Autors: Ingmārs Jurisons

Duelis: Vai Gundaram Vētram vajadzētu vadīt Latvijas izlasi?

Latvijas Basketbola savienība šodien paziņoja, ka galvenais kandidāts uz Latvijas vīriešu izlases trenera vietu ir Gundars Vētra. Cik būtiska ir pagātnes ēna pār Vētras galvu?

Ēriks Strauss

Iespējams, ka Gundars Vētra ir labākā kandidatūra, kādu varēja atrast starp treneriem, kuriem līdz šim ar nacionālo izlasi nav bijis nekā kopīga, bet nav ne mazākās pārliecības, vai Vētra izskata to kā kārtējo darba piedāvājumu un pirmo nopietno starta punktu ielekšanai vīriešu basketbolā, vai tomēr, ko visvairāk vajadzētu vēlēties - iespēju pacelt latviešu un Latvijas basketbolu jaunā kvalitātē.

Pieļauju, ka Vētram ir pa spēkam sakārtot vismaz to vidi, kurā uz noteiktu laika posmu vienkopus sanāk tā brīža gaišākie, labākie un perspektīvākie vietējie spēlētāji jeb basketbolisti, kuri reizi gadā savus klubu kreklus nomainīs pret izlases formām. Par to, ka pie Vētras nenotiks nekādas žūpošanas vai viesnīcu demolēšanas, nešaubos ne brīdi. Šādiem tipiņiem durvis tiks parādītas jau tajā brīdī, kad spēlētāji vēl nebūs iedomājušies par vakara vai nakts tusiņiem. Kā profesionāli Vētru atbalstu ar rokām un kājām, taču ir viens "bet", kuru ir sagremojusi jaunākā paaudze, bet joprojām nespēj sagremot tā laika ļaudis, kas atradās ļoti tuvu 1992. gada pavasara lēmumam "uzmest" tikko kā atdzimušo Latvijas izlasi.

Ja Vētra līguma parakstīšanas laikā (ja kaut kas tāds notiks) preses konferencē svinīgi paziņos, ka "esmu gatavs ar savu darbu izlasē pierādīt, ka mana 1992. gada izvēle bija nepareiza" - no manas puses nebūs nekādu "bet". Taču bez šī jautājuma izrunāšanas - uzskatu, ka nav morālu tiesību uzskatīt Vētru par labāko kandidātu.

Ingmārs Jurisons

Gaidāmo pārmaiņu priekšvakarā izlasei nepieciešams treneris, kas spēj produktīvi strādāt ar jaunākiem, un vienlaikus - būt nopietna autoritāte arī jau pieredzējušajiem spēlētājiem, un Gundars Vētra šobrīd ir labākā kompromisa kandidatūra. Gadu gaitā regulāri esmu pārliecinājies, ka mūsu uzskati par dažādām parādībām un personībām basketbolā sakrīt, un šobrīd personīgi esmu pilnīgi drošs - Vētras vadībā valstsvienība tiktu komplektēta pēc skaidriem principiem, to vadītu profesionālis ar mūsdienīgām basketbola zināšanām, un nevienam nebūtu pat domas, ka attiecībā uz komandas disciplīnu vai sportisko režīmu varētu tikt pieļautas kādas atkāpes. Latvijas vīriešu izlase šobrīd atrodas lūzuma punktā, un treneris-čīkstulis vai treneris-hiperdemokrāts te neder - jābūt trenerim ar stingru stāju, skaidriem profesionālajiem principiem un kārtīgu vēl padomju laika kalumu. Vētra nekad nav vairījies saukt lietas īstajos vārdos (arī attiecībā uz Basketbola savienības darbībām), un šobrīd tas ir vajadzīgs - aiz muguras sabiedrībai jau sastrādāts gana daudz.

Tā ir viena, profesionālā puse. Otra ir ētiskā. Protams, ka neizbēgami izskanēs 1992. gada notikumi, ko arī pats labi atceros. Atceras arī Gundars Vētra, taču katrā to piesaukšanas reizē netaisa paniku un nesāk histēriski skaidroties, sak - ko jūs man te tagad piešujiet, tur viss bija citādāk! Un tas arī loģiskākais - laiku tāpat atpakaļ pagriezt nevar. Latvijas izlasi jau vadījis Igors Miglinieks, vadījis Armands Krauliņš. Starp citu, kā trenera asistents vadījis arī Vētra. Vai tagad ir īstais laiks izdomāt kādus principus, kuru nekad iepriekš nav bijis - šaubos, vai jau tā daudz cietusī Latvijas izlase pelnījusi vēl arī to. Tā ir pelnījusi vispirms labu treneri. Nedrīkst dzīvot pagātnē (nejaukt ar vēstures glabāšanu atmiņā), jārūpējas, lai būtu nākotne.