Skaļās diskvalifikācijas, klusās amnestijas?

Kopš septembra beigās paziņoja par piecu basketbolistu - Kristapa Valtera, Armanda Šķēles, Andra Biedriņa, Kaspara Kambalas un Kaspara Bērziņā - izslēgšanu no Latvijas izlases, Basketbola savienība daudz runājusi ("LBS uzsākusi ceļu uz vērtību maiņu visu vecuma basketbolistiem", "izlases basketbolisti ir paraugs tūkstošiem jauno sportistu, kas ikdienā seko un atdarina savu elku uzvedības modeli", "pastāv nepieciešamība ilgtermiņā nodrošināt visa vecuma basketbolistu godprātīgu attieksmi pret treniņprocesu, komandas biedriem, treneriem un līdzjutējiem" utt.) un kaut ko arī darījusi (pārbauda liecības!), lai ieturētu pasludināto kursu, ko īsumā varētu raksturot - izlase patriotiem, nevis zīmuļiem. Nepacietīgākie fani internetā šo mēnešu laikā jau sazīmējuši variantu variantus, kādai būtu jāizskatās izlasei bez pieciem diskvalificētajiem vīriem, tomēr vairāku pēdējo dienu aktivitātes un izteikumi liecina - lēnāk par tiltu!

"Jāsavāc maksimāli labākais sastāvs," šo rindu autoram svētdien savu pārliecību skaidri iezīmēja nākamais valstsvienības treneris Ainars Bagatskis. "Basketbola savienībā strādā kompetenti cilvēki, kas saprot - izlasē vajag sapulcināt visus optimāli labākos spēlētājus, kādi mums pieejami, un tikai tad varam mēģināt kaut ko sasniegt." Par Bagatska vēlmēm jautājumu nav un nevar būt - jebkurš treneris būtībā ir maksimālists, kas savu komandu vēlas redzēt iespējami spēcīgu un uzvarēt spējīgu. Taču par "kompetentajiem savienības cilvēkiem" gan aizdomājos. Īpaši pēc tam, kad noskatījos Sportacentrā ievietoto video, kurā LBS viceprezidents, ģenerālsekretārs un Nacionālo izlašu direktors Edgars Šneps cita starpā informēja - izlozes laikā pie atbildīgajām amatpersonām painteresējies, kādas būtu iespējas samazināt Kasparam Kambalam piespriesto četru spēļu diskvalifikāciju par pēcspēles sitienu vācietim Hamanam. Ironiski - tajā pašā video arī pieminot itāļu piemēru, kas pēc viņu spēlētāja izraisīta kautiņa mačā ar Kanādu saprata savu kaunu un paši atteicās no reālas iespējas pretendēt uz pasaules čempionāta wild card.

Kad vakar apvaicājos Šnepam, kāda šajā gadījumā bija viņa motivācija un argumenti - varbūt treneris Bagatskis palūdza, varbūt vienkārši pārliecība, ka sods nebija taisnīgs un notikušais tāds nieks vien bijis - saņēmu atbildi: nevajag piešķirt šim faktam tādu nozīmi un meklēt zemtekstus. Iespējams, Edgar, ka tā, taču - mēģini iedomāties, kā tas izskatās no malas! Pat štrunts, kā tas izskatās FIBA amatvīru acīs - gan jau pie sevis nosmēja par karstasinīgajiem latviešiem, kas vispirms visas Eiropas priekšā izmazgā savu netīro veļu, bet pēc tam nāk interesēties, kā pašu bargi diskvalificētos spēlētājus no FIBA ievērojami pieticīgākajiem sodiem izpestīt. Daudz svarīgāk - kā tas izskatās to jauno (un arī daudzu pat ne tik jauno) puišu acīs, kam līdzšinējā izlases būtība derdzās un kas varbūt patiešām bija noticējusi brašajam "LBS ir uzsākusi ceļu uz vērtību maiņu!".

Principā mani kaitina regulārie pārmetumi Basketbola savienībai - bieži vien tur nav nekā vairāk, kā vien savu neizdarībiņu piesegšana un, tā teikt, vainas novelšana "ar garantiju" (droši, ka publika paķers un norīs bez sagremošanas - ideāls vainīgais visām situācijām..). Taču šoreiz - piedodiet, bet tas izskatās pēc viena kārtīga amatieru cirka. Nepareiza vai pareiza bija izvēlētā publisko diskvalifikāciju metode: par to vēl būtu iespējama diskusija (un argumenti būtu arī otrajiem) tikai ar vienu priekšnoteikumu - ja basketbola savienība savu līniju konsekventi izturētu līdz galam. Šobrīd, kad jaunais treneris nodefinējis, ka runās ar 5-6 potenciālajiem izlases atslēgas spēlētājiem, starp tiem būs arī rudenī sodītie, un LBS to akceptē bez iebildēm - ar pilnu atbildību var teikt, ka diskvalifikācijas kļūst stulbas un bezjēdzīgas.

Kāpēc grēkāžu sarakstā vajadzēja skaļi nosaukt Kambalu, Biedriņu un Bērziņu, bojājot šo spēlētāju tēlu uz starptautiskās skatuves, ja reiz reāli nekāda soda nav?! "Viens gads nosacīti". Ja sākumā vēl varēja šaubīties, kas slēpjas zem jēdziena "nosacīti", tad tagad ir skaidrs, ka neslēpjas nekas. Varbūt kaut kas abstrakts, bet reāli - nekas! Ja treneris grib, šos trīs spēlētājus var aicināt kaut vai rīt. Ņemot vērā, ka arī Kristapa Valtera diskvalifikācija būtībā bija tikai žests, nevis reālā darbība (viņš jau iepriekš bija paziņojis, ka izlasē vairs nespēlēs), sanāk, ka rudens bezprecedenta diskvalifikācijās vienīgais reāli sodītais - tāds, kurš varbūt gribētu spēlēt, bet nevarēs - ir Armands Šķēle. Pēc visu atzinuma - spēlētājs, kura "ieguldījums" pagājušās vasaras varoņdarbos no visiem pieciem bija visniecīgākais! Un, starp citu, vienīgais, kurš pēc paziņotajiem soda mēriem saskatīja vainu arī sevī un atvainojās līdzjutējiem. Absurds.

Salūts ir izšauts, tauta - izpriecājusies un izklīdusi pa mājām - varam atgriezties pie vecās dzīves. Basketbola savienība atkal ir gatava izvērtēt spēlētāju atbilstību nacionālās izlases prasībām, klausoties viņa vārdos, nevis vērtējot darbus. Jaunais treneris ar katru runāšot personīgi. It kā iepriekš šādu sarunu nebūtu bijis, vai kāds būtu pabrīdinājis, sak - patlaban es dikti gribu spēlēt izlasē, bet uz beigām var gadīties, ka nejēgā piesmelšos, aizdedzināšu viesnīcu un pasūtīšu ratā treneri... Var jau turpināt sevi mānīt un dzīvot ilūzijās, taču - pēc tam nevajadzētu brīnīties, ja gadījumā atkal nāksies dalīt "nosacītās diksvalifikācijas".

P.S. Noderīga lasāmviela tiem, kam īsāka atmiņa:
Edgara Buļa atskaite par Latvijas izlasi -...