Sorokins un Samoilovs nav ziloņi? Pierādiet!

Esam paraduši uzskatīt, ka Latvija ir pludmales volejbola lielvalsts, mums ir divi spēcīgi pāri, kas vēl pa spēkam ir tikai sporta veida favorītiem – amerikāņiem, brazīliešiem un vāciešiem. Vakar Latvijas sieviešu izlase Eiropas čempionātā basketbolā ceturtdaļfinālā, var teikt, bez variantiem piekāpās Krievijai. Hokejisti kaut punkta attālumā pēc spēlēm ar Krieviju nav tikuši jau desmit gadus, par futbolu, rokasbumbu un klasisko volejbolu pat nerunāsim. Kontinentālā kausa (KK) izcīņas zonas turnīrā krievu mājās Kazaņā Latvijas pludmales volejbolistiem tas bija pa spēkam! Un atšķirībā no citiem laimīgas apstākļu sakritības inscenētiem panākumiem pār „brūnā lāča” komandām ir pārliecība, ka mūsējie to paveiktu vēl trīs reizes pēc kārtas.

Protams, lasītājs uzreiz teiks, ka ne jau Saša ar Ruslanu vien nodrošināja dalību KK finālā, kur nākamā gada vasarā cīnīsies par vēl vienu ceļazīmi uz olimpisko Londonu. Jebkura vienība priecātos, ja tās sastāvā būtu arī Jānis Šmēdiņš un Mārtiņš Pļaviņš, kuri, pagājušās sezonas iedvesmoti, lieliski sākuši arī šo un ar 4. vietu pasaules čempionātā Romā jau nodrošinājuši Olimpiskajā vienībā (LOV) finansējumu arī vissvarīgākajam – olimpiskajam 2012. gadam. Mārtiņam un Jānim Kazaņā pat bija grūtāks spēļu grafiks – nācās spēlēt divus mačus pēc kārtas, taču tāpēc jau tā ir komanda, ka tikai tad, ja abi pāri ir spēcīgi, var cerēt uz panākumiem. Kā iet ar vienu labu pāri, Kazaņā varēja redzēt Latvijas sieviešu bīča komandas izpildījumā – jāraujas par sevi un par otru pāri.

Prieks, ka vismaz Mārtiņam un Jānim ar LOV finansēm viss kārtībā. „Vai tad Samoilovam un Sorokinam tā nav?” attapīgais lasītājs jautās. Atbilde sastāvēs no trim daļām – pagājušajā gadā bija, šodien – nav, bet rīt atkal būs. Uzminiet, kas tas ir un kā tas ir iespējams?

Daudzi ir dzirdējuši par LOV sakarā minētu vārdu savienojumu „individuālais plāns”. Tā kā izpildīt LOV kritērijus reizēm ir grūti un viena kļūda var būt tam iemesls, bet nākamajā gadā palikt bez finansējuma – pavisam viegli, „treknajiem gadiem” jāpateicas par nosacījumu mīkstinājumu – šiem pašiem individuālajiem plāniem. Tas nozīmēja, ka sportistam katru gadu nav jāuzvar Eiropas meistarsacīkstēs vai jāieņem astotā vieta pasaules čempionātā, bet kopā ar LOV tiek izstrādāts alternatīvais plāns, apstiprinot sportista apņemšanos tajā gadā paveikt citus labus darbus, piemēram, uzvarēt Pasaules kausa (PK) kopvērtējumā, nu, kaut vienā posmā. Gan sportistam motivācija, gan organisms netiek nodzīts visus četrus gadus, kamēr sāncenši vismaz pēcolimpiskajā gadā var atļauties paņemt atslodzīti, paeksperimentēt...

Ja tiktāl viss skaidrs, tad vērsim pie ragiem. Arī pirms 2010. gada sezonas viss bija skaidrs – pirmais astotnieks pasaulē un pirmais trijnieks Eiropā (pirmais trijnieks PK kopvērtējumā tomēr bīčā domāts supermeniem...), un vieta LOV A sastāvā 2011. gadam rokā. Turklāt individuālajā plānā bija arī zemāki kritēriji, kurus izpildot, varēja cerēt uz A vienības finansēm, jo iepriekš minētie kritēriji ir ļoti augsti. Tā kā pasaules čempionāts pagājušogad nenotika, „būt vai nebūt” izšķīra tikai Eiropas čempionāts. Saša ar Ruslanu tur bija piektie. No vienas puses, labi, jo virs viņiem bija tikai četri pāri Eiropā, Pļaviņu un Šmēdiņu ieskaitot, no otras slikti, jo formāli A vienības kritērijs nav izpildīts.

Nesāksim nemaz runāt par cīkstoņiem un kamaniņu braucējiem, par kuriem var uzdot daudz loģisku jautājumu. Piemēra pēc paņemsim vieglatlētus. Pagājušā gada Eiropas čempionātā tikai Ineta Radeviča ar savu „zelta” lēcienu nopelnīja tiesības saukties par LOV A vienības finansējuma cienīgu sportisti. Neviens cits! Man ir simpātiski gan lodes grūdējs Māris Urtāns, gan šķēpmetēji Vadims Vasiļevskis un Ainārs Kovals, kuri šogad ir LOV A vienībā, taču viņi Barselonā neizpildīja kritērijus! Māris bija ceturtais, Ainārs – sestais, Vadims – tikai 23. vietā! Man nav žēl, jo ir sezonas, kad neiet, bet kāpēc vieniem tiek piemēroti vieni principi, un citiem – citi? Nav dzirdēts, ka pagājušajā gadā vieglatlētiem būtu noticis pasaules čempionāts vai olimpiskās spēles, kurās viņi būtu nopelnījuši vietu A vienībā. Arī Dimanta līgā kā PK analogā neviena no mūsējiem augšā nebija. Tad kāpēc Saša ar Ruslanu ar savu piekto vietu Eiropā nav LOV A sastāvā, bet Ainārs un Vadims ir?

Iespējams, ka pazemes ūdeņi ir tieši šie mistiskie individuālie plāni. Tomēr, pirmkārt, ja vienam tos ņem vērā un otram neņem, tad tā ir diskriminācija pēc deguniem, pēc trenera vai vēl vairāk – varbūt pēc tautības? Otrkārt, ja sevi cienoša organizācija kā LOV pirms sezonas liek savu parakstu uz individuālā plāna, vienojoties ar sportistu, tai savas saistības būtu jāpilda. Savādāk es varu noslēgt līgumu ar celtniekiem par mājas būvi un, kad tā uzcelta, izdomāt, ka man šobrīd naudas nav un es maksāšu kādus 70 procentus no līgumā paredzētā.

Klāt neesmu bijis, kad puiši ar LOV runāja par individuāli darāmo pirms 2010. gada sezonas. Arī pašu plānu neesmu redzējis, turklāt, kas tajā rakstīts, no galvas neatceras ne Saša, ne LOV direktors Andris Kalniņš, tomēr citēt viņus abus var.

Samoilovs: „Pēc pagājušās sezonas mūs pārcēla no A uz B vienību, kaut gan mēs izpildījām individuālajā plānā solīto. Ja tas neskaitās, priekš kā tad mēs to rakstām? Mums pateica, ka, sākot no šī gada, tas vairs neskaitās. Tāpēc mums nepieciešams izcīnīt labu rezultātu pasaules vai Eiropas čempionātā, jo PK sacensības neietilpst to sacensību skaitā, par ko var tikt A vienībā.”

Kalniņš: „Balstoties uz LOV nolikumu, viņiem šogad pienākas vieta LOV vienības B sastāvā. Par Sorokina un Samoilova jautājumu gadu mijā tikās LOV un Latvijas Volejbola federācija, taču budžeti šim gadam bija sadalīti. Norunājām, ka atskaites punkts būs 30. jūnijs. Ja puišiem būs bijusi augšupejoša tendence pasaules rangā no pagājušā gada beigu 22. vietas, redzēsim, ka viņi strādā pareizi un ir top pāris, jūnija beigās varam pārskatīt finansējumu. Latvijas Olimpiskā komiteja izvērtēja rezultātus, un pludmales volejbolistu pāris ir pakāpies rangā no 22. uz 19. vietu. Tāpēc nolēmām no 1. jūlija viņus iekļaut A vienībā.

Sezonas sākumā, kad kopā nāca LOV dibinātāju sapulce, Samoilovs ar Sorokinu bija uz naža asmens – starp būt un nebūt A vienībā. Pastāvēja bažas, ka pāris varētu regresēt savā meistarībā. Mērķis, neiekļaujot sportistus A vienībā, bija – motivēt augstu rezultātu sasniegšanai, kritērijs tāpat kā BMX un džudo – vieta pasaules reitingā. Viņiem bija jāpierāda, ka grib sasniegt rezultātu un godam startēt olimpiskajās spēlēs.”

Secinājums katrs pats var izdarīt un komentārus pierakstīt raksta beigās (vēlams, cenzētiem epitetiem), bet pēc pasaules 27. jūnija ranga tiešām nebija iegansta abus pludmales volejbolistus neiekļaut A vienībā, jo viņi rangā ar 19. vietu olimpiskajā vērtējumā bija 14. vietā (vairāki vienas valsts pāri pirms viņiem), kas dod tiesības startam Londonā. Protams, šie kritēriji ir tik slideni, jo neviens nav mēģinājis noskaidrot, vai Ruslana un Sašas četrās sacensībās sakrātie 718 ranga punkti ir vairāk kā, piemēram, krievu Koškarjova un Semjonova divos mačos savāktie 560, ar ko viņi dala 24. vietu. Tā kā olimpiskajā skrējienā tiks ņemts vērā tikai noteikts skaits posmu, tam ir būtiska nozīme. Ar to negribu teikt, ka sportisti nav pelnījuši vietu LOV A vienībā, bet gan to, ka neiekļaušana tajā pirms sezonas un iekļaušana šobrīd izskatās vai nu pēc nekompetences, vai atriebības. Apmēram tāpat kā biatlonista Ilmāra Briča gadījumā pirms 2010. gada sezonas...

Varbūt pirms gadiem diviem, kad abi Latvijas pāri bija spiesti aizvadīt kvalifikācijas mačus, lai tiktu pie spēlēšanas PK un „Grand Slam” turnīros, mums nebija augstas klases volejbolistu pludmalē. Tagad, kad abi mūsējie pamatturnīrā tiek bez kvalifikācijas, kamēr daudzi pazīstami sportisti ir spiesti tur startēt, varam droši apgalvot, ka mums šajā sporta veidā ir teicami sportisti, kuri pašlaik ar vienu kāju jau ir olimpiādē. Samoilovam ar Sorokinu būtībā šosezon atlikusi tikai viena iespēja tikt A vienībā arī nākamgad – Eiropas čempionāts. Ko darīs LOV, ja tas neizdosies, bet pēc pasaules reitinga gada beigās mūsējie tomēr būs olimpisko braucēju skaitā?

Brīdī, kad lasīsiet šīs rindas, Saša ar Ruslanu aizvadīs pirmo maču sev tik laimīgajā Norvēģijas miestā Stavangerā, kur izcīnīta gan 9. vieta pasaules čempionātā, gan 2. vieta PK posmā. „Dopings” par to, ka no 1. jūlija viņi atkal būs LOV A vienībā, ir, vēlēšanās pierādīt, ka „norakstīti” nepamatoti, arī. Lai izdodas!