Skaitļi, fakti un rekordi: EČ vieglatlētikā telpās

Jau ziņots, ka Latviju šajās meistarsacīkstēs pārstāvēja trīs atlēti – Gunta Vaičule (400m), Agate Caune (3000m) un Iļja Petrušenko(400m), izcīnot attiecīgi 10.,11. un 23.vietu.

Kā nozīmīgākais notikums sacensībās jāmin beļģu sportistes Nafisatu Tiamas labotais pasaules rekords pieccīņā sievietēm - 5055p. Atlētes rezultāti pa disciplīnām: 60m barjeras 8.23s (1077p); augstlēkšana 1.92m (1132p); lodes grūšana 15.54m (897p); tāllēkšana 6.59m (1036p); 800m 2:13.60 (913p). Iepriekšējais pasaules rekords piederēja Ukrainas sportistei Nataliya Dobrynska (5013p) un tika sasniegts 2012. gadā (60m/h 8.38 – 1044p; HJ 1.84m – 1029p; SP 16.51m – 962p; LJ 6.57m – 1030p; 800m 2:11.15- 948p). Otrajā vietā, ar jaunu nacionalo rekordu 5014p, ierindojās poliete Adrianna Sulek (60m/h 8.21 – 1082p; HJ 1.89m – 1093p; SP 13.89m – 787p; LJ 6.62m – 1046p; 800m 2:07.17- 1006p). Bronzu izcīnīja vēl viena beļģiete Noor Vidts, ar 4823p (60m/h 8.21 – 1082p; 1.83m – 1016p; SP 14.12m – 802p; LJ 6.55m – 1023p; 800m 2:14.52 900p).

Septiņcīņā vīriešiem zelta medaļu izcīnīja Francijas sportists Kevin Mayer 6348p (60m 6.85 – 936p; LJ 7.41m – 913p; SP 15.81m – 840p; HJ 1.98m – 785p; 60m/h 7.76 – 1043p; PV 5.30m – 1004p; 1000m 2:44.20 – 827p). Otrā vieta norvēģim Sander Skotheim 6318p (60m 7.05 – 865p; LJ 7.60m – 960p; SP 14.09m – 734p; HJ 2.19m – 982p; 60m/h 8.05 – 969p; PV 5.00m – 910p; 1000m 2:37.82 – 898p). Trešo vietu izcīnīja igaunis Risto Lillemets ar iegūtiem 6079p ( 60m 7.05 – 865p; LJ 6.91m - 792p; SP 14.59m – 765p; HJ 2.07m – 868p; 60m/h 8.05 – 969p; PV 5.10m – 941p; 1000m 2:39.50 – 879p).

Tāllēkšana sievietēm izcēlās ar sevišķi augstvērtīgiem rezultātiem. Līdz pat piektajam mēģinājumam līderes godā bija Vācijas atlēte Malaika Mihambo (6.83m), tomēr piektajā mēģinājumā viņu apsteidza serbiete Ivana Vuleta (6.91m), itāliete Larissa Iapichino (6.91m) un Lielbritānijas sportiste Jazmin Sawyers, kas nokļuva līderes godā, pirmo reizi lecot tālāk par septiņiem metriem – 7.00m! Vāciete savu sniegumu uzlabot vairs nespēja un palika tūlīt aiz goda pjedestāla. Par čempioni tika kronēta Jazmin Sawyers, bet sudraba godalgu ieguva itāliete Iapichino, kura pēdējā mēģinājumā atkārtoti uzlaboja savu sniegumu (6.97m), sasniedzot jaunu nacionālo rekordu un apsteidzot serbieti Vuletu . Pārējie rezultāti: 5.v. Alina Rotaru-Kottmann (6.62m); 6.v. Annik Kalin (6.61m); 7.v. Khaddi Sagnia (6.57m); 8.v. Evelise Veiga 6.36m.

Tāllēkšanā vīriešiem par čempionu kļuva Olimpiskais čempions Miltiadis Tentoglou (8.30m), otrā vieta zviedram Thobias Montler (8.19m), bet trešais bija rumānis Gabriel Bitan (8.00m). Pārējie dalībnieki astoņu metru robežu nepārvarēja.

Trīssoļlēkšana sievietēm noslēdzās ar skaļām ovācijām skatītāju tribīnēs, jo par čempioni kļuva mājiniece Tugba Danismaz (14.31m NR). Šo rezultātu atlēte sasniedza jau pirmajā mēģinājumā, un tas palika nepārspēts visu sacensību laiku. Vēl jāpiebilst, ka 4 no 6 lēcieniem turcietei nebija ieskaitīti. Otro vietu izcīnīja itāliete Dariya Derkach (14.20m), bet trešā Olimpisko spēļu sudraba godalgas ieguvēja Patricia Mamona (14.16m). Tālāko vietu sadalījums: 4.v. Ottavia Cestonaro (14.08m); 5.v. Neja Filipic (13.92m); 6.v. lietuviete Dovile Kilty (13.92m SB); 7.v. Kira Wittmann (13.79m); 8.v. Maja Askag (13.64m).

Trīssoļlēkšana vīriešiem risinājās bez sevišķiem pārsteigumiem. Par Eiropas čempionu kļuva Olimpiskais čempions Pedro Pichardo (17.60m WL), kas savu tuvāko sāncensi Nikolaos Andrikopoulos (16.58m SB) pārspēja par vairāk kā metru. Trešais vācietis Max Heb (16.57m). Tālāko vietu sadalījums: 4.v. Tiago Pereira (15.51); 5.v. Nazim Babayev (16.50m); 6.v. Tobia Bocchi (16.39m); 7. Dimitrios Tsiamis (16.39m); 8.v. Benjamin Compaore (16.11m); 9.v. Batuhan Cakir (16.02m).

Augstlēkšanā sievietēm dominēja Ukrainas sportistes – pirmā vieta Yaroslava Mahuchikh (1.98m), trešā palika Kateryna Tabashnyk (1.94m). Otro vietu ar jaunu nacionālo rekordu izcīnīja nīderlandiete Britt Weerman (1.96m). Tūlīt aiz goda pjedestāla tika atstāta jaunā serbiete Angelina Topic (1.94m), kura uzrādīja patreiz labāko rezultātu starp Eiropas U20 jaunietēm. 5. vietā vēl viena ukrainiete Yuliia Levchenko (1.94m); 6.v. Christina Honsel (1.91m); 7.v. Morgan Lake (1.86m); 8.v. Daniela Stanciu (1.86m).

Augstlēkšanā vīriešiem pārsteigumu sagādāja nīderlandes sportists Douwe Amels (2.31m), uzstādot jaunu nacionālo rekordu un apsteidzot līderi – ukrainieti Andrii Protsenko (2.29m). Trešais ar jaunu personīgo rekordu beļģis Thomas Carmoy (2.29m). Tālākais vietu sadalījums: 4.v. Tobias Potye (2.26m); 5.v. Norbert Kobielski (2.26m); 6.v. Christian Falocchi (2.19m).

Kārtslēkšanā sievietēm ar jaunu nacionālo rekordu par čempioni tika kronēta somiete Wilma Murto (4.80m). Sudraba medaļu ieguva Tina Sutej (4.75m), bet trešā palika Amalie Svabikova (4.70m). Aiz goda pjedestāla palika: 4.v. Aikaterini Stefanidi (4.60m), 5.v. Margot Chevrier (4.60m), 6.v. Angelica Moser (4.45m).

Kārtslēkšanā vīriešiem četri labākie atlēti pārvarēja vienādu augstumu 5.80m, tādēļ vietu sadalījumu noteica mēģinājumu skaits ar kuriem pārvarēti ieriekšējie augstumi. Pirmā vieta tika iedalīta norvēģim Sondre Guttormsen, bet divas otrās - grieķim Emmanouil Karalis un pieredzējušajam polim Piotr Lisek. Aiz goda pjedestāla palika vācietis Torben Blech. Pasaules rekordists Armand Duplantis šo čempionātu izlaida.

Lodes grūšanā vīriešiem uzvaru izcīnīja itālis Zane Weir (22.06m), sudraba godala tika čeham Tomas Stanek (21.90m), bet bronzas medaļu ar pēdējo mēģinājumu horvātam no rokām izrāva ukrainis Roman Kokoshko (21.84m), uzstādīdams jaunu valsts rekordu šajā disciplīnā. Tālākais vietu sadalījums: 4.v. Filip Mihaijevic (21.43m); 5.v. Bob Beremes (21.00m); 6.v. Marcus Thomsen (20.66m); 7.v. Mesud Pezer (19.94m).

Lodes grūšanā sievietēm pārliecinošu uzvaru izcīnīja Portugāles atlēte Auriol Dongmo (19.76m), pārspējot tuvāko sāncensi- vācieti Sara Gambetta (18.83m) gandrīz vai par metru. Trešo vietu ar pēdējo grūdienu izrāva zviedriete Fannyy Roos (18.42m). Tālāko vietu sadalījums: 4.v. INCHUDE Jessica Inchude (18.33m); 5.v. Jessica Schilder (18.29m); 6.v. Anita Marton (18.28m); 7.v. Dimitriana Bezene (17.98m); 8.v. Julia Ritter (17.89m).

60 metros sievietēm pie zelta godalgas tika Šveices atlēte Mujinga Kambundji (7.00), kas pērn kļuva arī par pasaules čempioni (iekštelpās) šajā distancē. Otrā vieta polietei Ewa Swoboda (7.09), bet bronzas godalgu izcīnīja Lielbritānijas atlēte Daryll Neita (7.12). Tālāko vietu sadalījums: 4.v. Rani Rosius (7.15); 5.v. Arialis Martinez (7.17 NR); 6.v. Delphine Nkansa (7.19); 7.v. Alexandra Burghardt (7.24); 8.v. Jael Bestue (7.28).

60 metru sprintā vīriešiem par čempionu kļuva itālis Samuele Ceccarelli (6.48), kurš pārspēja savu tautieti, Olimpisko čempionu 100m distancē Lamont Marcell Jacobs. Jaunajam Itālim šī ir pirmā karjerā izcīnītā medaļa liela mēroga sacensības, un šosezon viņš savu personīgo rekordu 60m sprintā labojis par 0.25 sekundēm. Trešais, ar jaunu nacionālo rekordu palika zviedrs Henrik Larsson (6.53), bet tūlīņ aiz goda pjedestāla, ar tādu pat rezultātu palika polis Dominik Kopec (6.53). Tālāko vietu sadalījums: 5.v. Jan Volko (6.57); 6.v. Jeremiah Azu (6.58); 7.v. Markus Fuchs (6.59); 8.v. Reece Prescod (6.64).

60m barjerotajā distancē sievietēm uzvarēja sezonas līdere – somiete Reetta Hurske (7.79), izcīnot savu pirmo medaļu uz “lielās skatuves”, un aiz sevis atstājot pēdējo divu čempionātu uzvarētāju Nadine Visser (7.84). Bronzas medaļu izcīnīja Ditaji Kambundji (7.91), 60m sprintā uzvarētājas Mujinga Kambundji jaunākā māsa. Aiz goda pjedestāla palika: 4.v. Mette Graversgaard (7.92m); 5.v. Laeticia Bapte (7.97); Sarah Lavin (8.03); Greta Kerekes (8.03); Maayke Tjin-A-Lim (8.09).

60m barjerotajā distancē vīriešiem par čempionu kļuva līderis Jason Joseph (7.41), aiz sevis atstājot poli Jakub Szymański (7.56) un francūzi Just Kwaou-Mathey (7.59). Par piecām tūkstošdaļām lenāks izrādījās itālis Lorenzo Ndele Simonelli (7.59), kurš šoreiz palika aiz goda pjedestāla. Tālākais vietu sadalījums: 5.v. Paolo Dal Molin (7.62); 6.v. Krzysztof Kiljan (7.63); 7.v. David King (7.71). Spānis Enrique Llopis, kuram tika prognozēta viena no medaļām, distanci nepabeidza.

400m distancē sievietēm pārliecinošu uzvaru svinēja Nīderlandes sportiste Femke Bol, izskrienot distanci zem 50 sekundēm – 49.85. Vēl 19.februārī, atlēte veica sava mūža ātrāko skrējienu (49.26), labojot Čehijas sportistei Jarmila Kratochilova piederošo pasaules rekordu (49.59), kas stāvēja nepārsēts kopš 1982. gada. Otro vietu čempionātā ieguva Bolas treniņu biedre Lieke Klavier (50.57), trešā vieta tika Polijas atlētei Anna Kielbasinka (51.25). Tālāko vietu sadalījums: 4.v. Susanne GOGL-WALLI (51.73 NR); 5.v. Lada Vondrova (51.73); 6.v. Tereza Petrizilkova (52.81).

400m distancē vīriešiem čempiona titulu izcīnīja norvēģis Karsten Warholm (45.35), kuram pieder pasaules rekords 400m barjerotajā distancē. Viņam pa pēdām sekoja beļģis Julien Vatrin, kurš sasniedza jaunu nacionālo rekordu (45.44). Trešais Carl Bengstrom (45.77), bet iepriekšējais Eiropas čempions spānis Oscar Hussilos (46.24) šoreiz palika aiz goda pjedestāla. Piektais Matej Krsek (46.48), bet Beļģijas sportists Alexander Doom uz startu neieradās.

800m skrējienā sievietēm pārliecinošu uzvaru svinēja Lielbritānijas atlēte Keely Hodgkinson (1:58.66), aizstāvot savu čempiones godu un tuvāko konkurenti parspējot par gandrīz divām sekundēm. Otrajā vietā slovēniete Anita Horvat (2:00.54). Pārējo atlētu rezultāti bija blīvi: 3.v. Agnes Raharolahy (2:00.85); 4.v. Lorea Ibarzabal (2:00.87); 5.v. Audrey Werro (2:00.91); 6.v. Lore Hoffmann (2:01.22); 7.v. Eloisa Coiro (2:02.80); 8.v. Majtie Kolberg (2:03.65).

800m skrējienā vīriešiem pēdējos metros līderi Benjamin Robert (1:47.34) par krūšu tiesu pārspēja spānis Adrian Ben (1:47.34). Uzvarētāju noteica fotofinišs, kas liecināja par labu spānim – uzvara izcīnīta par 3 sekundes tūkstošdaļām. Trešajā vietā ierindojās Eliott Crestan (1:47.65), bet tālāko vietu sadalījums bija sekojošs: 4.v. Amel Tuka (1:47.90); 5.v. Andreas Kramer (1:48.15); 6.v. Guy Learmonth (1:48.46); 7.v. Catalin Tecuceanu (1:48.54); 8.v. Simone Barontini (1:48.63).

1500m discancē sievietēm savu titulu godam noturēja pieredzējusī britu atlēte Laura Muir (4:03.40). Otrai un trešai vieta - BOBOCEA Claudia Mihaela Bobocea (4:03.76) un Sofia Ennaoui (4:04.06) – jauni personīgie rekordi. Tālākie vietu sadalījumi: 4.v. Esther Guerrero (4:04.86); 5.v. Katie Snowden (4:07.68); 6.v. Marta Pen Freitas (4:07.95); 7.v. Agueda Marques (4:08.72); 8.v. Vera Hoffmann (4:10.03).

1500m distancē vīriešiem savu otro čempiona titulu šajā distancē ieguva talantīgais norvēģu skrējējs Jakob Ingebrigsten(3:33.95), veicot distanci jauna čempionāta rekorda ietvaros. Otro vietu izcīnīja brits Neil Gournley (3:34.23), bet pie bronzas godalgas tika francūzis Azeddine Habz (3:35:39). Līderu trio sekoja: 4.v. Jesus Gomez (3:38.11); 5.v. Pietro Arese (3:38.91); 6.v. Louis Gilavert (3:39.54); 7.v. Ismael Debjani (3:40.06); 8.v. Jan Fris (3:40.86).

3000m distancē sievietēm dubultuzvara Vācijas sportistēm – 1.vieta Hanna Klein (8:35.87) un 2.vieta Konstanze Klosterhalfen (8:36.50). Trešā vieta Lielbritānijas atlētei Melissa Courtney-Bryant (8:41.19). Tālāko vietu sadalījums: 4.v. Nadia Battocletti (8:44.96); 5.v. Hannah Nuttall (8:46.30); 6.v. Maureen Koster (8:47.17), 7.v. Marta Perez (8:49.19); 8.v. Maruša Mišmaš Zrimšek (8:49.98). Jau ziņots, ka talantīgā Latvijas skrējēja Agate Caune savā debijā izcīnīja 10. vietu, ar rezultātu 8:56.88, kas ir ne vien jauns personīgais rekords, bet šobrīd arī Eiropā labākais laiks starp U20 atlētēm.

3000m distancē vīriešiem savu otro zelta medaļu šajā čempionātā izcīnīja norvēģis Jakob Ingebrigsten (7:40.32), uzstādot jaunu nacionālo rekordu, un jau trešo čempionātu pēc kārtas šajā distancē paliekot nepārspēts. Otrā vieta spānim Adel Mechaal (7:41.75), bet trešā serbam Elzan Bibic (7:44.03). Tālāko vietu sadalījums: 4.v. Darragh Mcelhinney (7:44.72); 5.v. Charles Grethen (7:46.65); 6.v. Tim Verbaandert (7:47.24); 7.v. Sam Parsons (7:48.01); 8.v. James West (7:48.22).

4 x 400m stafetē sievietēm uzvarēja Nīderlandes valstsvienība (3:25.66 CR), otrās bija Itālijas atlētes (3:28.61 NR), bet bronzu izcīnīja polietes (3:29.31).

4 x 400m stafetē vīriešiem par čempioniem tika kronēti Beļģijas sportisti (3:05.83 EL); sudrabu izcīnīja Francijas izlase (3:06.52), un trešo vietu ieguva Nīderlandes valstsvienība (3:06.59).

Neoficiālajā sāncenībā par Eiropas vistitulētākās valsts statusu, uzvarētāja laurus plūca Norvēģija, kuras atlēti izcīnīja 4 zelta, 1 sudraba un 1 zelta godalgu, otrā bija Nīderlandes izlase (3 zelta; 3 sudraba; 1 bronzas godalga), bet trešā Lielbritānijas vienība (3 zelti; trīs sudrabi un 1 bronza). No Baltijas valstīm labākie bija igauņi, kuru atlēts izcīnīja bronzas medaļu septiņcīņā.

Informāciju sagatavoja:
Gundega Grīva