Gulbja ēra Latvijas izlasē: spilgtākās uzvaras un piecu gadu "starpbrīdis"

Ernests Gulbis ir ar lielu atrāvienu spēcīgākais tenisists, kurš pārstāvējis Latviju ATP tūrē un mūsu izlasi Deivisa kausa izcīņā. Viņš tajā debitēja nu jau tālajā 2005. gadā, 17 gadu periodā tās rindās piedalījies 22 izlašu cīņās, kurās kopā nospēlējis 50 mačus, iekrājot bilanci 36-14. Vairāk uzvaru Latvijas izlasē guvis tikai Andis Juška (37-33), un liktenim labpaticies, ka nedēļas nogalē paredzētajā atvadu mačā pret Izraēlu Gulbim būs iespēja panākt un arī apsteigt Jušku, kļūstot par uzvarām bagātāko Latvijas spēlētāju Deivisa kausa vēsturē.

"Man spilgtā atmiņā palicis pirmais mačs Deivisa kausā," portālam Sportacentrs.com pastāstīja Ernests Gulbis. "Tas bija vēl neatjaunotajos Lielupes kortos uz paklāja. Es zaudēju bez variantiem... Zaudēju savam pretiniekam bez variantiem, atceros, ka viņš toreiz bija simtnieka tenisists. Tur man nebija variantu, biju kā otrais numurs. Ja nekļūdos, tad man bija sešpadsmit ar pusi gadi."

Gulbis Latvijas izlasē debitēja 16 gadu vecumā ar maču pret Grieķiju, kurā Latvija uzvarēja ar 4:1. Toreiz tieši Gulbis bija vienīgais, kurš savā mačā neuzvarēja, piekāpjoties Vasilim Mazarakim ar 3:6, 4:6 un 3:6, taču nākotnē situācija pārsvarā bija pretēja. Ar Gulbi sastāvā Latvijas izlase vairākas reizes spēlēja Deivisa kausa izcīņas pasaules 1. grupā un no 22 reizēm, kad viņš bija izlases sastāvā, 14 reizes tika izcīnītas uzvaras.

"Latvijas izlase ar Gulbi sastāvā un bez Gulbja sastāvā iepriekšējos 17 gados tomēr bija divas dažādas lietas," portālam Sportacentrs.com sacīja LTV sporta žurnālists un komentētājs Māris Rīmenis. "Kaut vai tagad skatāmies uz gaidāmo spēli pret Izraēlu, kas rangā ir augstāk, taču ar labā formā esošu Gulbi, manuprāt, varam reāli pacīnīties par uzvaru. Tas ļautu iekļūt Pasaules 1. grupā. Bet mums bez Gulbja un ar esošo sastāvu nemaz nav tur ko darīt. Ar Ernestu, jā, bet bez viņa – vienkārši objektīvi mēs tajā līmenī neesam."

"Laba izlase gan mums bija arī vēl pirms Gulbja ēras," turpināja Rīmenis. "Taču citāda, daudz sabalansētāka – ar Ģirtu Dzeldi, Andri Fiļimonovu, Armandu Štrombahu. Tā bija laba un tāda monolīta komanda. Kad komandā ir viena izteikta zvaigzne, tāpat kā minimums vēl ir nepieciešams vismaz viens labs dubultspēļu spēlētājs, lai izlase varētu tēmēt uz uzvaru Deivisa kausa mačā. Tagad jau šajā ziņā ir nedaudz vieglāk, jo Deivisa kausa mačus izspēlē līdz uzvarai divos setos. Agrāk, kad bija jāuzvar trīs setos, tad komandas līderim varēja sanākt ļoti pamatīga slodze – var sanākt pieci seti savā vienspēlē piektdienā, tikpat daudz savā otrajā vienspēlē, un tad vēl dubultspēle. Kāds tur brīnums, ka trešajā dienā jau ir nogurums! Šajā ziņā tādām viengabalainām izlasēm ir priekšrocības."

Gulbja faktoru Latvijas izlasē izcēla arī Jānis Cīrulis, tenisa apskatnieks un TV4 direktors: "Lai gan tenisam tā kārtīgi sekot līdzi sāku ap 1998./1999. gadu, tomēr tāda "atkarība" parādījās līdz ar Ernesta Gulbja uznākšanu uz lielās skatuves. Pirmo reizi Gulbi klātienē redzēju tieši Deivisa kausa izcīņā 2005. gadā Lielupē, kad izlases rindās viņš guva arī pirmo uzvaru. Pēc tam jau debija ATP un Grand Slam turnīros."

"Ja skatās sportiskos sasniegumus, tad Gulbja labākās spēles izlases sastāvā noteikti bija 2008. gadā Itālijā," turpināja Cīrulis. "Bet vēl vairākos gadījumos mūsu cerības spēlēt tā laika Eiropas Āfrikas zonas 1. grupā būtu ļoti minimālas, ne mirkli nenoniecinot Andi Jušku vai Denisu Pavlovu. Ernesta atgriešanās izlasē pēdējos gados uzskatāma par ļoti pozitīvu tieši parauga ziņā jaunajiem tenisistiem - sportiskajā ziņā gan labāk gribētu redzēt jaunos, bet Gulbis ir viņu mentors, atbalsts un nu jau arī LTS prezidents."

Latvijas izlase 2013. gada spēlē pret Tunisiju. Foto: LTS

Latvijas vīriešu izlasē Gulbis ilgus gadus bija patiešām izteikts līderis un zvaigzne, kurš gluži vienkārši spilgti izcēlās uz pārējo fona. Viņš uzvarēja 26 no 32 savām vienspēlēm, kamēr, kad bija jāspēlē dubultspēles, uzvaras nāca jau krietni grūtāk (desmit no 18 spēlēm), un pret augstāka līmeņa izlases Gulbja uzvaras Latvijai nereti tā arī palika vienīgās, kas bija labi redzams fakts gan no malas, gan pašā izlasē.

"Gulbis noteikti bija neatkarīgs no LTS, viņš neko tai nebija parādā, lai viņam vajadzētu tur obligāti spēlēt. Bet tā kopumā, kad Ernests varēja un tika, tad pārsvarā arī spēlēja," teica Rīmenis. "Viņam patika tā atmosfēra, arī ārpus spēlēm, kā atminos, Ernests aicināja izlases partnerus aiziet kaut kur kopā paēst vai tamlīdzīgi, tur nekāda pārākuma apziņa no viņa ārā nelīda. Atceros arī, ka savulaik veidoju materiālu par Latvijas izlasi Deivisa kausā un ka Ernests toreiz vairākkārt man īpaši uzsvēra, lai nerunāju ar viņu vien, bet ņemu pārējos ar."

Savu pirmo uzvaru Deivisa kausa izcīņā Gulbis izcīnīja savā sestajā mačā, 2006. gada jūlijā Jūrmalā pieveicot DĀR sportistu Fricu Volmarānu. Tobrīd Gulbis bija 17 gadus vecs un ATP rangā ieņēma 228. vietu. Pēc šīs uzvaras Gulbim arvien regulārāki kļuva panākumi arī ATP tūrē un uz savu nākamo maču Latvijas izlasē 2007. gada aprīlī viņš ieradās jau kā pasaules rangā pirmā simtnieka tenisists. Šajā statusā Gulbis palīdzēja Latvijas izlasei gūt trīs uzvaras pēc kārtas (pār Bulgāriju, Somiju un Monako), kur viņa pienesums bija bilance 7-0, un Latvija pirmoreiz iekļuva Deivisa kausa izcīņas Eiropas Āfrikas 1. grupā.

2013. gada spēlē pret Monako kopā ar izlases kapteini Kārli Lejnieku, tagad LOK ģenerālsekretāru. Foto: LTS

Tur pretim stājās jau augstāka kaluma komandas, un Latvija 2008. gadā cieta divus zaudējumus – pret Ziemeļmaķedoniju un Itāliju. Īpaši jāizceļ mačs pret Itāliju, kur pirmajā spēlē Gulbis trīs setos sagrāva vēlāko pasaules "Top10" spēlētāju Fabio Foņīni, kopā ar Andi Jušku dubultspēlēs uzvarēja pirmajā setā, beigās tomēr piekāpjoties četros setos, un tad, kad Latvija bija uz zaudējuma sliekšņa (1-2), aizvadīja izcilu spēli pret Andreasu Sepi, tobrīd ATP ranga 28. vietas īpašnieku.

"Manuprāt, tas bija Ernesta vislabākais mačs Deivisa kausā," sacīja Rīmenis, kurš to vēroja klātienē. "Vēl kā šodien atceros brīdi, kad Ernests bija zaudējis pirmajos divos setos un trešajā setā bija iedzinējos 1:3, bet tad nobreikoja Itālijas izlases līderi. Ātri zaudēta mača vietā sekoja piecu setu trilleris, vismaz kādu 4-5 stundu garumā, kurā Gulbis kādu 2000 Itālijas skatītāju acu priekšā izcīnīja uzvaru un panāca 2-2 summā. Viņš tur patiešām atdeva visus spēkus, atceros, kā viņš nonāca malā un kā viņam burtiski nebija spēka tur kaut ko pateikt vai komentēt."

Arī pats Gulbis no savām Deivisa kausa spēlēm izcēla tieši maču pret Sepi, kā arī 2009. gada spēli pret Slovēniju, jo tad izdevies atspēlēties no 0-2. "Runājot par spēlēm, kas palikušas atmiņā, jāpiemin tie mači, kurus man izdevies uzvarēt, esot iedzinēja lomā ar 0-2. Viena tāda reize bija Lielupē pret Slovēniju. Man šādas lietas īsti nestāv atmiņā, taču šķiet, ka gan vienspēlē pret Luku Gregorcu "lidoju" 0-2, gan ari dubultspēlē spēles gaitā zaudējām 0-2, bet kaut kā beigās uzvarējām visā spēlē. Līdzīgs gadījums bija arī vēlāk pret Sepi un Itāliju. Toreiz piecu setu formāts bija tikai "Grand Slam" turnīros, tāpēc laikam tās atspēlēšanās tā palikušas atmiņā."

1. grupā Latvija atgriezās vēl divas reizes – 2010. gadā tas noveda pie mača pret Poliju, kur Gulbis savās vienspēlēs sarūpēja divas uzvaras pār tobrīd ranga pirmā simtnieka tenisistu Mihalu Pšiniezniju un tobrīd 180. vietā esošo Ježiju Janoviču, kurš pēc nieka diviem gadiem jau ielauzās pasaules "Top30". Mačā pret Poliju ar to gan bija par maz, jo dubultspēlē Gulbis nepiedalījās un tika zaudēts ar 2-3.

Nozīmīgas uzvaras Gulbis guva arī 2012. gadā pret Ukrainu, kad pieveica gan Sergeju Bubku, gan Serhiju Stahovski, taču dubultspēlē kopā ar Andi Jušku netika nosargāta vadība 4:6, 6:3 un 6:1, un visā mačā tika zaudēts ar 2-3. Nākamajā gadā sekoja īpaša spēle pret Somiju, kas bija pirmā reize, kad Latvijas izlase spēlēja "Arēnā Rīga". Somiem toreiz sastāvā nebija lielākās zvaigznes Jarko Nieminena (ko Gulbis ar Denisu Pavlovu dubultspēlē pieveica 2007. gadā), un Latvija vēlreiz guva uzvaru pār šo valsti, atkal to paveicot ar rezultātu 3:2 un atkal balstoties uz Gulbja trim uzvarētajām spēlēm.

2014. gada dubultspēlē ar Miķeli Lībieti pret Austriju. Foto: LTS

Ar uzvaru pār Somiju Latvija atgriezās 1. pasaules grupā, taču tieši šajā laikā Gulbja un Latvijas izlases ceļi sāka pavērties dažādos virzienos, un nākamo sešu gadu laikā viņš izlasē aizvadīja tikai vienu maču. Bez Gulbja sastāvā 2014. gadā Latvijai 1. pasaules grupā klājās smagi, ar 0:5 zaudējot Slovākijai un 1:4 Austrijai (toreiz Gulbis bija atbraucis uz Valmieru, taču piedalījās tikai dubultspēlē, kur kopā ar Miķeli Lībieti izcīnīja Latvijas vienīgo uzvaru). Tam sekoja cīņa pret Zviedriju rudenī, kur Lībietis un brāļi Podži aizvadīja sīvāko un ilgāko Latvijas izlases spēli tās vēsturē – Mārtiņš Podžus savu uzvaru izcīnīja piecās ar pusi stundās, kopumā tika spēlēti septiņi taibreiki un Latvija pēc kopā 18 kortos aizvadītām stundām tomēr piekāpās ar 2:3 un atgriezās 2. pasaules grupā.

"No 2009. gada biju līdzās teju visām Latvijas izlases cīņām Deivisa kausā," norādīja Cīrulis. "Un ar Ernestu tiešām bija kā ar bitēm - bieži vien līdz pat pēdējam brīdim nebija skaidrības, vai mūsu līderis ieradīsies un kādā noskaņojumā viņš būs. Saspīlēta atmosfēra gan attiecībās ar LTS toreizējo prezidentu Juri Savicki (drīzāk gan Ernesta tēva Ainara attiecības), gan komandas kapteini Ģirtu Dzeldi, tomēr komandas biedru vidū Gulbis vienmēr iedeva drošības sajūtu - ja spēlēja viņš, tad arī pārējiem stresa mazāk."

2012. gada preses konference pirms spēles pret Ungāriju - Gulbis vienīgais nebija izlases formā. Foto: LTS

Dažādu apsvērumu un apstākļu kopums noveda pie tā, ka Gulbis izlasē nespēlēja piecus pilnus gadus. Viņš izlasē atgriezās 2020. gada sākumā, kad viņa laiks kā "Top20" un pat "Top100" tenisistam jau bija palicis pagātnē. Gulbja atgriešanās izlasē sakrita ar pandēmijas sākumu, un pēc martā aizvadītās spēles pret Ēģipti izlasei bija pusotra gada piespiedu pārtraukums starp spēlēm, taču 2022. gadā tika gūtas divas uzvaras pār Taizemi (ar Gulbi) un Dominikānu (bez Gulbja), kas deva Latvijai iespēju atkal cīnīties 1. pasaules grupas pārspēlēs, un tās būs šajā nedēļas nogalē "Arēnā Rīga" pret Izraēlu. Kopā ar Gulbi sastāvā iekļauts arī Roberts Štrombahs, Kārlis Ozoliņš, Miķelis Lībietis un Daniels Tens.

Kā jau izziņots, tās būs Gulbja pēdējās spēles Latvijas izlasē, liekot punktu ļoti nozīmīgam periodam Latvijas vīriešu tenisā, kura līdzvērtīgu atkārtošanos nākotnē varam arī nesagaidīt.