mūsu speciālistiem izlases pamatkodolu zina no divi gadu darba "Dinamo". Tiek uzskatīts par vienu no visstraujāk augošajiem jaunajiem treneriem.
2./3. Andrejs Maticins. Lielu daļu šīs izlases spēlētāju trenējis kā Latvijas U-20 izlases galvenais treneris.
4. Harijs Vītoliņš. Varētu būt labs Latvijas izlases galvenais treneris, bet šobrīd aizņemts... Krievijas izlasē, turklāt kopš 2011. gada Haris ir mazliet attālinājies no mūsu hokeja.
5. Viktors Ignatjevs. Četras sezonas bijis Rīgas "Dinamo" trenera asistents, vienu - Maskavas "Dinamo". 2012. gadā Nolana asistents PČ. Viktors gan vēl nekur nav strādājis par galveno treneri, un tas ir mīnuss.
6. Pēteris Skudra. Krievijā Pēteris ir cienījams treneris, taču Latvijas hokejs viņam viduvēji svešs. Kā Viasat studijas ekspertam pirms pieciem sešiem gadiem.

P. S. Šur tur kuluāros dzirdamas runas, ka dažs labs varot "uzmest" izlasi, ja galvenais ir šis treneris. Hokeja tirgus speciālisti gan lēš, ka tā nenotikšot - ja čempionāts notiktu Vīnē vai Zagrebā, tad... Bet Krievijā un Kanādā visi gribot būt uz strīpas. Arī, lai pagarinātu savus līgumus.