Viņu lielā iespēja

Rudņeva prombūtne nozīmē, ka Latvijas valstsvienības galvenajam trenerim Aleksandram Starkovam paša izvēlētajā kandidātu sarakstā būs jāparaugās "dziļāk". Respektīvi, jāizvēlas kāds, kurš ieņems Rudņeva vietu starta sastāvā, jo es ne mirkli nešaubos, ka daugavpilietis trešdien būtu gājis laukumā jau ar pirmajām spēles minūtēm. Patiesībā nekāda sarežģītā izvēle Starkovam nebūs, jo loģiskāku kandidatūru par Edgaru Gauraču Rudņeva vietā uzbrukuma smailē man šobrīd iedomāties ir grūti.

Manuprāt, mačs pret Japānu Gauračam būs lielā iespēja apliecināt, ka viņš šajā valstsvienības modelī iederas pat labāk nekā Rudņevs, ka viņš var būt komandai lietderīgāks un galvenais - rezultatīvāks! Patiesībā viņš tāds ir jau šobrīd. Edgara bilance valstsvienībā ir labāka - 4 vārti 14 spēlēs, Rudņevam vieni - 23 spēlēs… Taču ir arī tāda lieta kā rangs, un šajā ziņā Gauračs ar pierakstu Krievijas 1. līgā nu ne kādi nevar skrieties ar Vācijas bundeslīgu, kurā spēlē Rudņevs. Vairums vienkārši nesapratīs, ja Rudņevs būs uz soliņa, bet Gauračs - laukumā. To varbūt varētu saprast tikai tad, ja Edgaram vārti Krievijā birtu kā no pārpilnības raga, bet tas, kā mēs zinām, nenotiek. Viņš tur nav nekāds bombardieris.

Taču, ja godīgi, Gaurača līdzšinējais sniegums valstsvienībā mani pārliecinājis vairāk nekā Rudņeva spēle. Artjoms vairāk ir soda laukuma spēlētājs, kamēr Gauračs labāk prot izveidot momentus, arī esot patālāk no pretinieku vārtiem, kas tādai komandai kā Latvijas valstsvienība ir ļoti svarīgs aspekts. Ja mēs Rudņevam prastu regulāri piegādāt munīciju soda laukumā, diezin vai viņš pērn visās septiņās spēlēs būtu palicis tukšā. Turklāt tās nebija kaut kādas dažas minūtes, kas atvēlētas, ejot laukumā mača izskaņā uz maiņu. Viņš visas spēles sāka starta sastāvā!

Ne vienmēr galvenais ir kluba pieraksts, kas Rudņevam nešaubīgi ir skanīgāks nekā Gauračam. Toties Edgars, iespējams, šobrīd spējīgs valstsvienībai dot vairāk. Tā vedina domāt ne tikai viņa veikums aizvadītajā Baltijas kausa izcīņā, kurā viņš, būdams starta sastāva uzbrucējs, divās spēlēs guva trīs vārtus, bet arī pērn gada pēdējais mačs pret Lihtenšteinu, kurā viņam pietika ar nieka 12 minūtēm, lai dubultotu mūsu pārsvaru. Rudņevs palika tukšā, lai arī nospēlēja visas 90 minūtes.

Protams, nav iespējams prognozēt, kādā gultnē trešdien ievirzīsies spēle Japānā, bet ir skaidrs - ja Gauračs gūs vārtus, tās Starkovam būs nopietnas galvassāpes, izvēloties starta sastāvu nākamajai spēlei martā pret Lihtenšteinu. Rudņevam dotais uzticības kredīts bijis pietiekami liels, taču viņš to pagaidām nav spējis izmantot. Zinot, cik un kādas viņam ir bijušas izdevības gūt vārtus valstsvienības rindās, manuprāt, Artjoma kontā šobrīd bija jābūt vismaz pieciem sešiem vārtiem.

Taču, runājot par nākamo maču, Gauračs mūsējo rindās nebūs vienīgais, kuram tā būs lielā iespēja aizķerties starta sastāvā uz ilgāku laiku. Manuprāt, tas attieksies arī uz Ritvaru Ruginu, kurš savās nebūt ne daudzajās spēlēs valstsvienībā visai daudz klejojis no pozīcijas uz pozīciju - te bijis malējais aizsargs un pussargs, te centra pussargs - bet nevienā tā arī nav nostabilizējies. Treniņos pirms došanās uz Japānu Ritvars pārsvarā bija redzams aizsardzības kreisajā malā, kas varētu nozīmēt, ka Starkovs reizi pa visām reizēm nolēmis tukumnieku iespēlēt tieši šajā pozīcijā. Uz to vedina arī tas, ka līdzšinējo pamatsastāva kreisās malas aizsargu Ritu Krjaukli Starkovs šoreiz nemaz nav izsaucis, lai arī tam nebija nekādu acīmredzamu šķēršļu. Piemēram, sportista savainojums.

Starp citu, ož arī pēc tā, ka lielā iespēja tiks dota 25 gadus vecajam aizsargam Naurim Bulvītim, kurš pērn oktobrī tik pārliecinoši Pasaules kausa izcīņas cikla spēlē pret Lihtenšteinu labajā malā aizstāja diskvalificēto Oskaru Kļavu. Pēdējais šogad svinēs 30 gadu jubileju, bet ne jau tikai vecums, kas nevienam nestāv uz vietas, pamudina Starkovu lūkoties pēc rezervēm. Oskars valstsvienībā patiesībā ilgu laiku bijis bez jebkādas acīmredzamas konkurences. Labi vēl, ka allaž bijis ierindā, bet tiklīdz tā nebija, uzreiz radās bažas, ko likt vietā. Vērojot treniņus nedēļas nogalē, uzkrītoši bija tas, ka Bulvītis spēlēja kopā ar potenciāli spēcīgāko aizsardzības kvartetu, bet Kļavam bija atvēlēta vieta "otrajā sastāvā". To redzot, mani tiešām nepārsteigtu, ja Nauris trešdien laukumā izietu starta sastāvā, bet "zvejnieka dēls" pa ilgiem laikiem paliktu rezervē.

Vēl viens, kam šis mačs būs lielā iespēja, ir malējais pussargs Vladimirs Kamešs. Arī viņš pērn labi aizvadīja gada pēdējo spēli, kad ieņēma negatavā Ivana Lukjanova vietu. Pēdējam problēmas ar gatavību ir arī šoreiz, tāpēc viņš pat ir atstāts mājās, bet tas nozīmē, ka Kamešam, visticamāk, pavērsies iespēja sevi apliecināt vēlreiz.

Zinot, ka šī būs pārbaudes spēle, maiņu droši vien būs vairāk nekā ierasts, un gan jau lielāka vai mazāka iespēja tiks dota vēl kādam. Iespējams, aizsargiem Vitālijam Maksimenko un Antonam Kurakinam, pussargam Alanam Siņeļņikovam. Puiši, savas iespējas ir jāizmanto, lai vēlāk nav jāsūkstās, ka "man jau nedeva laiku spēlēt"… Jāsāk ar to, ka tas ir jāizcīna - katra minūte!

P.S. No sirds novēlu Latvijas valstsvienībai uzvaru, jo kurš gan negribētu redzēt futbola apskatnieku Iļju Poļakovu bez matiem… Lai jums jauka nedēļa!