Viedoklis: Gatis Čakšs - vēl viena Latvijas šķēpmešanas cerība?

Kopš 2009. gada Latvijas jaunie šķēpmetēji regulāri lutinājuši ar dažāda kaluma godalgām pasaules junioru un Eiropas U-23 čempionātos, turklāt gan Madara Palameika 2009. gadā, gan Zigismunds Sirmais un Līna Mūze pērn kaklā kāruši Eiropas U-23 čempionāta zelta medaļas. Kad Latvijas šķēpmešanas nākotnē jau tāpat rādās skaidras debesis, 19 gadus vecais Gatis Čakšs no Jūdžinas (ASV) mājās pārved pasaules U-19 čempionāta zeltu. Protams, panākumi junioru vecumā vēl ne tuvu negarantē augstus sasniegumus arī pieaugušo konkurencē, tomēr jo vairāk ir šādu apzeltītu puišu un meiteņu, jo lielāka iespējamība, ka Aināra Kovala sudraba medaļa 2008. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs nebūs pēdējā.

Gatis Čakšs 14 gadu vecumā devās uz Murjāņu Sporta ģimnāziju un piecu gadu laikā mērķtiecīgs darbs ļāvis kāpt uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena pasaules junioru čempionātā, kur šķēps piezemējās personiskā rekorda vērtībā - 74,04 metri. Lai gan pats Gatis pēc sacensībās izteicās, ka pirmie pieci metieni viņam nav izdevušies, treneris Vaivads norāda, ka tā bijusi jaunā šķēpmetēja labākā metienu sērija mūžā, jo 70 metru robeža pārsniegta visos sešos mēģinājumos. Pirms sacensībām par vietu sešiniekā noteikti domāts, bet zelta medaļa gan bijis patīkams pārsteigums. "Turklāt jāņem vērā, ka mači notika plkst. 1.30 pēc Latvija laika +29 grādu karstumā."

Jā, rezultāts pasaules junioru čempionāta zelta metienam nav tas augstvērtīgākais - pirms diviem gadiem Intaram Išējevam ar 74,12 metriem pietika vien piektajai vietai, bet 2008. gadā Ansis Brūns ar 75,31 metru ieguva bronzu. Pie pasaules U19 čempionātā zelta godalgas ar 74,04 metriem pēdējoreiz varēja tikt 1998. gadā. Bet varbūt junioru vecumā nemaz nav jāmet 85 metri, ar kuriem būtu pieticis pat Londonas olimpisko spēļu zeltam. Jā, Sirmais 19 gadu vecumā uzmeta 84,69 metrus, taču spert nākamo soli izdevās vien pēc trim gadiem.

Treneris Vaivads, kurš MSĢ caur savām rokām izlaidis vairumu Latvijas šķēpmetēju, uzskata, ka rezultātiem ir jāaug pakāpeniski. Esot zinātniski pierādīts, ka ziedu laiki šķēpmešanā vīriešiem ir no 25 līdz 29 gadiem, bet sievietēm - no 23 līdz 27 gadiem. "Katrā pasaules junioru čempionātā ir ļoti grūti prognozēt rezultātus. Mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ka arvien tiek pastiprinātas dopinga kontroles, tādēļ brīnumaino rezultātu skaits mazinās. Pie mums dopinga kontrole var atbraukt jebkurā laikā un vietā, mums nav par ko baidīties. Plānojām, ka pēc 12. klases beigšanas viņam būtu jāmet vismaz 73 metri. Tagad sasniegts rezultāts 74,04 metri, taču tā nav sapņu robeža."

"Ceru, ka Gatis neņems ļaunā, ja bez viņa atļaujas atklāšu viņa nodomus. Ja izdotos sasniegt 75 metru robežu, tad viens no mērķiem būtu sagatavoties jau uz nākamajām olimpiskajām spēlēm. Ar metienu pāri 74 metriem nozīmīgās sacensībās viņš savu varējumu apliecināja. Tomēr, ja arī neizdosies tikt uz 2016. gada olimpiādi Riodežaneiro, tad tuvākajos mērķos olimpiskās spēles ietilpst. Tas ir iemesls, lai turpinātu trenēties," stāsta treneris.

Gatis esot apveltīts ar ļoti lielu iekšējo pārliecību, ka vēlas būt tieši sportists. Un, viņam esot vēlme sasniegt vēl vairāk, ko treneris sauc par sportisko godkāri. Izaugsme rezultātos jaunajam sportistam esot bijusi ik gadu, turklāt arī nopietnas traumas viņam nav bijušas (tfu, tfu, tfu). Treneris piebilst, ka Gatis varētu startēt arī atsevišķās citās vieglatlētikas disciplīnās un būt starp labākajiem Latvijā savā vecumā, turklāt labas iemaņas šķēpmetējam esot arī volejbolā un basketbolā.

Vēl pirms kāda laika Čakšs esot apsvēris domu par studijām Rīgas Tehniskajā universitātē vai Latvijas Universitātē, kurām nebūtu saistības ar sportu, taču olimpiskais sapnis ņēmis virsroku - Gatis nolēmis iestāties Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā un turpināt dzīvot Murjāņos. Nu ko, viena no pirmajām lielajām izvēlēm dzīvē ir izdarīta. Tagad būs jādara viss, lai tā nebūtu jānožēlo. Lai izdodas!