LBL fināli, izlase un samērīgums

Saruna jau bija labi iesilusi, kad LBS prezidents kādā karstākā brīdī nāca ar pretjautājumu: “Labi, tad pagriezīsim šo lietu vēl nedaudz citā plāksnē: cik valsts izlases kandidātu šobrīd spēlē VEF?” Kandidātu saraksts nav nosaukts, taču vienojāmies, ka tādu ir 3-4, varbūt ārkārtas gadījumā – pieci. Voina kungs apelēja, ka tieši klubs ir tas, kas rudens un ziemas mēnešos gādā par šiem spēlētājiem – apčubina, nodrošina un trenē, lai pēcāk vasaras mēnešos Bagatskis saņemtu gatavu produktu, nevis pusfabrikātus. Spēlētājam jāēd 12 mēnešus gadā un kaut kur jātrenējas, atgādināja LBS prezidents, piebilstot arī par sportisko pusi: “Jo augstāka līmeņa turnīros spēlē mūsu klubi, kuru sastāvos ir nacionālo izlašu spēlētāji, jo lielāks ieguvums būs arī izlasei. Viss [šajā situācijā] nav tik viennozīmīgi, vienmēr vajag izvērtēt. Klubam ir savas intereses un mums jāievēro samērīgums.”

Ņemot vērā, ka tieši par samērīgumu – to, ko Latvijas basketbols iegūst, un cik tajā pašā laikā zaudē no šādas situācijas – spriedām gana daudz, te iebildu, sak – neviens jau neapgalvo, ka VEF nav jāspēlē VTB līgā, vienkārši tam kā jebkuram citam klubam Eiropā būtu jāspēj saplānot savas iespējas. Proti, ja tas pavasarī grib spēlēt vienlaikus divos turnīros, tātad būtu jānodrošina attiecīgs sastāvs – nevis 8-9 izmantojami spēlētāji, bet attiecīgi 10, 12 vai 14.

- Nu, tas, protams, ir kluba jautājums. Mēs varam viņiem ieteikt paplašināt sastāvu, bet nevarm ieteikt, kur dabūt tam finansējumu.
- Bet šobrīd klubs šo savu jautājumu acīmredzami ir padarījis par LBS jautājumu. VEF neguļas zem pašu noorganizētā tanka, bet met zem tā savienību.
- Nu... Savienībai ir jāatrod risinājums.
- Varbūt vispirms pašam klubam ir jāatrod risinājums?
- (Dziļa nopūta) Es domāju, ka viss ir jāatrod savstarpēji. Mēs negribam nonākt pie situācijas, kad uzreiz 4-5 spēlētāji “saslimst” pirms izlases koptreniņiem, vai vēl kādām citām tamlīdzīgām lietām...

Lūk, interesanta replika. Dažādās situācijās – dažādi tulkojama un interpretējama. Kad pārjautāju, vai tiešām esmu sapratis pareizi, un varbūt bijuši kādi signāli, ka problēmu gadījumā ar LBL fināliem var gadīties problēmas arī ar VEF spēlētājiem izlasē, Voins atbild pārdomāti: “Neesmu dzirdējis no VEF spēlētājiem, ka viņi gatavotos nespēlēt. Nacionālās izlases treneris šos jautājumus pārrunā ar katru atsevišķi un vislabāk zinās, ko katrs domā. Mēs nevaram pateikt, ka kāds tagad nāktu un ar to mēģinātu mūs iespaidot.” Taču neapstrīdami – ar spiedienu vai bez tā, atklāti vai neuzkrītošāk, taču šāds arguments Basketbola savienībai šajā pavasarī tātad tomēr pastāv un Latvijas čempionāta finālu situācijas plānošanā ir aktuāls. Tiesa, dažādas “saslimšanas” Latvijas izlases kontekstā pēdējo četru gadu laikā gan nav nekas neparasts, un nav pārliecības, ka tās izārstējamas šādām metodēm, taču te savienības šefs paaugstina decibelus. “Nu, bet nevajag to motivēt vēl vairāk! Tā ir cilvēka personīga izvēle, bet, kas to ietekmē – varam tikai minēt. Mēs zinām, ka bijuši precedenti pirms iepriekšējiem čempionātiem, kad cilvēks pasaka: jā, ziniet, es esmu ļoti noguris pēc garās sezonas un diemžēl jums palīdzēt nevarēšu...”

Vasara parādīs. Bet LBL finālsērija tikmēr gaidīs VEF mājās no viesturnejas Krievijā – nākamreiz LBS valde sapulcēsies nākamajā ceturtdienā un tad atkarībā no “Himku” sērijas iznākuma lems, ko darīt tālāk. Cerams, tās iznākums ļaus kalendāra veidotājiem iekļauties maija ietvaros, jo vismaz viena no finālistēm jūnijā laukumā negatavojas iet. Un, ja nonāks tiktāl, LBS prezidentam un valdei neizbēgami vēlreiz būs jāatgriežas pie tēmas par samērīgumu...