Mute palika vaļā

"Jutos, it kā būtu apmaldījies," sarunā ar SA+ neslēpa Maksimenko. "Kopš aizbraucu uz Angliju, visu laiku biju kopā ar dublieriem - trenējos, spēlēju. Tikai tad, kad braucu uz izlasi, mani pasauca uz vienu pirmās komandas treniņu. Tas bija pavisam cits līmenis. Fantastika! Starp dublieriem un pirmo komandu tomēr ir milzīga atšķirība. Šeit domā un spēlē ātrāk, ir pavisam cita attieksme, arī cits treniņu līmenis."

Galvenais secinājums - lai iejustos, būs vajadzīgs laiks. Pirmo treniņu pirmajā komandā stipri apgrūtinājis arī tas, ka Vitālijs nav pazinis komandas biedrus. Nevarēja viņiem uzsaukt: "Pīter, tavs! Gordon, uzmanies. Vai - Gerij, mugura!"

"Es nezināju, kā viņus sauc, un tas bija grūti. Nevarēju ar nevienu pat parunāt," neslēpa Maksimenko. Taču par nākotni šajā aspektā futbolists izklausījās visai drošs. "Kad viņus iepazīšu, viss būs labi. Iespējams, pēc pusgada es būšu pirmajā komandā. Uzreiz (tur tikt un spēlēt - I.K.) - tas ir grūti. Vispirms vajag paskatīties, kā viņi šeit spēlē. Anglijā tomēr ir pavisam cita taktika. (...) Lai sajustu to ātrumu, kādā viņi te spēlē, droši vien man pirmajā komandā vajadzētu patrenēties vienu divus mēnešus."

Dublieru komandā 22 gadus vecais Maksimenko ir viens no vecākajiem spēlētājiem. Tajā netrūkstot 18 un 19 gadus vecu puišu. Dublieru turnīra līmenis, pēc Vitālija domām, esot līdzīgs mūsu virslīgas "top 4" komandu varējumam.

Pārceļoties uz Angliju, protams, svarīgs jautājums ir arī angļu valodas zināšanas. "Varu runāt un saprast daudz, bet mans klubs grib, lai tad, kad atbraukšu atpakaļ no izlases, reizi nedēļā ietu valodu mācīties. Domāju, ka tas ir ļoti labi," sprieda futbolists. Viņš piebilda, ka komandas biedri esot atsaucīgi - ar viņu runājot mazliet lēnāk, kad nepieciešams, kādu vārdu vai frāzi atkārtojot. Arī citos aspektos gan pirmajā, gan dublieru komandā valdot draudzīgs noskaņojums. Piemēram, brīvdienās komandas biedri piezvanot un uzaicinot pastaigāties pa pilsētu.

Vitālijs neslēpa, ka sākumā bijis neierasti apkārt redzēt tik daudz geju un lesbiešu, jo Braitona ir šo cilvēku iecienīta dzīvesvieta. Taču pēc pāris nedēļām tas, ka vīrieši pretī nāk sadevušies rokās, vairs nešķitis nekas neparasts.

Par pāreju uz Anglijas klubu Maksimenko lielu paldies varot teikt bijušajam "Skonto" galvenajam trenerim Marianam Paharam, kuru Anglijā joprojām atceroties kā "Southampton" leģendu. "Pēc virslīgas sezonas beigām Pahars pateica, ka ir variants braukt atrādīties uz Angliju. Prasīja, vai es gribu. Protams, ka es gribēju! Atbraucu uz piecām dienām, nospēlēju vienu spēli dublieru komandā, un viņu skauti, kas spēli skatījās, teica, ka grib, lai atbraucu atpakaļ. Atlika tikai jautājums par naudu - vai klubi vienosies. No manis nekas vairs nebija atkarīgs," notikumus pirms pāris mēnešiem atcerējās Vitālijs. Tagad viņam ir rokā līgums uz divarpus sezonām.

Lielas veiksmes gadījumā "Brighton & Hove Albion" jau šosezon varētu iekļūt Anglijas premjerlīgā, jo no izslēgšanas spēļu grafika komanda atpaliek tikai divus punktus. Tiesa, situācija "Championship" tabulā ir ārkārtīgi blīva.

Maksimenko secinājis, ka viņa sakarā noteikti pozitīvs ir fakts, ka bija izsaukts uz Latvijas valstsvienību. "Izlase - angļiem tas ir prestižs. Klubā pret to attiecas īpaši. Pirmajā komandā ir tikai divi vai trīs spēlētāji, kuri brauc uz nacionālo izlasi," piemetināja 22 gadus vecais futbolists. Mačā pret Japānu Vitālijs valstsvienībā debitēja. Ja izlauzīs ceļu uz Braitonas kluba pirmo komandu, nešaubos, ka arī valstsvienībā pie teikšanas tiks ne reizi vien!