Dārziņš: "Esam gatavi grauzt ledu…"

Vakar (saruna notika sestdien pēc spēles ar "Torpedo") tika aizvadīta spēle pret "Torpedo", šorīt jau treniņš. Vai vispār atceries, kad "Dinamo" komandai bija pēdējā brīvdiena?
Šodien treniņš nebija obligāts, bet trenējāmies gandrīz visi. Tie, kuri spēlēja mazāk trenējās intensīvāk, bet, piemēram, Edgars Masaļskis atvilka elpu, darbojās mazāk aktīvi kā ierasts. Arī es šodien gribēju paslidot, jo vienu treniņus iepriekš izlaidu slimības dēļ. Par brīvdienām - labs jautājums (ilgāka pauze). Netrenējāmies dienā pēc spēles ar "Atlant", bet jau nākamajā dienā bija garš pārlidojums. Liekas, ka pēc Habarovskas tūres viena diena bija pilnīgi brīva, bet grafiks tiešām ir ļoti smags.

Sezonas sākums komanda nebija veiksmīgs, bet brīdī, kad "ūdens jau smeļas" mutē esat sākuši spēlēt. Kāpēc tavuprāt tā?
Uzskatu, ka pārbaudes spēlēs mums gāja pārāk labi. Bijām aizmirsuši kā ir būt zaudētāju lomā un atspēlēties. Pirmajās regulārā čempionāta spēlēs jutāmies ne savā ādā, strauji kritās pārliecība par saviem spēkiem un sākām nedaudz nervozēt. Meklējām kaut kādus "superlīdzekļus", bet aizmirsām par pašu galveno ticību saviem spēkiem. Vienatnē KHL spēli nav iespējams vinnēt, jāspēlē kā komandai, turklāt jādara tas visas 60 spēles minūtes. Līkne sezonas gaitā tomēr gājusi uz augšu un tas, manuprāt, ir krietni labāk, nekā ja būtu otrādi.

Pēdējās spēlēs esat uzvarējuši, esot iedzinēju lomā. Vai tiešām sākt spēlēt jau ar pirmajām minūtēm ir tik grūti?
Nu nav, nav grūti (smejas). Uz katru spēli izejam vienādi motivēti un gatavojamies spēlēt visas 60 minūtes ar vienādu atdevi. Kur slēpjas tā problēma, īsti nemāku spriest. Iespējams, tā ir vienkārši apstākļu sakritība vai koncentrācijas trūkums. Katrā spēle tomēr jāanalizē no sava skatu punkta. Spēles uzvarētājus netiesā un kas svarīgākais – pēdējās spēlēs esam iemetuši par vieniem vārtiem vairāk nekā mūsu pretinieki un galvenais taču ir galarezultāts. Skaidrs, ka spēles iesākt slikti nedrīkstam, pret "Torpedo" tomēr jau vairs nebija tik traki. Noteikti atspēlēties mums palīdz arī tas, ka pretinieki uz spēles otro pusi vairs nav tik svaigi. Mēs mēģinām izdarīt secinājumus un "sev kājā vairs nešaut".

Mitiščos pasniedzi sev lielisku Dzimšanas dienas dāvanu. Kāda ir sajūta – gūt vārtus Dzimšanās dienā?
Dzimšanas diena un brīdī, kad komandai katrs punkts turnīra tabulā ir ļoti svarīgs gūt vārtus ir vairāk nekā patīkami. Gūt vārtus ir katra hokejista mērķis, turklāt, ja tas izdodas brīžos, kad komandai tie visvairāk nepieciešami, tad prieks ir vēl lielāks. Tie hokejisti, kuri stāsta, ka viņiem patīk spēlēt aizsardzībā, ne mest pa vārtiem un pārspēt pretinieku vārtsargu, visticamāk melos. Vārtus patīk gūt visiem, prieks, ka biju īstajā vietā un īstajā laikā. Katrā ziņā uzvara ar 6:5 pār "Atlant" bija visas komandas liels nopelns.

Pēc mača bija arī jāuzstājas?
Tajā izbraukumā mums bija ļoti daudz jubilāru, Dzimšanas dienas liekas bija Sotniekam, Galviņam. Nekādi galdi šādās reizēs netiek klāti. Strādājot šādā režīmā, laika dzīrēm nav. Labākie svētki arī pēc šīs spēles bija vienkārši atlaisties gultā un atpūsties. Šādās reizēs komanda sanāk kopā jubilārs tiek apsveikts un tas arī viss. Pēc spēles Mitiščos gan fani man pasniedza torti, kas turpat ģērbtuvē tika apēsta.

Liekas, ka arī pirms gada savā Dzimšanas dienā guvi vārtus…
Jā, liekas tas bija spēle pret "Spartak", kad man un manai maiņai padevās ļoti veiksmīga. Liekas kopā guvām pat divus vai trīs vārtus.

Laikam komandas vadībai jāpanāk, lai arī nākamajā sezonā kāda svarīga "Dinamo" spēle tiktu ieplānota Tavā Dzimšanas dienā…
(Smejas) Jā, pēdējos divus gadus esmu guvis vārtus, jācer, ka šī tradīcija turpināsies.

Vai pats vari nosaukt savu veiksmīgāko maču šosezon?
Veiksmīgākā spēle, hmm… Visiem jau gribās domāt, ka tā ir kāda spēle, kad guvu vārtus, taču ne vienmēr tā arī ir. Mājas spēles pirms Maskavas izbraukuma bija veiksmīgas gan man, gan arī manai maiņai, taču liekas toreiz vārtus neguvām. Īstenībā laikam izcelšu spēli Novosibirskā pret "Sibirj", kad uzvarējām ar 7:2. Tā bija ļoti svarīga spēle arī komandai, jo bijām piedzīvojuši četrus zaudējumus. Tā spēle bija ļoti veiksmīga arī Galviņam, arī pats piedalījos trijos vārtu guvumos. Ar to spēli ievadījām pēdējā mēneša veiksmes sēriju.

Un ja lūgtu nosaukt karjeras veiksmīgāko spēli…
Atmiņā palikušas spēles no junioru laikiem, kad pirmo reizi kvalificējāmies A grupai, apspēlējot slovēņus. Tāpat nevar aizmirst tādas spēles kā pret zviedriem pagājušā gada pasaules čempionātā. Katrā no posmiem man ir bijušas veiksmīgas spēles, kuras ir vērts atcerēties un laikam jau jāpriecājas, ka tā. Uzvaras prieks ir un ik pa laikam rodas iespēja novērtēt ieguldītā darba augļus.

Sezonu iesāki maiņā kopā ar Armandu Bērziņu, bet tās gaitā ir sanācis uzspēlēt kopā gan ar Martinu Kariju, gan Jāni Spruktu. Vai tavuprāt Bērziņa malā pastumšana ir pamatota?
Es uzskatu, ka viņa spēle pēdējā gada laikā nav mainījusies uz slikto pusi. Esmu vairāk nekā pārliecināts, ka Vankūverā viņam nebūs problēmu ielēkt atpakaļ mūsu maiņā un rādīt labu spēli. Tas, ka sezonas laikā ir sanācis uzspēlēt kopā gan ar Martinu, gan Jāni vairāk tomēr ir trenera kompetence, to es negribētu analizēt. No treneriem prasa rezultātu un ja komanda uzvar, tad nav pamata kaut ko viņiem pārmest. Cilvēcīgi par Armi es varu pateikt tikai un vienīgi to labāko. Ar nepacietību gaidu, kad olimpiādē mēs atkal varēsim uzspēlēt kopā. Viņš ir viens no maniem labākajiem draugiem arī dzīvē, ne pa velti viņš bija mans vedējtēvs arī kāzās.

Ģērbtuvē neapšaubāms līderis esot Sandis Ozoliņš. Kā viņš ienāca komandā un kā džeki jutās, ka komandā ienāk tāda zvaigzne?
Jā, Sanča ir tas cilvēks komandā, kurš vajadzības gadījumā var pateikt arī kādu skarbāku vārdu un čaļi viņā ieklausās, zinot ko viņš ir piedzīvojis gan sporta laukumos, gan arī dzīvē. Ja viņš kaut ko pasaka, tad tas tiešām ir par lietu. Varam būt priecīgi, ka mums komandā ir tāds spēlētājs, kurš mums palīdz tikt pāri ne tik veiksmīgajiem brīžiem, kā arī prot pajokot veiksmes brīžos. Ir patīkami apzināties, ka komandā ir džeks, kura plecos mēs varam salēkt un viņš mūs aiznesīs līdz uzvarai – psiholoģiski vai darbiem laukumā, kā kuru reizi.

Vai vari salīdzināt aizvadītā gada Rīgas "Dinamo" modeli ar šīs sezonas?
Domāju, ka mēs vietējie nu jau esam apbružājušies šajā līgā un kļuvuši krietni stabilāki, nekā pirmajā sezonā. Arī pats šosezon komandā spēlēju lielāku lomu un tas ir patīkami. Uzskatu, ka līkne arī šajā ziņā ir augšupejoša. Pāgājušajā sezonā mēs bijām daudz neprognozējamāki, bet šobrīd esam uzķēruši savu spēli un šī gada modeli noteikti jāvērtē atzīstami.

Veiksmes gadījumā joprojām varat būt septītie. Pret ko labāk vēlētos spēlēt "play-off" pirmajā kārtā – zvaigžņoto "SKA" vai Znaroka vadīto "MVD"?
Labāk, protams, būtu spēlēt pret Znaroku. Esmu drošs, ka spēlējot pret izlases treneri čaļiem būtu daudz lielāka motivācija, lai gan noteikti motivācija netrūks arī pret "SKA". Tas gan ir koks ar diviem galiem – tā, protams, būtu motivācija arī pašam Oļegam, bet laukumā tomēr viņš pats nav darītājs, es dotu priekšroku "MVD". Mēs visi zinām, kādas zvaigznes spēlē "SKA" komandā.

Vai komandas iekšienē spēlētāju vai vadības vidū tiek slēgtas arī kādas derības par iespējamo "Dinamo" iekļūšanu vai neiekļūšanu izslēgšanas spēlēs?
Par komandas vadību nemāku spriest, bet starp spēlētājiem nekādas derības, cik man zināms, nav slēgtas. Vismaz tādas nopietnas – par iekļūšanu vai neiekļūšanu izslēgšanas spēlēs. Ir visādas sīkas derības, kas tiek slēgtas pirms spēlēm, bet tās pat īsti nevar saukt par derībām. Piemēram, pirms spēles ar to pašu "Atlant" man bija nepieciešamas jaunas slidas, bet ekipējuma menedžeris jokojot teica, ka ja gūšu vārtus un komanda uzvarēs, tad es tikšu pie slidām. Ja vārtus nebūtu guvis man viņam no Vankūveras būtu jāatved kāds Olimpisko spēļu suvenīrs. Šobrīd esmu ticis pie jaunām slidām un gan jau arī no Vankūveras viņam atvedīšu kādu sīkumiņu. Nu aptuveni tā, bet par tādām lielām derībām dzirdējis neesmu.

Nesen pats piedalījies vienā Pokera spēles paraug turnīrā, kur startēja gan sabiedrībā pazīstami cilvēki, gan profesionāli pokera spēlētāji. Ar kāršu spēlēm esi uz tu?
Komandas iekšienē ar kāršu spēlēm esam uz tu. Vainīgi pie tā ir garie un nogurdinošie pārbraucieni, kuros laiks parasti tiek īsināts spēlējot kārtis. Aizbraucot mājās parasti ar sievām aprunājamies kā ir gājis. Tad nu Rodrigo (Laviņš) bija izpļāpājies Janai Duļevskai, kura savukārt mums ar Edgaru Masaļski – lielākajiem karķožņikiem, piedāvāja iespēju piedalīties šajā turnīrā. Piekritām un bija forši! Pretiniekos gan mums bija profesionāli pokera spēlētāji un neklājās viegli, bet no hokejistiem šobrīd varu sevi saukt par labāko pokera spēlētāju (smejas), Edža no turnīra izkrita ātrāk par mani.

Līgums ar "Dinamo" tev šosezon beidzas. Nākamajā sezonā esi gatavs palikt Rīgā?
Viss atkarīgs no piedāvājuma. Ko tur slēpt, spēlēt mājās ir vairāk nekā patīkami, turklāt, ja skatītāju atbalsts ir tik lielisks. Gribētos palikt Rīgā, bet jāskatās, kādi būs piedāvājumi. Viss atkarīgs no komandas vadības, protams, pakonsultēšos arī ar aģentu un ģimeni.

Pēc svētdienas spēles pret "CSKA" jau otrdien dodaties uz Vankūveru. Ko varam gaidīt no Latvijas hokeja izlases tur?
Varu apsolīt, ka grauzīsim ledu - katru laukuma kvadrātmetru. Olimpiskās spēles ir reizi četros gados un esmu drošs, ka puišiem motivācijas netrūks. Pretinieki, protams, ir vairāk nekā spēcīgi, bet arī tas mūs noteikti motivēs, uzspēlēt pret tādām zvaigznēm vienmēr ir patīkami. Šobrīd visas domas tiek koncentrētas spēlei pret "CSKA". Esmu drošs, ka visu, kas būs atkarīgs no mums izdarīsim.

Ja Laurim Dārziņam piedāvās nest Latvijas karogu Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, būtu gatavs?
Uzskatu, ka šobrīd mums ir vairāki sportisti, kuri šo godu būtu pelnījuši daudz vairāk par mani, taču ja piedāvātu noteikti neatteiktu. Tas ir milzīgs gods, bet šobrīd analizēt šādas diezgan nereālas lietas, manuprāt, ir nevajadzīgi. Runājot par Olimpiskajām spēlēm, es uzskatu, ka nest karogu atklāšanas ceremonijā ir pelnījis ikviens no mums, cits vairāk, cits mazāk. Izsisties līdz olimpiādei tomēr ir milzīgs darbs, cepuri nost visu priekšā.

Kas tavuprāt uzvarēs Olimpiskajās spēlēs Vankūverā un, kas šosezon iegūs Gagarina kausu?
Vankūverā visi gaida Kanādas un Krievijas finālu. Ja tāds tas arī būs, tad es jutīšu līdzi krievu skolai, pats šobrīd taču spēlēju Kontinentālajā Hokeja līgā. Es ļoti ceru, ka arī mēs līdz finālam spēsim pabojāt nervus kādam no grandiem. Par Gagarina kausu spriest ir krietni grūtāk, izslēgšanas spēlēs viss sākas no jauna un es no šīs prognozes atturēšos. Jādomā vairāk par savu spēli. Protams, nedrīkstam uz "play-off" spēlēm iziet ar domu nospēlēt trīs spēles un doties vasaras atpūtā. Netēlosim iedomīgos, taču neko nevienam noteikti arī nedāvināsim.

Lai iet arī trešā prognoze. Vai kāds no Latvijas sportistiem izcīnīs kādu Olimpisko medaļu?
Jā, kāpēc nē… Būtu jauki atvest uz Latviju Olimpisko spēļu medaļu komplektu.

Jau tuvāko dienu laikā Dārziņu gaidāms ģimenes pieaugums. Vai uz Vankūveru varēsi doties mierīgu sirdi?
Tas jau šobrīd vairs nav mūsu rokās. Izjūtas ir neaprakstāmas un vārdos īsti aprakstīt tās nav iespējams, gaidām ļoti.