10 mīti par šo hokeja sezonu

Piedāvāju 10 mītus un to atklāsmes, kas Rīgas Dinamo līdzjutējiem bija aktuālas pirms šīs KHL sezonas.

1. Bez Hosas mūsu uzbrukumam ir vāks...

Kas bija: Pagājušajā gadā Hosa kļuva par KHL rezultatīvāko snaiperi, gūstot 35 vārtus.
Kas ir: Individuāli neviens no pašreizējā sastāva Hosas rezultativitāti nav un nevarēs sasniegt – labākais no mūsējiem Lauris Dārziņš ir dabūjis sevi pāri 20 ripu slieksnim (21). Taču taisnības labad jāsaka, ka arī pats Hosa, nokļuvis citā maizē, nebūt vairs neizskatās pēc uzbrukuma tīģera, prinča vai princeses – pagaidām vairāk par 14 vārtiem nav kopā ar AKBars dabūjis. Vai Rīgas Dinamo var iztikt bez viņa? Mierīgi. Turklāt, ja ņem vērā komandas kopējo rezultativitāti (7. labākie līgā), izrādās – ar to ir gana, lai sasniegtu tos pašus mērķus, ko pērn ar Hosu sastāvā – cīņu par play off. Šogad šī robeža izskatās pat vieglāk ņemama, nekā tas notika pērn ar trāpīgo slovāku sastāvā. Tiesa, kopējo vārtu skaitu, kāds bija pērn, mums noteikti neizdosies sasniegt, taču Hosa jau arī meta kā zvērs...

2. Atteikšanās no Masaļska ir liela kļūda

Kas bija: Vārtsargs Edgars Masaļskis pagājušās sezonas otrajā pusē stabili vilka komandu, pārliecinoši sev garantējot pirmā numura vietu komandā. Taču starpsezonā komanda no viņa pakalpojumiem atteicās.
Kas ir: Amerikas fārmlīgu klaidoni Krisu Holtu uzskatīja par nenopietnu atbildi Masaļskim, bet Mikaela Telkvista ienākšanu – par ielāpu. Tagad ir redzams, ka Holts ir stabili sev izkarojis pirmā numura vietu, turklāt, viņa vidējais sniegums ir vairāk kā stabils – atvairīti 92,4 procenti no metieniem (Masaļskim pērn bija 91 procents), vidēji spēlē laižot savos vārtos 2,44 ripas (Edgars pērn – 2,84). Holtu var uzskatīt par kluba menedžmenta sezonas lielāko veiksmi, jo vārtsarga pozīcijas izvērtējums pakļaujas tikai divām krāsām – melnajai un baltajai. Vai nu – labs vai slikts. Holts ir labs. Ja būtu slikts, mēs tagad par izslēgšanas spēlēm nerunātu. Tāpat kā gadījumā, ja Kriss būtu vidivējība.

3. Šuplers ļoti labi pazīst slovākus

Kas bija: Rīgas Dinamo galvenā trenera auklēšanās ar tautiešiem bija attaisnojama, jo viņš ar savējiem prata gan auklēties, gan apieties. Kā lielo un labo piemēru parasti tādos gadījumos piesauca Hosu, kurš NHL bija nekāds, bet pie Šuplera atvērās.
Kas ir: Arī pagājušajā vasarā trenerim bija ļauts lūkoties slovāku hokejistu tirgus virzienā. Surovijs bija pirmais, kas tika paņemts un uzreiz likts potenciāli pirmajā maiņā (starp citu, visi slovāki nezin kāpēc nokļūst vai sāk pirmajā maiņā) un jāsaka – šie pakalpojumi attaisnojas. Taču gadījumi ar Mikušu un Petrovicki rosināja uz citām pārdomām. Abus uzbrucējus Šuplers burtiski izlūdzās vadībai un abi laukumā – bija ne cepti, ne vārīti. Treneris tā arī neprata atrast Mikušam vietu Rīgā, lai gan centās - bieži vien šo eksperimentu rezultātā otrajā plānā atstājot pat komandas intereses. Bet Petrovickis atbrauca vienkārši fiziski vājš (ak, ar Mikušu jau nebija labāk, bet viņu mēs uztrenējām) un tagad aiz žēlastības ir nolikts ceturtajā maiņā. Atliek trenēties, lai savu lobiju nepazemotu.

4. Juris Štāls ir zināms, tāpēc – tur nekas nesanāks...

Kas bija: Uzbrucējs Juris Štāls jau KHL pirmajā sezonā mēģināja iekļūt Dinamo sastāvā, taču tad sezonas gaitā tika pastumts malā. Otrs mēģinājums izskatījās diezgan akls, jo Šuplers līdz janvārim par tādu spēlētāju kā Štāls nemaz neieminējās.
Kas ir: Štāls šovasar izturēja komandas noteikto pārbaudes laiku un parakstīja viena gada līgumu. Taču iespēju sevi apliecināt viņš sagaidīja tikai pēc četriem mēnešiem un arī tāpēc, ka Šupleram ar Sējēju jau bija vienalga – ar kādiem spēlētājiem iet laukumā, galvenais – lai kaut kas mainās. Proti – lai tabulā parādītos punkti. Ironiski, ka kopš Juris ir komandā un labi papildina ceturtās maiņas enerģiju, Dinamo katrā spēlē ir tikuši pie punktiem. Taču vēl novembrī Sējējs piedāvāja Štālam meklēt citu komandu un arguments citiem bija vienkāršs – kurš gan viņu nepazīst, tur nekas nebūs... Labāks viņš nepaliks. Tagad izrādās, ka Štāls nevis paliek labāks, bet gan elementāri izmanto savas labākās īpašības, kas komandai palīdz uzvarēt. Vai tik ar citu „mums droši zināmo” centru Armandu Bērziņu, kurš arī tika pamests Šupleram par kājslauķi, nebūs līdzīgi. Sak, mēs tāpat zinām, ka viņš nevar, bet iespēju nedosim. Izrādās – nezinām gan.

5. Znaroks mūsu Dinamo var uzcept un izvārīt jebkurā laikā...

Kas bija: Spēles pret Oļega Znaroka vadīto komandu mums allaž bijušas neparocīgas, bet pērnajā Gagarina kausa izcīņā Latvijas izlases galvenais treneris ar sev pieejamo viduvējo sastāvu, apspēlēja Rīga Dinamo bez variantiem.
Kas ir: šogad Znaroka vadītais Maskavas Dinamo pret Rīgu ir izcīnījis tikai vienu uzvaru piecās spēlēs. Protams, ka daļa no mums ir pārliecināti, ka tā ir tikai apstākļu sakritība, jo maskaviešus vajā savainojumi. Citi ir pārliecināti, ka Oļegs īstenībā visus savas komandas spēku parādīs tieši pavasarī, ko pagaidām nevaram ne noliegt, ne kategoriski apgalvot. Vēl kāds vienkārši rāda uz turnīra tabulu un smejas – sak, Znarokam nekas nav jāpierāda, sezonas pirmo uzdevumu – spēlēšanu play off – viņš ir izpildījis. Taču nevar noliegt – kaut kas viņa vadītajā komandā buksē. Vienpadsmit zaudējumu pēc kārtas (decembris, janvāris), kur pēdējais tika piedzīvots pret Rīgu – jūs domājiet, Oļegs ar saviem večiem gribēja tādejādi iemūžināt sava trenera aktīvo gaitu spēles krekla numuru? Ja pērn mēs teicām, ka Znaroks nav mums parocīgs, tad tagad var droši apgalvot – mēs neesam viņam pa zobam. Šogad viņu esam iesēdinājuši lielā kupenā.

6.Lūsiņš ir muļķis, ka parakstīja līgumu ar Dinamo

Kas bija: Redzot, ka vārtsargu jautājumā lielas skaidrības vasarā nerodas, Sējējs nolēma komandā līgumu piedāvāt Edgaram Lūsiņam, kas kļuva par trešo numuru. Vasarā par viņiem abiem smējās, bet ap Ziemassvētkiem Edgars kļuva par nacionāla mēroga varoni.
Kas ir: Lūsiņa loma ir vienkārša – trenēties. Ja abi lielie vārtsargi ir uz pekām, viņa nav variantu pat sēdēt uz rezervistu soliņa. Tieši tāpēc sezonas pirmajā pusē Edgars pirms spēlēm vairāk gludināja savas uzvalka bikses, nekā pārbaudīja savu kājsargu siksniņas. Darba ētika puikam vienmēr ir bijusi labā līmenī, ar meistarību tāpat. Augums gan varētu būt raženāks, taču blakus Artūram Irbem viņš nebūtu mazākais cilvēks liftā... Vai viņš izdarīja pareizi, piekrītot Sējēja piedāvājumam? Kad abas mūsu primadonnas tika savainotas, Šuplers saprata, ka bez Lūsiņa viņam tomēr šogad neiztikt. Edgars palīdzēja nopelnīt komandai četrus punktus (bullīši pret Znaroku un uzvara pagarinājumā pret Masaļski) un tie, starp citu, var izrādīties mūsu dārgākie punkti šajā sezonā. Taču galvenais – Edgars pierādīja skeptiķiem, ka KHL līmenī var spēlēt. Ja Holtam ir līgums uz vēl vienu sezonu, tad Sējējam tagad nevajadzētu lauzīt galvu, kāda izskatīsies viņa vārtsarga līnija nākamgad. Holts kā pirmais, Lūsiņš – otrais. Diezgan loģiski.

7. Marks Hartigans ir mūsu vasaras darījumu lielā veiksme

Kas bija: Kanādietis Marks Hartigans bija kopā ar Rīgas Dinamo mūsu pirmajā KHL sezonā, taču pēc tās mēs centra uzbrucēju nevarējām noturēt – citur maksāja vairāk. Pavadījis gadu Maskavā, viņu atkal zem sava spārna dabū Sējējs.
Kas ir: pirmā reakcija bija sajūsma – vāūūū, pie mums atkal atgriežas Marks. Tas pats, kurš tik labi met pa vārtiem un māk izprovocēt pretiniekus. Kā centram viņam bija īpaša vērtība tirgū. Taču – interesanti, ka Sējējs viņu dabūja teju bez cīņas. Tas varēja darīt piesardzīgus, jo pasakas par Rīgu, kas ir skaistākā un gribētākā pilsēta noliksim sāņus. Marks sāka vareni un septembris piederēja viņam, taču turpinājums tāds vairs nebija. Tagad varam aizdomāties, kāpēc Maskavas CSKA viņam neizdevās iedzīvoties ar labu statistiku, turklāt – arī mūsu pirmajā kopā būšanas gadā, Hartigans tieši izslēgšanas spēlēs uz ledus pazuda kā nebijis. Šobrīd pēc gūtajiem vārtiem un punktiem Marks ir astotais labākais komandā – slikti, ja runājam par nomināli pirmās maiņas centru. Janvāra pirmajā pusē viņš tuvāk bija ceturtajai maiņai. Ja Hartigans nebūs vilcējs arī izslēgšanas spēlēs, kas viņam līdz šim nav iznācis, tad šo darījumu tomēr sauksim par neizdevušos.

8. Dinamo aizsardzība ir nekam nederīga...

Kas bija: pagājušajā gadā mēs bijām vieni no vājākajiem līgā, pēc zaudētajiem vārtiem (175 – piektais sliktākais rādītājs). Iepriekš mums allaž aizsardzībā palīgos bijis kāds leģionārs, jo valdīja uzskats, ka ar savējiem – nekā.
Kas ir: komandā ir tikai Latvijas aizsargi. Šobrīd esam ielaiduši 133 vārtus un maz ticams, ka atlikušajās sezonas sešās spēlēs zaudēsim vidēji septiņas ripas vakarā, lai sasniegtu pagājušā gada brīnumus. Pagaidām par mums sliktākas aizsardzībā ir deviņas KHL komandas, ieskaitot varenos Ufas salavatus... Tātad – statistika ir labāka. Spēle arī. Acīmredzama ir uzbrucēju vēlme palīdzēt aizsardzības cementēšanā, tāpat – skaidrāks ir treneru plāns, kad nokļūstam nevienādos sastāvos. Pērn, piemēram, Ozoliņu mazākumā pārspēlēja, šogad tā vairs nenotiek un rezultāts – mazākumā spējam būt sekmīgāki. Sezonas sākumā izbrīnu radīja Šuplera aizsargu rotācijas koncepts, kas joprojām ir aktuāls, taču – laikam mūsu vīri ir pratuši pielāgoties šiem untumiem, kas parāda viņu kvalitātes. Tās nav sliktākas kā jebkuram citam KHL klubam, kas vēlas šajā līgā būt labāki par vidējo posmu.

9. Ozoliņš ir vecs, viņam laiks tīties prom no skatuves

Kas bija: kad pagājušajā gadā Dinamo pievienojās mūsu NHL leģenda Sandis Ozoliņš, daudzi to vairāk uzskatīja par mārketingu, nevis sportu.
Kas ir: kad šosezon bija aizvadītas sezonas pirmās deviņpadsmit spēles un Ozoliņa kontā bija deviņpadsmit rezultatīvi punkti, par viņu sāka pat rakstīt NHL žurnālisti – sak, ievērojāt, ko okeāna otrā pusē dara savulaik varenais uzbrūkošais aizsargs? Ozoliņa loma komandas spēles veidošanā ir milzīga, par ko liecina decembris, kad Dinamo spēlēja bez viņa (lauztas ribas). Tagad Sandis ir atpakaļ un atgriezusies arī spēle, kas padevusi roku veiksmei. Skaitliskajā vairākumā viņš nav tik agresīvs kāds bija savos ziedu laikos Ziemeļamerikā, taču priekš KHL līmeņa vairāk kā labs. Zvaigžņu spēles sākuma sastāvs bija tikai formalitāte – skatīties uz Ozoliņu laukumā joprojām ir interesanti. Savā otrajā gadā sapratis arī mazliet vairāk par savu lomu un spēka pielietojumu, ko dara racionālāk. Nav jau vairs tas ātrums, kāds bija jaunībā, taču par Ozoliņa pakalpojumiem KHL ir gatavi cīnīties daudzas komandas. Rīgas Dinamo šīs sezonas modelis ir viņa komanda. Ja būs cits kapteinis, vajadzēs citu komplektāciju.

10. Broka Trotera paņemšana ir veiksme

Kas bija: kad vasarā Sējējs parakstīja līgumu ar 23 gadus veco kanādieti Broku Troteru uz diviem gadiem, tas radīja rezonansi arī Kanādā. Dinamo bija ieguvuši vienu no rezultatīvākajiem AHL uzbrucējiem. Kā citi viņu bija nogulējuši?
Kas ir: sezonas sākumā atklājās, ka Troters nemaz nav centrs, lai gan pirkts tika kā tieši šīs pozīcijas spēlētājs. Tas uzreiz radīja Šuplerā iedvesmu, aizsākot lielos meklējumus un eksperimentus. Tā vietā, lai Broku atstātu starp Lauri un Miķeli, jo viņiem spēle patiešām vedās, treneris bija ieņēmis galvā – nē, tā nevar, ja viņš nav centrs, tad nevar būt centrs... Broks tikai raustīja plecus un spēlēja, kur viņam lika, kas beigās ne pie kā laba nenoveda. Šuplers tiktāl vienubrīd bija iejuties, ka vēl mazliet un Troters būtu arī aizsūtīts uz Liepāju – tik ļoti viņš negribēja pieņemt to vienkāršo un acīmredzamo patiesību, ka necentrs Broks ir teicams savas maiņas kopā vilcējs, ar jau minētajiem partneriem. Kad pēc divu mēnešu ākstīšanās un mikušošanās treneris atkal bija savu astrālo ķermeni nolaidis uz zemes, izrādījās, ka mēs esam ieguvuši (atjaunojuši) uzbrukumā triecienmaiņu. Troteram ar Dinamo ir līgums uz vēl vienu sezonu, bet prom no mums ātrāk viņš var tikt tikai tādā gadījumā, ja saņem konkrētu piedāvājumu no NHL (Eiropa neskaitās). Izskatās, ka mums būs izcila triecienmaiņa arī nākamgad.