Līduma: "Nācās cīnīties ar elkoņiem un nūjām..."

Pēc finiša Līduma atzina, ka pirmais uzdevums šodien bijis neļaut sevi noķert līderēm, kas nozīmētu sacensību beigas vēl pirms finiša. "Vakar treniņā skrēju divus kilometrus uz maksimumu un uzņēmu laiku - šeit tās ir knapi četras ar pusi minūtes. Pieņemsim, ka līderēm tās ir vēl 15 sekundes mazāk. Jo aplis šeit patiešām ir ļoti viegls. Tad parēķināju - ja startā man ir plus divas ar pusi, tad rezervē paliek 1:15 uz desmit kilometriem. Tas nozīmē, ka ir jāšauj un tikai jāmūk - jāskatās, lai pirmās neelpo pakausī. Taču šodien svaigais sniegs visu to pasākumu uztaisīja mazliet lēnāku."

Mainīgie laika apstākļi nospēlējuši divējādu efektu - savā ziņā palīdzēja, taču vēlāk arī sarežģīja centienos rauties priekšgalā. "Kad piešaudes laikā svaigs sniegs krita pikučiem, likās, ka šodien pa trasi soļosim soļos. Taču par laimi uz sacensībām trase noglancējās, un mums, kas skrēja aizmugurē, pat bija zināmas priekšrocības - tie, kas skrēja pa priekšu, vismaz pirmajā aplī sliedi bija jau ieslidinājuši. Vienīgais, ka sliede tik šaura, ka tad, kad jāapdzen tos barus, gribot negribot nācās līst tajā svaigajā sniegā. Pirmajos divos apļos ļoti daudz spēka patērēju tikai uz apdzīšanu," pastāstīja Madara. "Slēpes šodienas laikapstākļiem bija tiešām labas. Diemžēl, ar katru apli ātrums sēdās un sēdās - tāpat kā visiem pārējiem, droši vien. Pēdējā aplī gājām bariņā, pret kalnu it kā gāju garām, taču sanāca dažas muļķīgas situācijas - tur cīņā gāja pat ar elkoņiem un nūjām. Divos līkumos tiku iespiesta malā tā, ka netiku garām. Nācās kauties. Ar kanādieti pēdējā aplī braucām bļaustīdamās... Bija nopietna cīņa par iebraukto špūri. Pašā finišā, svaigajā sniegā, jau diemžēl vairs neslīdēja - varbūt pāris vietas augstāk vēl varēju būt. Biju pamatīgi izcīnījusies pa trasi, vienkārši pietrūka spēka."

Ugunslīnijā Latvijas komandas līdere šodien pieļāva trīs kļūdas, un visas - šaušanā stāvus. "Piešaudē gāja ļoti slikti, tāpēc sacensībās īpaši centos nepieļaut tās pašas kļūdas, ko sprintā - mēģināju ātrāk sagatavoties un ātrāk sākt šaut, lai nesanāktu šaut ar lielāku sasprindzinājumu. Kad pēc pirmās šautuves man trasē bļāva "Šauj prātīgāk, šauj prātīgāk!", sapratu - laikam treneris pa rāciju jau bija paziņojis, ka šāvieni iet "pa gabarītiem"... Sprintā vienkarši pārgatavojos - pārāk perfekti gribēju visu izdarīt.
Aizšāvu garām pēdējo un jau zināju - atkal treneris dusmosies... Pēdējo šaut garām nedrīkst. Biju pilnīgi pārliecināta, ka mērķis krīt. Taču tas tiešām nebija ta, ka sasteidzu, vai pavirši izšāvu. Pirmajā stāvus šaušanā - jutu, ka pirmie divi aiziet lejā. Apstājos, pamainīju stāju, un trāpīju. Katrā ziņā šajā šautuvē vismaz pēc sajūtām man vieglāk šaut stāvus, nekā guļus."

Pēc divām dienām sievietes dosies 15 km distancē, un iespējams, ka tas būs pēdējais individuālais starts šajās olimpiskajās spēlēs. "Palikusi viena galvenā distance. Man ļoti gribētos to noskriet sev par prieku - vienkārši, nesasprindzinoties un neieciklējoties uz rezultātu. Braukt pirmo apli un jau saspringt par to - ārprāts, kāds rezultāts būs finišā - jo vairāk galvā tādu domu, jo sliktāk beigās sanāk. Centīšos noskaņoties un šajā olimpiādē šo distanci noskriet sev par prieku," Līduma atklāja savu šābrīža noskaņojumu.

Finiša līniju izdevās sasniegt arī Gerdai Krūmiņai - līderēm tomēr neizdevās viņu noķert. "Šodien gāja ļoti smagi. Kas? Laika apstākļi smagi, arī slēpes šodien kaut kā neslīdēja. Taču ne jau man vienīgajai. Bišķiņ par daudz sodu - nepatika otrā guļus šaušanā. Divi ir par daudz. Pēdējo laikam sasteidzu. Bet, nu - kā ir, tā ir," atzina Gerda, pa ceļam uz dopinga kontroli. "Šodien gribējās noturēties un labi sašaut. Varbūt varēja domāt par četrdesmitnieku, taču - pie ļoti lielas veiksmes. Šeit tomēr ir ļoti spēcīgs sastāvs. Esmu priecīga, ka tiku līdz beigām un vispār tiku sešdesmitniekā."