Čakšs par Dimanta līgas pirmo posmu: "Jutos kā karalaukā"

Dimanta līgas sezonu Čakšs sāka 23. maijā Lielbritānijā, kad vienīgajā ieskaitītajā metienā viņš šķēpu raidīja 75,01 metru. Tas viņu ierindoja piektajā vietā starp septiņiem dalībniekiem.

“Aizbraucot uz sezonas pirmajām sacensībām, pie sevis prāto, kā esi gatavojies un ko spēj paveikt. Īsti nezini, ko gaidīt, kaut gan, protams, gribi labu rezultātu – lai zinātu savu izaugsmi un spējas. Ja Dimanta līgas posmā būtu aizmetis 80 metrus, tad, jā, varbūt es šobrīd būtu uz viļņa,” saka Čakšs. Taču bijis krietni citādāk. “Diemžēl šoreiz laikapstākļi bija tādi, kādus sacensībās vēl ne reizi nebiju pieredzējis. Bija nenormāls pretvējš – nemainīgs un visu laiku pūta vienā virzienā. Turklāt bija arī auksts lietus. Sajūta, ka ārā būtu tikai +5 grādi. Mums nebija, kur patverties, visu laiku stāvējām lietū. Jā, mums iedeva lietussargus, taču vēja dēļ pat tie plīsa. Bija interesanti. Jutos kā mazā karalaukā.”

“Analizēju savu tehniku, un tajā 75 metru metienā šķēps tikpat labi varēja aizlidot 80 metrus. Taču varēja redzēt, ka tas gaisā tā kā noģība un nokrita. Varbūt cits metiens nebūtu labāks, jo vēl nekad sacensībās nebiju trīcējis. Bija ļoti auksti. Bikses bija novilktas, nevarēju tās uzvilkt atpakaļ, jo sacensības notika ļoti saraustīti – rīkotājiem bija problēmas ar televīziju,” skaidro latviešu sportists.

Lai nebūtu auksti, starp metieniem Čakšs bikses aptinis sev ap kaklu. Viņš ļoti vēlējies ietīties arī dvielī, taču tas bija izmircis.

“Pēc 75 metru metiena šķita, ka saņemšos un viss būs, taču ķermenis metienā neļāva izpausties. Protams, bija džeks (polis Marcins Krukovskis), kurš izsita cauri vējam, viņam arī smuki lidoja, bet kopumā tā bija veiksmes spēle. Viņam tehniskais izpildījums izskatījās daudz labāks nekā pārējiem. Viņš pats teica, ka nedēļu iepriekš labos laikapstākļos sezonu sāka ar 79 metriem,” pauž Čakšs.

“Tas pats Andersons Pīters. Viņš met 87 metrus un ir pasaules čempions. Šajā Dimanta līgas posmā viņam šķēps nokrita arī pie 60 metriem. Aizmest 80 metrus varēja paveikties jebkuram, bet varēja nepaveikties arī vispār. Es biju vidusdaļā. Nezinu, varbūt 75 metri šādos apstākļos pat ir labs rezultāts,” spriež Latvijas sportists.

Čakšs arī bijis lielā neizpratnē par jaunajiem sacensību noteikumiem – pie pēdējā, sestā, metiena tika vien labāko trijnieks, kamēr pārējiem sacensības bija jānoslēdz. Latvietis par to uzzinājis tikai brīdī, kad jau gatavojies sestajam mēģinājumam. Viņš arī neslēpj, ka šajās sacensībās bija lielas organizatoriskas problēmas, jo arī manēžā šķēpmetēji neesot varējuši pilnvērtīgi iesildīties.

Vieglatlēts uzskata, ka ir labi sagatavojies šai vieglatlētikas sezonai, un neslēpj, ka augstais normatīvs šovasar gaidāmajām Tokijas olimpiskajām spēlēm viņam ir reāli izpildāms. Lai automātiski nodrošinātu dalību Tokijas olimpiskajās spēlēs, šķēps līdz 29. jūnijam sacensībās ir jāaizmet vismaz 85 metru attālumā. Tas Čakšam būtu jauns personīgais rekords – šobrīd tas ir 84,56 metri un tika sasniegts pērn. Vēl olimpiskajām spēlēm, kur startēs 32 šķēpmetēji, var kvalificēties pēc pasaules ranga. Tajā Čakšs šobrīd ir 22. pozīcijā.

“Normatīvs ir diezgan augsts – tā domā visi šķēpmetēji. Olimpiskajām spēlēm kvalificējas 32 sportisti, bet neuzskatu, ka Tokijā pat finālā 12 šķēpmetēji sasniegs tādu rezultātu. Tas nav reāli,” domā Čakšs. “Negribu solīt, ka tagad pildīšu normatīvu, kaut gan uz to eju un gribu izdarīt. Man tas šķiet reāli. Jau pagājušā gadā šķita, ka varu uzmest šādu rezultātu, vienkārši nepaveicās ar tehnisko pusi. Tā bija uzlabota, bet ne līdz galam. Šogad ir nedaudz citādāk, bet pēc tādiem pirmajiem mačiem kā Dimanta līgā ir grūti saņemties.”

Lai izpildītu normatīvu, Čakšs līdz 29. jūnijam piedalīsies vairākās sacensībās. 8. jūnijā norisināsies mači Turku, Somijā, un Čakšs tos sauc par mazo pasaules čempionātu, jo tur startēs vairāki augstākā līmeņa šķēpraiži. Savukārt jūnija beigās gaidāms Latvijas čempionāts, kamēr pēdējā atlases dienā – 29. jūnijā – latvietis plāno mest šķēpu sacensībās Šveicē.

Starpsezonā Čakšs trenēties uz ārzemēm nebrauca, turklāt tas nemaz neesot bijis plānā. Līdzīgi darīts arī pērn, un šāda pirmssezona ļāva augustā uzstādīt jaunu personīgo rekordu, tāpēc kaut ko mainīt gatavošanās procesā neesot bijis mērķis.

“Sagatavošanās periods bija ļoti labs. Ja godīgi, iepriekš tik apjomīgi vēl nebiju trenējies,” gandarīts ir Čakšs. “Trenētība bija ļoti liela, bet vienā brīdī kaut kas acīmredzot bija par daudz, un vēderā plīsa baltā līnija. Tas bija decembrī. Man uztaisīja vieglu operāciju, tāpēc nācās izlaist divas nedēļas, bet tāpat šī sagatavošanās bija visu laiku veiksmīgākā, jo katru gadu ziemā ir kādas potīšu traumas. Ja ir kas tāds, nākas izlaist vairāk nekā mēnesi. Šoreiz tā nebija.”

“Starpsezonā sanāca pielikt vairākās lietās, bija smagi treniņi, viss sanāca baigi labi. Murjāņu stadionā nekad neesmu metis vairāk par 74-76 metriem, tad šogad ārā bija 80 metri. Savukārt kilogramīgo lodi pagājušajā gadā metru 61 metru, kamēr tagad bija jau gandrīz 69 metri. Tas ir acīmredzams uzlabojums. Nebija tā, ka treniņos biju gatavojies aizmest tālu, tie drīzāk bija parasti treniņi. Tas mani iepriecināja, gaidīju Dimanta līgu, bet tagad tā ir jāaizmirst un jābrauc uz nākamajiem startiem,” apņēmības pilns ir viens no Latvijas vadošajiem šķēpmetējiem.