Vētra aiziet, "Ventspils" paliek

Divas vienmuļi stabilas uzvaras, tad - divas spēles, kurās beidzot bija jaušams paly-off gars, un pēc tam - pārliecinošs nokautējošais sitiens, ar kuru VEF nodrošināja savas otrās zelta medaļas pēc kārtas. Apmēram šāda īsumā šogad bija LBL finālsērija, jau pirms kuras sākuma, būsim godīgi, nevienam īsti neradās šaubas, ar ko tas viss beigsies. Kādas tam būs sekas zaudētāju klubā - pamazām jau varēja sākt paredzēt. Neveiksme Eirokausu finiša taisnē, neizpildīts uzdevums vispirms Baltijas un tagad arī Latvijas līgā - tā nav bilance, kādu būtu gatavs akceptēt tāds joprojām gana ambiciozs klubs kā "Ventspils". Ja vēl laukumā būtu bijusi spēle... Pirmais atbildīgais šādās situācijās tradicionāli tiek meklēts trenera personā, un šis nebija izņēmums - piektdienas saruna beidzās ar to, ka Gundars Vētra ir nu jau bijušais "Ventspils" galvenais treneris. "Domāju, gan viena, gan otra puse uz šo tikšanos ieradāmies jau izlēmuši, ka šī sadarbība neturpināsies, un principā runa bija tikai par to, kā tas tehniski atrisināsies, jo kluba rīcībā tomēr bija opcija arī uz nākamo sezonu. Saruna bija normāla, bez liekām emocijām. Viņi izteica savu redzējumu, es tikmēr - pastāstīju savējo un paskaidroju iemeslus, kāpēc notika tā, kā notika. Šobrīd droši varam teikt, ka nākamgad Ventspilī nestrādāšu," paskaidro Vētra, kurš patlaban konkrētus tālākos plānus vēl nekaļ - vispirms jāatpūšas un jāizvēdina galva.

Analizējot aizvadītās sezonas klupienus un neveiksmes, viņš skar vairākus aspektus (par tiem plašāk nākamās nedēļas drukātajā "Sporta Avīzē"), taču par galveno sakni, no kuras vēlāk attīstījās lielākās problēmas, nosauc Jāņa Strēlnieka pārdošanu, kas kardināli mainīja gan visas komandas sastāva balansu, gan iespējas sasniegt sākotnēji izvirzītos uzdevumus. "Stāsts jau patiesībā ir pavisam vienkāršs: kad pieņēmu šo darbu, mans pirmais un galvenais jautājums bija viens - vai komandā būs Jānis Strēlnieks? Jo viņš bija tas, kas šajā komandā bija interesants! Man tika dota atbilde, ka - jā, būs. Lai arī kā man tagad viens otrs cenšas stāstīt, ka Janka jau patiesībā nekāds īstais spēlētājs nebija un iepriekšējos gadus slēpās pa stūriem - tā ir sevis mānīšana. Un, ja ne sevis mānīšana - tad vienkārši absolūts sajēgas trūkums par basketbolu. Lai vai kā - pirms sezonas sastāvs tika veidots ap Jāni kā atslēgas spēlētāju un, manuprāt, šis modelis neizskatījās slikti. Taču tad šis atslēgas spēlētājs - vērtīgākais, kas šajā komandā vispār bija - tika pārdots, turklāt pateikts, ka iegūto naudu spēlētāju iegādei izmantot nedrīkst. Tā visa rezultātā spēcīgas kārts vietā mēs dabūjām vienu ļoti viduvēju. Un tas - atslēgas pozīcijā. Ja paskatāmies, kā mums gāja FIBA kausa spēlēs un arī tajā pašā finālā pret VEF - ir skaidri redzams, kura pozīcija tad mūs tur pa īstam čakarēja. Miledžs - okay, pieklājīgs spēlētājs, taču ne jau šādi viņš var kādu čakarēt, kā čakarēja mūs! Ar Janku tas nekad nebūtu noticis," pārliecināts treneris.

Vētra atzīst - apzinoties Abernetija trūkumus, klubs jau sezonas vidū mēģināja dabūt mājās no Tallinas Armandu Šķēli, taču beigās viss atdūrās pret to pašu - pārāk dārgi. "Bija doma izpirkt no "Kalev" Šķēli. Sapratām taču - aizejot Jankam, aizgāja mūsu vienīgais spēlētājs, kam bija caurgājiens un kurš prata ar driblu ielauzties pretinieku soda laukumā! Tieši šis arī bija iemesls, kādēļ vēlāk nācās nomainīt Bakiču. Lai vai kā - ņemot Abernetiju, līdzās viņam gribējām Šķēli - spēlētāju, kurš tiek tajā zonā un tur spēj pieņemt kādus lēmumus. Darījums principā bija uz galda, taču - viss kopā izrādījās par dārgu." Vētra gan nepārmet ne Abernetijam, ne pārējiem amerikāņiem, kuru gatavība LBL finālsērijas līmenim izrādījās neatbilstoša un saka - jau viņus ņemot, bija zināms, ka pieejamajā cenu plauktā izredzes dabūt pilnvērtīgus spēlētājus ir niecīgas. "Ja labs spēlētājs, kas kaut ko var izdarīt laukumā kā, piemēram, Džamars Jangs vai Efedžuku - tad viņam ir problēmas ar smadzenēm vai kādām citām lietām ārpus laukuma. Ja kārtīgs džeks ar pareizo attieksmi kā Abernetijs vai Sems Vilards - tad savukārt meistarības pietrūkst, lai svarīgos brīžos kaut ko izšķirtu. Pieredzējušu un meistarīgu spēlētāju ar labu attieksmi par tādu naudu tu vienkārši nevari dabūt!"

Vētra principā apstiprina to, ko no malas bija ievērojuši daudzi - savas labākās spēles komanda aizvadīja FIBA Izaicinājuma kausā, un pēc tajā piedzīvotās neveiksmes uz paša finālturnīra sliekšņa - tā arī vairs neatkopās. "Kopš zaudējuma FIBA kausā mēs kā komanda tā arī neatguvām tās sajūtas, pazaudējām to stīgu, uz kuras bijām noskaņojušies gan tajā turnīrā, kad atsevišķos brīžos sezonas gaitā. Pieļauju, ka tas nozīmē - gan FIBA kausā, gan sezonas vidusdaļā spēlējām uz savas iespēju robežas vai vismaz tai ļoti tuvu. Un, kad tomēr neizdevās īstenot to mērķi, kam bijām tik tuvu - notika zināms sabrukums. Savākties un kopīgiem spēkiem izlīst no šīs bedres neizdevās," apliecina treneris. To, ka komanda zaudēja LBL finālā, uzskata par likumsakarīgu, tiesa - ar piebildi. "Nepatīkamākais, ka tas notika tieši šādi. Būsim godīgi - trīs spēles bija diezgan bezcerīgas. Kauns. Jāsaka gandrīz kā Kurtinaitim pēc sausā zaudējuma CSKA: "Ne šādu es šo finālu biju iedomājies!" Arī es mūsējo biju iztēlojies mazliet citādāk..."