Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:539, Did:0, useCase: 3

Autors: Ingmārs Jurisons

Debitante 34 gadu vecumā

Debitante 34 gadu vecumā
Meriona Džonsa basketbola laukumā. Otro iespēju pelnījis katrs
Foto: AP/Scanpix

Vai nu lielā hokeja drudža, vai varbūt kādu citu apsvērumu iespaidā, taču Latvijas sporta ziņu lentām garām paslīdējis kāds patiesībā ievērības cienīgs notikums - nedēļas nogalē debiju profesionālajā basketbolā piedzīvoja 34 gadus vecā trīs bērnu māmiņa Meriona Džonsa. Vēl ne tik sen - olimpiskā rekordiste vieglatlētikā, tad - ieslodzītā numur 84868-054...

Džonsas stāsts ir skumīgs un visiem, šķiet, jau zināms - fantastiski talantīgā sportiste, tobrīd jau trīskārtējā pasaules čempione, pirms Sidnejas olimpiskajām spēlēm sapinās ar neīstajiem puišiem un nākamie astoņi gadi jau bija kā plūstošās smiltis, kas nelaiž vaļā un ievelk arvien dziļāk. Pirmais vīrs (lodes grūdējs S. Dž. Hanters) izrādījās dopingotājs, otrais (sprinteris Tims Montgomerijs) - tāpat, treneris (Trevors Greiems) - diskvalificēts par to pašu. Džonsa ilgstoši noraidīja jebkādas aizdomas, ka viņas iespaidīgie sasniegumi - piecas medaļas (trīs zelta) Sidnejas olimpiskajās spēlēs, divi tituli 2001. gada pasaules čempionātā Edmontonā, neskaitāmas uzvaras prestižākajos komercmačos - varētu nebūt tīri, tomēr beigās iekrita - izmeklēšana BALCO laborotorijas skandālā uzrādīja dokumentus un liecības, kas apliecināja - smiltis ir uzvarējušas...

2007. gada rudenī Džonsa beidzot atzinās, ka pirms Sidnejas spēlēm lietojusi dopingu, un tas nozīmēja, ka izmisīgi stutētais kāršu namiņš sagāzies. Nākamo mēnešu laikā Meriona nacionālajā federācijā nodeva negodīgi iegūtās medaļas, saņēma diskvalifikāciju no IOC, bet janvāra sākumā savu artavu pievienoja arī augstā tiesa - par melošanu federālajiem izmeklētājiem un dalību Montgomerija īstenotajā krāpšanas shēmā ar čekiem (rakaris ne to vien izrādījās sastrādājis...) kritusī pasaules sporta zvaigzne saņēma bargu spiedumu: seši gadi Karsvelas cietumā un 200 stundu sabiedriskā darba. Soda izciešanas vietā Džonsa ieradās 2008. gada 7. martā, un tobrīd reti kurš šaubījās, ka šīs sportistes stāstā uzrakstīts epilogs.

Tomēr šīgada 10. martā jaunais WNBA klubs Talsas "Shock" nāca klajā ar paziņojumu, ka papildina savas aizsardzības rindas ar līgas debitanti - 34 gadus veco Merionu Džonsu. Augsta līmeņa basketbolu daudzpusīgā sportiste pēdējoreiz bija uzspēlējusi tālajā 1997. gadā - Ziemeļkarolīnas universitātes komandā, ar kuru 94. gadā uzvarēja arī nacionālajā čempionātā. Pēc savas pirmās spēles WNBA Meriona bija spiesta atzīt, ka prasmju un meistarības līmenis sieviešu basketbolā šajos 13 gados aizskrējis septiņjūdžu zābakiem - atlētisma ziņā Džonsa izskatās pārliecinoši, taču tehniskais arsenāls un basketbola izjūtas vēl tālu nu vēlamā, raksta ESPN.

"Es joprojām mācos. Zinu, ka būs nepieciešams laiks, lai lietas sāktu iet no rokas," atzīst arī pati Džonsa, stingri piebilstot: nav nākusi basketbolā, lai vienkārši būtu komandas 11. spēlētāja. Taču vajadzēs pacietību, jo šobrīd nekas vairāk viņa nav - debijas reizē tās bija trīs minūtes un 19 sekundes laukumā, kuru laikā pa grozu Džonsa neuzmeta ne reizi, un vienīgo ierakstu protokolā izdarīja personisko piezīmju ailītē. "Shock" sezonas atklāšanas spēlēs ar 74:80 piekāpās Minesotas komandai, kas izrādījās vienīgais sarūgtinājums šajā vakarā - pēc mača Meriona atzina, ka mazais spēles laiks nav problēma, un viņa gatava palīdzēt komandai jebkādā vaidā, ko treneris uzskatīs par labāko. "Vai tas būtu laukumā, spēlējot aizsardzībā un vācot atlēkušās bumbas, vai uz rezervistu soliņa, uzturot enerģiju un cīņassparu pārējās meitenēs. Protams, nav patīkami zaudēt - visas esam cīnītājas un gribam uzvarēt. Tu katru dienu svīsti treniņos, lai tikai kļūtu labāks. Netaisos apstāties un smagi strādāšu."

Žurnālistu ielenkumā Džonsai pietika drosmes atzīt - viņa saprot, ka milzīgā interese par Talsas komandas panākumiem saistās ar notikumiem, kurus viņa labprāt dzēstu no savas atmiņas un dzīves. "Protams, es to apzinos. Ja tas nodrošina papildu uzmanību komandai un līgai, es to pieņemu. Taču esmu sportiste. Es vēlos, lai mana komanda uzvar, un vēlos, lai tajā spēju palīdzēt arī es." Ja godīgi - gribas tam ticēt. Gribas ticēt, ka ne jau naudas (Džonsa saņem līgas minimumu - 35 000 dolāru sezonā), vai slavas dēļ atgriezusies, bet gan lai vismaz šādi mēģinātu izpirkt visu, ko nodarījusi - ne tikai to cilvēku priekšā, kas viņai uzticējās, bet arī pašai sev. Džonsa savu jau ir samaksājusi, turklāt par cenu, kādu krāpniekiem sportā reti kad nākas maksāt. Otro iespēju pelnījis katrs.


, 2010-05-17 20:15, pirms 14 gadiem
Kārtējais PR....
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
, 2010-05-17 20:29, pirms 14 gadiem
Autors laiž ūdeni ar tiem 6 gadiem,jo tos acīmredzot sēž Montgomerijs,nevis Meriona!
, 2010-05-17 20:48, pirms 14 gadiem
Vai tad viņa reāli sēdēja?
, 2010-05-17 22:09, pirms 14 gadiem
Soda izciešanas vietā Džonsa ieradās 2008. gada 7. martā , un tobrīd reti kurš šaubījās, ka šīs sportistes stāstā uzrakstīts epilogs.
, 2010-05-17 22:58, pirms 14 gadiem
Droši vien par labu uzvedību atbrīvota - pirmā izskatīšana parasti ir pēc trešdaļas atsēdētas. Droši vien, ka kaut kāda nauda arī savu lomu nospēlēja.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Valdis Voins atzīst, ka vēlreiz šādā situācijā negribētu nonākt...
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze/f64
8

LBL fināli, izlase un samērīgums

Piektdien ar LBS prezidentu apsēdāmies uz garāku sarunu. Visu cieņu – piekrita bez atrunāšanās, ieradās bez palīgiem, un pēc intervijas nepalūdza iepazīties ar atšifrējumu, lai pēcāk komfortablākos apstākļos mēģinātu ko piekoriģēt. Pilna saruna būs lasāma šās nedēļas drukātajā SA, taču savdabīga šķita kāda šķautne, kas līdzšinējā Latvijas čempionāta finālu norises diskusijā vēl nebija izskanējusi. Izlase...
Pašam Dāvim ir skaidrs, ko viņš šovasar darīs
Foto: Reuters/Scanpix
8

Čempions ar zilu aci

Žēl, ka Adrijas līgas finālturnīrā nenosaka vērtīgāko spēlētāju – tad par tādu visticamāk būtu kļuvis viens letiņu puika. Dāvja Bertāna 30 gūtie punkti bija liels iemesls, kāpēc Belgradas “Partizan” no Bosnijas atgriezās ar čempiona gredzeniem, un latviešu uzbrucēja spēle laukumā nevarēja nepriecēt. Dāvis atzīst – ar tādu pārliecību, kā patlaban, spēlē pirmoreiz. Un darīs to arī vasarā.
Oļegam Latiševam Barselonā bija jābūt gatavam pieņemt izšķirošus lēmumus...
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze/f64
1

Epicentrā

Turnīra galvenā favorīte Barselona vai pēdējās desmitgades titulētākā komanda "Panathinaikos" – šī Eirolīgas ceturtdaļfinālu intriģējošākā divcīņa patiešām nelika vilties. Sērijas izšķirošais mačs kataloniešu laukumā bija emocionāli sprādzienbīstams kā mīnu lauks, un viens no trim vīriem, kam Eirolīga uzticēja sapiera pienākumus, bija Oļegs Latiševs. “Spēlei apakšā bija pārāk daudz politikas,” atzīst Latvijas labākais basketbola tiesnesis pēc atgriešanās.