LVS kausa posmā Jelgavā sešu disciplīnu uzvarētāji sasniedz labākos rezultātus Latvijā

Īpaši spraiga spēkošanās bija tāllēkšanas sektorā. Vīriem par uzvaru cīnījās četri Lietuvas un divi Latvijas (Jānis Leitis un Edvīns Hadakovs) tāllēcēji. Jau ar pirmo lēcienu līderu duets bija lietuvieši Toms Lotužis (7,46w m) un Artūrs Raklevičus (7,44 w m). Pēc tam gan sasparojās arī Hadakovs un Leitis. Latvijas sezonas līdera gods mainījās vai ik pēc katra no abu lēcieniem. Vispirms Hadakovs aizlēca 7,32 m, bet tūlīt arī Leitis iespēja 7,44 m. Abi lēcieni bija ar vēju normas robežās. Toties Hadakova piektais lēciens bija 7,45 m tāls – diemžēl ar vēju. Toties sestajā, tikpat tālajā lēcienā vējš jau bija norimis. Bet arī tas vēl nebija viss. Sestajā lēcienā Leitis aizlēca 7,47 m. Tūlīt Raklevičus – 7,48 m un visbeidzot Lotužis – pat 7,50 m. Tiesa, visi trīs pēdējie lēcieni tika sasniegti ar stipru vēja brāzmu. Tātad aiz abiem lietuviešiem trešais ir Jānis Leitis (7,47 w m), bet ceturtais – Edvīns Hadakovs (7,45 m), bet ar LAT SB rezultātu.

Ne mazāk spraigi ritēja sacensības sievietēm. Tiesa arī te bija “vēja nedarbi”. Tomēr šoreiz tie neietekmēja abu mūsu lēcēju (Lāsmas Zemītes un Māras Grīvas) rezultātu leģitimitāti. Šoreiz īpaši izcēlās Latvijas labākā augstlēcēja Lāsma Zemīte. Visi četri viņas ieskaitītie lēcieni bija jauni personiskie rekordi (6,08 m, 6,25 m, 6,28 m un visbeidzot arī 6,38 m). Šoreiz vēja brāzmas bija norimušas un Zemītes rezultāts tikai par 4 cm atpaliek no Latvijas sezonas līderes Rūtas Lasmanes Amerikā sasniegtā rezultāta 6,42 m. Otrā ar 6,22 m tālu un leģitīmu lēcienu Māra Grīva. Trešā bija viešņa no Ukrainas Irina Ņerubaļščuka – 6,20 m, bet ar vēju. Ar vēju arī ceturtās vietas ieguvējas Kitijas Paulas Melnbārdes tālākais lēciens – 6,15w m, bet 6,08 m tāls lēciens bija ar pieļaujamo vēja ātrumu.

Sezonā labākos rezultātus sasniedza arī vēl četri uzvarētāji: 400 m skrējienā Artūrs Pastors – 47,03 sek.(pers. rekords),110 m/b – Kārlis Sondors – 15,25 sek.; kārtslēkšanā – Valters Kreišs – 4,93 m (pers.rekords) un Igors Sokolovs vesera mešanā – 62,66 m.

Sievietēm šajās disciplīnās uzvarēja attiecīgi Patrīcija Cīrule – 57,58 sek., Gabija Klimukaite (Lietuva) – 14,51 sek., Ildze Bortaščenoka – 3,70 m un Anna Gulbe – 45,76 m.

Pārējo disciplīnu uzvarētāji: 1500 m – Kristers Kudlis – 4:05,26 un Austra Ošiņa – 4:31,82;3000 m šķēršļu skrējienā Aigars Feteris – 9:49,32 un Albertīna Rudņeva – 13:03,64; šķēpa mešanā Jānis Svens Grīva – 66,63 m un Sanija Ozoliņa – 43,64 m.

Pirmās sacensību dienas nobeigumā kā “saldais ēdiens” bija paredzēti 100 m finālskrējieni. Rezultāti patiesi arī bija iepriecinoši. Sievietēm trīs sprinteres veica 100 m ātrāk par 12 sekundēm: Sindija Bukša – 11,69 sek., Līga Vecbērza – 11,81 sek. un Asnāte Kalniņa – 11,89 sek. Labi ka arī ceļavējš bija normas robežās – 1,9 m/sek. Var tikai piebilst, ka Sindija tik ātri nebija skrējusi jau kopš 2019. gada. Vecbērza un Kalniņas sasniedza personīgos rekordus Gunta Vaičule uzvarēja savā priekškrējienā (12.28), taču izlēma nestartēt finālā.

Nepaveicās vīriem. Arī viņiem teicami rezultāti – seši finālisti finišēja ātrāk par 11 sekundēm. Roberta Jāņa Zālīša rezultāts bija 10,48 sek., Oskaram Gravam – 10,56 sek. , bet Rinaldam Valtam Zariņam – 10,59 sek. Diemžēl savu “veto” uzlika vējš (ātrums tobrīd bija + 2,3 m/sekundē).

Izmantotie resursi:
Andris Staģis / athletics.lv