Ikauniece: "Biju gatava labot pasaules jauniešu rekordu"
Pasaules jauniešu čempionāta sudraba medaļas ieguvēja septiņcīņā Laura Ikauniece intervijā portālam eSports.lv atklāj, ka cerējusi un bijusi gatava labot pasaules jauniešu rekordu, taču ieceri lieguši īstenot ne pārāk veiksmīgie starti tāllēkšanā un lodes grūšanā.
Pirms pasaules jauniešu čempionāta biji sezonas līdere. Vai tas radīja papildu atbildības slogu?
Jā. Tāpēc arī nevēlējos sniegt intervijas un kaut ko solīt, ja nu gadījumā neizdotos nostartēt kā ieplānots. Principā tā arī notika. Protams, biju cerējusi uz pirmo vietu un gribēju labot pasaules jauniešu rekordu, kas ir 5991 punkts.
Šobrīd personiskais rekords ir vairāk nekā par 300 punktiem mazāks. Bija reāli sasniegt jauniešu rekordu?
Jā, bet tāllēkšana un lodes grūšana visu sabojāja. Nevarētu teikt, ka man tās būtu vājākās disciplīnas, taču šoreiz tur viss neizdevās kā cerēts. Lodē no personiskā rekorda atpaliku par metru. Savukārt, ja būtu uzlēkusi tāllēkšanā kā nesen Eiropas Jaunatnes olimpiādē (6.12 metri – aut.), būtu ļoti labi. No sākuma viss uz to [pasaules jauniešu rekordu] gāja, bet pēc tāllēkšanas [ar treneri Andri Austrupu] sapratām, ka tas nav iespējams.
Pie medaļām tiki gan pasaules jauniešu čempionātā, gan jaunatnes olimpiādē. Pati biji gaidījusi tik veiksmīgu sezonu?
Nebiju, lai gan jaunatnes olimpiādi es īpaši nopietni neuztvēru – kā būs, tā būs. Pasaule un Eiropa tomēr atšķiras, turklāt pasaules čempionātā tikko bija iegūta medaļa. Eiropas Jaunatnes olimpiādē gribēju labot personiskos rekordus. Tas arī izdevās.
Vai atceries emocijas kādas bija, kad saprati, ka pasaules jauniešu čempionātā būs kāda no medaļām?
(domā) Sacensību gaitā turējos labāko trijniekā un domāju, ka otrā vai trešā vieta arī būs laba, tāpat kā pozīcija pirmajā sešiniekā (smejas). Nekad jau nevar zināt kā sacensības var izvērsties.
Kā pēc pasaules čempionāta mainījusies tava dzīve?
Par mani vairāk interesējās un raksta, taču savādāk nekas nav mainījies. Vēl arī, protams, esmu nogurusi pēc daudzajiem startiem.
Aiga Grabuste pavisam nesen laboja Latvijas rekordu. Vai tā tev ir papildu motivācija, ka priekšā ir spēcīga potenciālā konkurente?
Mūsu rezultāti daudz kur atšķiras, taču ir disciplīnas, kur tie ir līdzīgi. Pagaidām nezinu, kā varētu izvērsties mūsu sāncensība nākotnē.
Šogad vēl jau kur startēsi?
Vēlējos kaut kur startēt septiņcīņā un labot pasaules jauniešu rekordu, taču daudzcīņas sacensību šķiet šosezon man vairs nebūs. Tāpēc plānoju startēt kādās atsevišķās disciplīnās, piemēram tāllēkšanā sasniegt Latvijas jauniešu rekordu (6.24 – aut.).
Latvijas čempionātā piedalīsies?
Jā, visticamāk, skriešu stafeti un 200 metrus, bet vēl skaidri to nezinu.
Jaunatnes olimpiādē tev pavisam nedaudz pietrūka līdz medaļai. Vairāk bija prieks par rezultātu vai sarūgtinājums par neizcīnīto medaļu?
Prieks par rezultātu un sarūgtinājums par savainojumu. Sacensībās Jēkabpilī lecot tālumā ne tā ielēcu bedrē un savainoju augšstilbu. Tagad tāllēkšanā atsperoties kāja sāp diezgan nopietni. Tamperē pēdējos trijos mēģinājumos ļoti sāpēja. Viens lēciens pat varēja būt 6.30 metru robežās, taču sāpošā kāja bija nedaudz aiz muguras, tāpēc sanāca mazāk.
Tavai mammai (Vinetai Ikauniecei - aut.) joprojām pieder Latvijas rekordi 100, 200 un 400 metru distancēs. Vai tu tos varētu nākotnē labot?
Man līdz tādiem rezultātiem vēl ļoti tālu, turklāt, ja gribu tos sasniegt speciāli jātrenējas tieši sprintā. Mamma saka, ka neviens tos rekordus nepārspēs (smejas), jo tur vajadzīgs, ne tikai, talants, darbs un motivācija, bet nepieciešami arī apstākļi – sporta bāzes, reabilitācijas iespējas, un materiāls atbalsts.
Kāda bija vecāku ietekme uz meitas sporta veida un disciplīnas izvēli?
Protams, vecākiem bija nozīme, bet to, ka esmu diezgan universāla, pamanīja treneris. Sākumā es skrēju 800 metrus, lēcu tālumā, vēlāk sāku mest arī šķēpu un tā tas aizgāja (smaida).
Mamma bieži palīdz ar padomu, pamāca vai par vieglatlētiku mājās daudz nerunājat?
Par sportu runājam daudz un bieži, mamma satraucas un rūpējas arī par manu veselību. Viņai negribētos, lai es pārāk nopietni nodarbotos ar sportu, jo viņa pati tam ir gājusi cauri un zina, ko tas nozīmē.
Tava mamma Latvijas rekordus sasniedza 25-26 gadu vecumā. Vai arī tavu sportisko virsotni varam sagaidīt pēc astoņiem gadiem (šobrīd Laurai ir 17 – aut.)?
Jā, tā varētu būt (smejas). Nākamgad jau jāsāk domāt par olimpisko normatīvu vai iespējām kvalificēties uz pasaules čempionātu.
+6 [+] [-]
Gēni, gēni!
Lai IZDODAS!
[+] [-]
+2 [+] [-]
Laurai vēl viss priekšā, viņa tikko sākusi šo grūto augšupkāpšanas ceļu uz vieglatlētikas virsotnēm. Lai viņai un viņas trenerim ir pietiekami daudz pacietības, skaidra saprāta un gudrības lai varētu šo ceļu veikt ar minimāliem zaudējumiem uz maksimāliem mērķiem. Bet tas viss pēc gadiem...
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
tas arī izskaidro Jeļenas Isinbajevas biežo rekordu maiņu par 1-2cm, jo arī ar to viņa pelna naudu.
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]