Zālītis: "Man bija kauns skatīties Sirmā metienus olimpiādē..."

"Fakts jāvērtē tā, kā ir - nav pamata ļoti skumt, bet nav arī par ko priecāties. Tā šobrīd vienkārši ir," Zālītis komentēja situāciju, ka pirmo reizi kopš 1996.gada Atlantas olimpiādes vieglatlēti palika bez medaļām. "Ar tādu finansējumu kāds bija krīzes gados, jāpriecājas, ka mēs bijām tik daudz aizbraukuši. Krīzes gadu finansējumam noteikti ir sekas, jo tas vistiešākajā veidā ietekmēja viņu gatavošanos. Jo mazāk naudiņas, jo mazāk iespēju nodrošināt kvalitatīvus treniņus, medicīnu un tā tālāk. Nosacīti jau tas viss bija, bet bija augšējam ešelonam. Tie, kas normatīvus izpildīja pēdējā mirklī, piemēram, Mareks Ārents, praktiski jau dzīvoja no rokas mutē. Pēc izpildīšanas gan viņam bija finansējums nometnēm un ekipējumam, bet ar to pēdējā brīdī sagatavoties olimpiādei un izcīnīt normālu vietu bija grūti. Viņa izcīnītā 21.vieta ir labs rezultāts, ņemot vērā visus apstākļus. Tādu no rokas mutē sportistu mums bija lielākā daļa. Piemēram, Inetai [Radevičai] par finansējumu nav jādomā, tāpēc arī viņas vietas arī attiecīgi ir augsta. "

Par tiem, kas iepriecināja: "Vislielākais prieks par Lauru Ikaunieci. 9.vieta un punktu summa Latvijas rekorda līmenī. Jāsaka, ka es negaidīju tik daudz punktu un tik augstu vietu, jo parasti pēc vieniem lieliem mačiem [Eiropas čempionāta, kur Ikauniece ieguva bronzu] savākties uz vēl vieniem ir ļoti grūti, sevišķi daudzcīņā. Prieks arī par Poļinu Jeļizarovu, kurai varbūt nedaudz pietrūka spēka finālā, taču sasniegts jauns Latvijas rekords [pusfinālā]. Labs rezultāts arī šķēpmetējai Līnai Mūzei [13.vieta, 59.91]. Viņa turklāt normatīvu bija izpildījusi pēdējā brīdī. Gandarījums arī par Inetas ceturto vietu. Daļa pretinieču bija nosacīti spēcīgākas un sezonas rezultāts viņām bija augstāks, taču mēs zinām, ka Ineta ir cīnītāja. Viņa gatavojās tieši olimpiādei. Cerība par medaļu bija. Man bija pārliecība, ka ar pirmo lēcienu [6.88] viņa bija sešiniekā, bet medaļai var pietrūkt. Diemžēl tā arī notika. Taču vienalga prieks par Inetu – viņa komandā nostartēja vislabāk. Viņa ar savu darbu un attieksmi ir piemērs daudziem sportistiem."

Par tiem, kas sarūgtināja: "Lieta, kas man nepatīk – ja sportistam nav rezultāta... Ja nokrīt ģībonī gar zemi, tā ir cita situācija. Aiga Grabuste – protams, varbūt bija neliela trauma un varēja iegūt lielāku savainojumu, bet tās tomēr ir olimpiskās spēles, uz kurām gatavojās četrus gadus. Gribētos, lai rezultāts būtu vismaz kaut kāds. Šķēpmetēji... par viņiem jau daudz ir runāts, rakstīts. Diemžēl vīriešu šķēpmešanā jau sen ir tā, ka normālos oficiālos mačos labu rezultātu uzmest nevar. Runājām ar treneri [Valentīnu Eiduku], kura teica, ka visus jānoliek pie baltas lapas un jāpasaka: "Šodien jums vairāk nekā nav, jo jūs neko nevarat". Tāda ir realitāte. Kad kaut ko izcīnīs, tad kaut kas arī būs. Varbūt tas būs dzinulis, jo šobrīd rezultāta faktiski nav. Līdz pēdējam brīdim neticēju, ka neviens šķēpmetējs netiks finālā. Cerēju, ka varbūt kā brīnums izsprāgs Zigismunds Sirmais, bet tie viņa metieni... ja godīgi, bija kauns skatīties – knapi pāri 60... Sajūta, ka sportists vispār nav gatavojies vai izgājis uz starta knapi kustēdamies un pēc tam pa taisno uz slimnīcu...

Sarūgtināja arī Lauma Grīva, kurai šī sezona ir ļoti neveiksmīga – pasaules čempionātā telpās Stambulā palika bez rezultāta, Londonā tikai 6.10. Bēdīgi. Jācer, ka spēs saņemties. Cerams, ka par aiziešanu no sporta nedomā. Urtānam 27.vieta, Sokolovam 21.vieta, pieticīgi rezultāti. Visu laiku gaidām, ka viņi būs divpadsmitniekā, bet kā nav, tā nav. Izņemot Urtāna ceturto vietu Eiropas čempionātā Barselonā. Pārējie laikam nostartēja vairāk vai mazāk savu spēju robežās. "

Par Vadima Vasiļevska lēmumu beigt karjeru: (nopūšas) "Ja tu esi profesionālis sportā, kā jebkurā citā darbā, un pasaki, ka šodien grāvjus vairs nerakšu, tad nu... No sporta vadības viedokļa mēs esam palīdzējuši jau astoņus gadus, lai viņš būtu sportā. Ko viņš ir izdarījis pretī? Saprotu, ka gatavojoties par valsts naudu mest komercmačos ir OK. Vainot visus par to, ka viņam ir finansiālas problēmas, ir viņa privātā lieta. Katrs cilvēks jau pats plāno, no kā viņš dzīvos, kā pelnīs, ko darīs. Beigt sportot ir viņa paša izvēle. Protams, ka žēl, jo šogad viņam joprojām ir otrs labākais rezultāts pasaulē. Taču olimpiādē – 38.vieta..."

Par attiecībām ar sportistiem un treneriem: "Protams, medaļu mēs gaidījām. Jādomā tālāk. Arī federācijai – kā un ar kādiem resursiem finansēt sportistus. Normatīvus Londonai izpildīja 28, izbrauca 22 – tik liels skaits vēl nav bijis. Gan sportistu, gan treneru attieksme man īsti nepatika. Jādomā, kādas šīs attiecības būs turpmāk, jo šobrīd situācija nav laba. Protams, ka ne ar visiem, jo vienmēr ir melnais gals un baltais gals, bet tendence nav laba. Konkrētus personāžus gan nesaukšu."