Debitante 34 gadu vecumā

Džonsas stāsts ir skumīgs un visiem, šķiet, jau zināms - fantastiski talantīgā sportiste, tobrīd jau trīskārtējā pasaules čempione, pirms Sidnejas olimpiskajām spēlēm sapinās ar neīstajiem puišiem un nākamie astoņi gadi jau bija kā plūstošās smiltis, kas nelaiž vaļā un ievelk arvien dziļāk. Pirmais vīrs (lodes grūdējs S. Dž. Hanters) izrādījās dopingotājs, otrais (sprinteris Tims Montgomerijs) - tāpat, treneris (Trevors Greiems) - diskvalificēts par to pašu. Džonsa ilgstoši noraidīja jebkādas aizdomas, ka viņas iespaidīgie sasniegumi - piecas medaļas (trīs zelta) Sidnejas olimpiskajās spēlēs, divi tituli 2001. gada pasaules čempionātā Edmontonā, neskaitāmas uzvaras prestižākajos komercmačos - varētu nebūt tīri, tomēr beigās iekrita - izmeklēšana BALCO laborotorijas skandālā uzrādīja dokumentus un liecības, kas apliecināja - smiltis ir uzvarējušas...

2007. gada rudenī Džonsa beidzot atzinās, ka pirms Sidnejas spēlēm lietojusi dopingu, un tas nozīmēja, ka izmisīgi stutētais kāršu namiņš sagāzies. Nākamo mēnešu laikā Meriona nacionālajā federācijā nodeva negodīgi iegūtās medaļas, saņēma diskvalifikāciju no IOC, bet janvāra sākumā savu artavu pievienoja arī augstā tiesa - par melošanu federālajiem izmeklētājiem un dalību Montgomerija īstenotajā krāpšanas shēmā ar čekiem (rakaris ne to vien izrādījās sastrādājis...) kritusī pasaules sporta zvaigzne saņēma bargu spiedumu: seši gadi Karsvelas cietumā un 200 stundu sabiedriskā darba. Soda izciešanas vietā Džonsa ieradās 2008. gada 7. martā, un tobrīd reti kurš šaubījās, ka šīs sportistes stāstā uzrakstīts epilogs.

Tomēr šīgada 10. martā jaunais WNBA klubs Talsas "Shock" nāca klajā ar paziņojumu, ka papildina savas aizsardzības rindas ar līgas debitanti - 34 gadus veco Merionu Džonsu. Augsta līmeņa basketbolu daudzpusīgā sportiste pēdējoreiz bija uzspēlējusi tālajā 1997. gadā - Ziemeļkarolīnas universitātes komandā, ar kuru 94. gadā uzvarēja arī nacionālajā čempionātā. Pēc savas pirmās spēles WNBA Meriona bija spiesta atzīt, ka prasmju un meistarības līmenis sieviešu basketbolā šajos 13 gados aizskrējis septiņjūdžu zābakiem - atlētisma ziņā Džonsa izskatās pārliecinoši, taču tehniskais arsenāls un basketbola izjūtas vēl tālu nu vēlamā, raksta ESPN.

"Es joprojām mācos. Zinu, ka būs nepieciešams laiks, lai lietas sāktu iet no rokas," atzīst arī pati Džonsa, stingri piebilstot: nav nākusi basketbolā, lai vienkārši būtu komandas 11. spēlētāja. Taču vajadzēs pacietību, jo šobrīd nekas vairāk viņa nav - debijas reizē tās bija trīs minūtes un 19 sekundes laukumā, kuru laikā pa grozu Džonsa neuzmeta ne reizi, un vienīgo ierakstu protokolā izdarīja personisko piezīmju ailītē. "Shock" sezonas atklāšanas spēlēs ar 74:80 piekāpās Minesotas komandai, kas izrādījās vienīgais sarūgtinājums šajā vakarā - pēc mača Meriona atzina, ka mazais spēles laiks nav problēma, un viņa gatava palīdzēt komandai jebkādā vaidā, ko treneris uzskatīs par labāko. "Vai tas būtu laukumā, spēlējot aizsardzībā un vācot atlēkušās bumbas, vai uz rezervistu soliņa, uzturot enerģiju un cīņassparu pārējās meitenēs. Protams, nav patīkami zaudēt - visas esam cīnītājas un gribam uzvarēt. Tu katru dienu svīsti treniņos, lai tikai kļūtu labāks. Netaisos apstāties un smagi strādāšu."

Žurnālistu ielenkumā Džonsai pietika drosmes atzīt - viņa saprot, ka milzīgā interese par Talsas komandas panākumiem saistās ar notikumiem, kurus viņa labprāt dzēstu no savas atmiņas un dzīves. "Protams, es to apzinos. Ja tas nodrošina papildu uzmanību komandai un līgai, es to pieņemu. Taču esmu sportiste. Es vēlos, lai mana komanda uzvar, un vēlos, lai tajā spēju palīdzēt arī es." Ja godīgi - gribas tam ticēt. Gribas ticēt, ka ne jau naudas (Džonsa saņem līgas minimumu - 35 000 dolāru sezonā), vai slavas dēļ atgriezusies, bet gan lai vismaz šādi mēģinātu izpirkt visu, ko nodarījusi - ne tikai to cilvēku priekšā, kas viņai uzticējās, bet arī pašai sev. Džonsa savu jau ir samaksājusi, turklāt par cenu, kādu krāpniekiem sportā reti kad nākas maksāt. Otro iespēju pelnījis katrs.