Tas varēja nenotikt...

Vankūveras olimpisko spēļu atklāšana neradīja svētku sajūtu. Viss noritēja sēru zīmē, jo dažas stundas pirms atklāšanas svinībām dzīvību zaudēja tikai 21 gadu vecais gruzīnu sportists Nodars Kumaritašvili. Traģēdija ir notikusi, laiku atpakaļ nepagriezīsim, taču - vai tas varēja nenotikt, vai organizatoriem vajadzēja sākt domāt tikai pēc tam?

Trauksmes signāli debesīs tika raidīti jau vairākas dienas pirms notikušā. Trasē krita daudzi, arī olimpiskais čempions itālis Armīns Cīgelers, kuram pieredze nav vājais punkts. Jā, ja atceramies Turīnā notikušās spēles, arī tur treniņbraucienos neiztika bez smagiem kritieniem, pa ledu šļūca arī latvieši, tomēr Vistlerā tika pārkāptas jebkādas robežas. Šķita, ka atrodamies kamaniņu sporta pirmsākumos, kad sportisti pret savu gribu bija spiesti atstāt trasi.

''Esmu nobijies. Galvenais ir tikt līdz finišam, bez sasitumiem un veiksmīgi,'' pēc kritiena treniņbraucienā sacīja Guntis Rēķis, kurš pēc aizvadītajiem diviem braucieniem ieņem 27. vietu, līderim zaudējot vairāk nekā divas sekundes. Ātrums Vistleras trasē sasniedzis vēl neredzētu robežu - ar 153.937 km/h lielu ātrumu lejup traucies pašreizējais līderis vācietis Fēlikss Lohs [Rekords starp bobslejistiem pieder Jānim Miņinam un viņa četriniekam - 153 km/h]. Trase ir bīstama, iespējams, pat visbīstamākā. Ātrums ir liels, pat pārāk liels - pasaules kausa sezonā šiem skaitļiem sportisti spējuši pietuvoties vien Šveicē, Sanktmoricā, taču pietrūkuši aptuveni pieci kilometri stundā. Kanādieši centru, kas atrodas Vistlerā, cēla ar domu pārtraukt vāciešu dominanci renes sportaveidos - kamaniņu sportā, skeletonā, bobslejā. Viņi uzbūvēja trasi, kuras apstākļi līdz šim bija sveši ikvienam. ''Nē! Nedomāju, ka tas būtu prātīgi,'' nākamo spēļu organizatori apgalvojuši, ka viņu projekts būs ievērojami piezemētāks. Nekādas pārgalvības.

Skeletonistu Martina un Tomasa Dukuru treneris, Siguldas kamaniņu trases direktors Dainis Dukurs vakar LTV7 studijā atzina, ka kanādieši paši radījuši šo traģēdiju: ''Laikā, kad bija atļauts apskatīt trasi, norādīju, ka tieši liktenīgajā virāžā nepareizi veidots ledus profils. Kanādieši vienkārši vēlējās pajokot, liekot satraukties pirms bremzēšanas.'' Protams, traģēdija varēja nenotikt. Trase ir bīstama, taču uz olimpiādi nedodas sportisti, kas pirmo reizi šēzas kamanās. Viņiem jāpieveic trase, uzrādot pēc iespējas labāku laiku. Organizatoriem jāgādā, lai viss noritētu raiti. Kamanu federācijas atzinums, ka tā bijusi sportista vaina, ir pilnīgi absurds! Protams, kritienu izraisa sportista neveiksme! Jautājums - kādreiz ir gadījies redzēt sportistu, kas trasi veic ideāli, bet pēdējā virāža krīt un finišu sasniedz uz dibena? Sportisti kļūdās un krīt, rīkotājiem jāgādā, lai viņi negūtu savainojumus. Vai siena būtu paglābusi traģiski bojāgājušo sportistu? Kurš vainojams pie nepareiza ledus profila izveidošanas? Ir neskaitāmi jautājumi, kas paliks neatminēti...

Gruzija zaudējusi lielisku sportistu un cilvēku, olimpiskā sabiedrība zaudējusi svētku sajūtu, Latvijas izlase zaudējusi labu draugu. Jā, Nodars meistarību slīpēja tieši Siguldas trasē, kopā ar mūsu sportistiem. Vienu gan viņam izdevās izpildīt - doties uz spēlēm. Piedalīties gan nesanāca...

P.S. Vistleras trase nelāgu slavu ieguva pirmajos mēnešos pēc atklāšanas. Traumas guva daudzi, kas piedalījās treniņbraucienos. Smagu savainojumu, krītot trases ātrākajā posmā, guva pēdējo divu gadu pasaules čempions un pašreizējais līderis Lohs. Arī bobslejistu treniņbraucienos krita visi, latviešus ieskaitot. Zīmīgi, ka paša vārdā nodēvetajā virāžā gāzās kanādietis Pjērs Lidērs. Krita daudzi, bet letālu gadījumu nebija. Tuvojoties izšķirošajam startam, kanādieši sarežģītības pakāpi paaugstināja... Jācer, ka pēc spēlēm trasē tiks veiktas būtiskas izmaiņas. Nelielas, taču tādas bija jau pēc negadījuma.