Maratona organizētājs Nords: "Zelta zīmi esam ieguvuši, tagad jāsāk dziedāt"

Iepriekšējos gadus Rīgas maratons bija vienīgais Ziemeļeiropā ar IAAF bronzas statusu, bet šogad Latvijas galvaspilsēta iekļuvusi starp 36 pasaules pilsētām, kurās risinās pašas prestižākās zelta kategorijas maratons.

"Vēlējāmies uzreiz pārlekt uz zelta kategoriju, jo bija skaidrs, ka tos kritērijus esam gatavi izpildīt, tāpēc negribējās vairs "krāmēties" ar sudrabu," Nords atzina, ka sudraba kategorija pasaules maratonos, iespējams, ir visnepopulārākā, tāpēc Rīga nemaz nav izskatījusi iespēju to iegūt. "Pēdējos 2-3 gadus jau bijām izpildījuši gandrīz visus zelta normatīvus, bet nespērām pēdējo soli, kas attiecas tieši uz elites sportistu piesaistīšanu. Bija skaidrs, ja mēs to izdarām, sākam spēlēt tajā līgā, kas prasa cita veida budžetu un strādāšanu. Šoreiz sapratām - esam tik tuvu, ka skaidrs, kad tad, ja ne tagad. Ja esam vienīgie Ziemeļeiropā, nevajag gaidīt, kamēr mums aizskrien priekšā citi. Būtu muļķīgi neizmantot šo kārti un nemēģināt, ko zelta maratons pilsētai var ienest. Ja 37 000 dalībnieku piesaistījām ar bronzas līmeni, ar zeltu noteikti varam mēģināt vēl vairāk iekustināt skriešanas kustību Latvijā, kā arī vēl vairāk ievilkt starptautiskos skrējējus. Kad tad, ja ne tagad?"

Zelta maratonam nepieciešams pa sešiem vīriem un dāmām no pasaules ranga labāko divsimtnieka, kā arī vairākus sportistus no Eiropas ranga simtnieka. "Varu apstiprināt, ka skries arī Valērijs Žolnerovičs, kurš ietilpst Eiropas labāko simtniekā. Cerams, ka viņš pārsitīs Latvijas rekordu. To, protams, ir grūti prognozēt, bet vēlam viņam veiksmi. Par pārējiem pagaidām ir grūti komentēt, domāju, ka mēneša laikā varēsim pateikt sīkāk - pašlaik notiek sarunas," Nords saka, ka, visticamāk, no šī pasaules ranga divsimtnieka būs vairāk nekā seši skrējēji. "Arī iepriekš aicinājām daudz vairāk skrējējus, jo tas ir neparedzami, kādam var būt trauma, kādam kaut kas notikt pēdējā brīdī. Vienmēr esam aicinājuši vairāk un arī paši vēlamies Rīgā redzēt interesantus mačus, kādi arī iepriekš bijuši, kad nevar prognozēt, kā attīstīsies notikumi trasē. Šogad, kad Ļena (Jeļena Prokopčuka) piedalīsies, būs pavisam interesanti."

"Pilnīgi noteikti izskriesim pagājušā gada rekordu, domāju, ka vīri skries zem divām stundām un desmit minūtēm, bet, ja ies labi, tie var būt arī 2.07-2.08. Tie būs zelta zīmei atbilstoši rezultāti. Savukārt dāmām tāpat pērn mums jau uzvarētāja skrēja 2.28, kas ir ļoti augsta līmeņa rezultāts," stāstīja Nords, uzsverot gan, ka rezultātus ir grūti paredzēt, jo tie atkarīgi no dažādiem blakus apstākļiem. "Rīgā trase ir pietiekami ātra un pietiekami līdzena. Lai gan cilvēkiem liekas, ka tilti traucē, to pacēlums virs jūras līmeņa ir tik minimāls, ka tā pati Ņujorkas trase ar saviem lielajiem viaduktiem ir krietni sarežģītāka. Ja sakritīs labs laiks, labi tempa turētāji un labi atlēti, rezultāti būs visu laiku labākie."

Pērn Rīgas maratonā piedalījās 37 645 skrējēji no 78 valstīm. Vīriem garākajā distancē uzvaru guva etiopiešu skrējējs Cedats Ajana, kurš distanci veica divās stundās, desmit minūtēs un 59,4 sekundēs, par nepilnu minūti pārspējot sacensību rekordu, bet dāmām kenijiete Džordžīna Rono finišu sasniedza divās stundās, 28 minūtēs un 21,3 sekundēs.

"Pēc tendencēm jūtam, ka ārzemnieki paliek vairāk, arī garajās distancēs cilvēki piesakās, saprotot, ka grib noskriet pirmo zelta līmeņa maratonu. Domāju, ka notiks straujāka migrācija uz pusgarajām un garajām distancēm," Nords nevēlējās prognozēt 2019. gada sacensību dalībnieku skaitu, bet organizatoru piecgades plānā ietilpst 50 000 dalībnieku sasniegšana. Tāpat "tet" Rīgas maratona organizētāji 180 000 eiro lūguši valstij, ar šo naudu plānojot nosegt starptautisko elites atlētu izdevumus. "Tā ir maza daļiņa no tā, ko maratons atnes atpakaļ ekonomikā. Uzskatām, ka ar šo zelta zīmi mēs varētu divkāršot vai pat trīskāršot to, kas atgriežas valstī - ar ārvalstu tūristiem, vēl lielāku vietējo skriešanas komūnas attīstību."

2018. gadā maratona balvu fonds bija 75 000 eiro, no kuriem 50 000 bija rezervēti maratona vadošajiem sportistiem.

""tet" Rīgas maratona zelta zīme ir tikai pats sākums. Nevar gaidīt, ka 2019. gadā notiks galvu reibinošas pārmaiņas, bet tagad sāksim strādāt starptautiskā līmenī un Rīga, iespējams, tikai pēc gadiem pieciem jutīs pienesumu, ko dod šī zīme. Mēs redzam, ka, labi izspēlējot zelta zīmi, mums vēl viss ir priekšā. Esam tikuši uz starptautiskās skatuves, tagad mums ir jāsāk dziedāt," tēlaini teica sacensību organizētājs.