Facebook
GoogleSerjogins un Siliņa izcīna otro vietu Rīgas maratonā, kļūstot par Latvijas čempioniem
Vairākkārtējie Latvijas čempioni dažādās distancēs Dmitrijs Serjogins un Anita Siliņa (Kažemāka) svētdien "Rimi" Rīgas maratonā izcīnīja otrās vietas, vienlaikus kļūstot par valsts čempioniem maratonā. Serjoginam tā bija otrā, bet Siliņai trešā uzvara valsts čempionātā maratonā.
Vīriešiem uzvaru maratona distancē līdzīgā duelī izcīnīja Gruzijas čempions un rekordists (2:11:46) Daviti Harazišvili, kurš līderpozīcijās izvirzījās pēdējā kilometrā un finišēja divās stundās 21 minūtē un 45 sekundēs. Vairāk nekā desmit kilometrus līderpozīcijās skrējušais Dmitrijs Serjogins viņam zaudēja 29 sekundes un ar otro vietu kopējā ieskaitē otro reizi karjerā kļuva par Latvijas čempionu šajā distancē. Latvijas rekordists pusmaratonā un 10km Serjogins Latvijas čempionātā maratonā startēja otro reizi un atkal uzvarēja, iepriekš to paveicot Rimi Rīgas maratonā 2019. gadā.
Vēl pēc nepilnām piecām minūtēm finišēja pagājušā gada vicečempions Renārs Roze (02.27:13), kuram līdz ar to trešais sudrabs šajā distancē. Trešais labākais no latviešiem bija piektajā vietā finišējušais pagājušā gada čempions un uzvarētājs Aleksandrs Raščevskis (02.32:22), tiekot pie savas otrās medaļas.
Sievietēm arī uzvarēja ārzmeniece - somiete Jāna Strandvalla, kura finišēja divās stundās 55 minūtēs un divās sekundēs, esot vienīgajai zem trijām stundām. Arī sieviešu konkurencē otrā un trešā vieta tika mājiniecēm -Anita Siliņa zaudēja piecas minūtes un 19 sekundes, šogad par divām minūtēm uzlabot pērn uzrādīto rezultātu, bet Anna Kļučņika bija vēl trīs minūtes un 44 sekundes lēnāka. Kādreizējai soļotājai Siliņai tā bija sestā medāla un trešā zelta maratona, bet 2022. gada čempione Kļučņika otro gadu pēc kārtas ieguva sudrabu.
Trešā labākā no mājiniecēm bija Monta Rēriha, kura finišēja septītā (03.14:31), izcīnot karjeras pirmo medaļu. tikmē 2021. un 2023. gada čempione Amanda Krūmiņa nejutās labi un distances pirmajā pusē izstājās.
Pusmaratonā ar jaunu trases rekordu - 67 minūtes un 13 sekundes - uzvarēja kenijiete Džūdija Kemboja, par 12 sekudnēm uzlabojot pērn Rīgā pasaules čempionātā uzvarējušās tautietes, olimpiskās čempiones maratonjā Peresas Jepčirčiras rezultātu. Pēc divām minūtēm un 40 sekundēm finišēja etiopiete Dibabe Debela, kura ar Rimi Rīgas maratona distances rekordu uzvarēja 2019. gadā. Vēl 40 sekundes atpalika Kenijas skrējēja Agnesa Keino. Labākā Latvijas skrējēja un sezonas līdere Jeļena Ābele bija devītā (01.20:41).
Vīriešiem pirmās četras vietas ieņēma kenijieši. Uzvarēja pērn Rīgā pasaules čempionātā skriešanā bronzu ieguvušais Samvels Mailu ar finišu vienā stundā un 21 sekundē, kas ir jauns sacensību rekords (par šādu rezultātu ātrāk ir skrējuši tikai pērn oktobrī pasaules čempionātā labākie, bet Rimi Rīgas maratonā iepriekš labākais rezultāts bija 1:00:30 - aut.piez.). 26 sekundes atpalika Kolinss Kipkorirs, bet vēl pēc 70 sekundēm finišēja Titus Kipkosgejs. Latvietis Jānis Višķers bija astotais (01:08.31).
2023. gadā par Latvijas čempioniem maratonā tika kronēti Aleksandrs Rasčevskis un Amanda Krūmiņa, bet pusmaratonā uzvaras svinēja Dmitrijs Serjogins un Ilona Marhele.
Šogad Rīgas maratonam dažādās distancēs ir reģistrējušies 33 003 dalībnieki no 104 valstīm. Maratons Rīgā notiek kopš 1991.gada un ir Baltijas valstu vērienīgākais tautas sporta notikums. Šogad Rīgas maratonā skrējēji sacenšas 34.reizi.
[+] [-]
[+] [-]