Desmitcīņā uzvar Hārdijs, Vaisjūns 34. vietā (precizēts)
Par pasaules čempionu desmitcīņā kļuvis ASV daudzcīņnieks Trejs Hārdijs, gūstot ļoti augstu rezultātu - 8790 punktus. Pēc rezultātu precizēšanas latvietis Atis Vaisjūns par pēdējo disciplīnu - 1500 metru skrējienu - saņēma 606 punktus, kas summā deva 7507 punktus un 34. vietu čempionātā.
Sudraba medaļu, izcīnot 8640 punktus, saņēma Kubas daudzcīņnieks Leonels Suaress, bet bronzas - Aleksandrs Pogorelovs no Krievijas (8528).
Latvijas desmitcīņnieks Atis Vaisjūns startēja pirmajā skrējienā, taču tā laikā atgadījās kāda kļūme ar laika fiksēšanas iekārtu. Sākotnēji Vaisjūns IAAF informatīvajā sistēmā pat tika atzīts par skrējiena uzvarētāju ar rezultātu 4:12 robežās, kas būtu bijis par teju 24 sekundēm labots personiskais rekords un otrs ātrākais skrējiens daudzcīņas pasaules čempionātu vēsturē. Pēc skrējiena beigām rezultāti tika koriģēti, un šis rezultāts tika pareizi ieskaitīts Alžīrijas daudzcīņniekam Buraadam. Vaisjūns finišēja ar rezultātu 4:52,08, kas deva 606 punktus par skrējienu un 7507 punktus daudzcīņas kopvērtējumā. Ar šo rezultātu Latvijas sportists ierindojās 34. vietā, kas diemžēl bija pēdējā no finišu sasniegušajiem sportistiem.
PČ vieglatlētikā. Desmitcīņa vīriešiem. Kopvērtējums
Vieta | Sportists | Valsts | Rezultāts |
---|---|---|---|
1. | Trey HARDEE | USA | 8790 |
2. | Leonel SUAREZ | CUB | 8640 |
3 . | Aleksandr POGORELOV | RUS | 8528 |
... | ... | ... | ... |
34. | Atis VAISJŪNS | LAT | 7507 |
Ata Vaisjūna rezultāti
Disciplīna | Personiskais rekords | 10-cīņas pers. rekorda grafiks | Rezultāts Berlīnē |
---|---|---|---|
100m | 11.23s | 11.53s (746) | 11.27s (801) |
Tāllēkšana | 7.28m | 7.13m (845) | 6.94m (799) |
Lodes grūšana | 14.58m | 14.58m (764) | 14.07m (733) |
Augstlēkšana | 2.04m | 1.98m (785) | 1.99 m (794) |
400m | 49.94s | 49.94s (817) | 49.88 (820) |
110m/b | 14.80s | 14.80s (874) | 15.27 (817) |
Diska mešana | 42.99m | 41.76m (700) | 42.02 (706) |
Kārtslēkšana | 4.80m | 4.70m (819) | 4.40 m (731) |
Šķēpa mešana | 60.68m | 59.70m (733) | 57.50 (700) |
1500m | 4:36.38 | 4:40.45 (677) | 4:52.08 (606) |
7507 |
Izmantotie resursi:
berlin.iaaf.org
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Attiecībā uz nodokļu maksātāju naudu - cik viens tāds sportists konkrēti no jūsu naudas iztērē, gatavojoties un startējot? Santīmus no katra? Ziniet ko - man nav žēl to santīmu. Iedotu kaut pašam personiski. Tas nav nekas apmaiņā pret to papildus interesi par sacensībām, kad tur piedalās kāds latvietis.
[+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
Superpiemērs ir angļu biatlonisti-nekad neko nav sasnieguši bet gadu desmitiem brauc un stratē-cepuri nost tādu priekšā, bet te latvieši ēd nost mūsu desmitcīņnieku-kas vispār ir superizturīgo sporta veids-ļoti daudzpusīgi vīri-droši vien ja paši pazītu personīgi Vaisjūnu teiktu savādāk-super visu ko prot un māk.
Lai iemācītos lekt ar kārti vai skriet barjeras ir kaut kas arī jādara-lekt augstumu labā līmenī un grūst lodi-pamācās paši apdzeniet to ,,tūristu,, kā jūs viņu saucat un davai uz priekšu pēc 2 gadiem PČ skatīšos un priecāšos kā RAIMAKER un FANU KLUBS13 ņems dalību desmitcīņā.
[+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Bet nakamgad gan Eiroaps cempi redzesim maz atletu Milkevics ar 4vietu nopelnija apmaksatas vietas un Stanislavs Olijars.Taka nemot vera,ak bus krize un pat ja tada vairs nebus-tad lvs par valsts naudu nevienu nesutis un brauks tikai tik cik musejie nopelnija vietas ar ieprieksejeim startiem.Neatceros cik vietas,bet manuprat bija ta,ka pirmais sesinieks nopelnija nakamajam cempionatam apmaksatu vietu,5vieta divas un ta uz augsu,bet varbut kludos.
Vardu sakot ko ar to gribeju teikt-nakamgad uz Eiropas cempi brauks labi,ja 10cilveki.
-1 [+] [-]
[+] [-]
ja nemak nav ko list!!!!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]