5 lietas, kas (ne-)uztrauc Dinamo sakarā
Pirms sezonas Rīgas Dinamo puikas strādā melnām mutēm – visam vajadzētu būt kārtībā, ja raugāmies uz spēli pragmatiski. Tomēr risks apdedzināties vai aplauzties pastāv vienmēr. Te būs piecas lietas, kas jaunās sezonas sakarā varētu darīt bažīgu gan nomaļus stāvošos, gan klāt esošos. Spekulācija...
1) Rautakalio plāns
Treneris ir jauns, ar jaunu kārtību. Teorētiski viņš zina, kas ir jāizdara, lai savā rīcībā esošo baru savāktu, praktiski – rādīs spēles laukumā. Kamēr vēl vīri dauzās pa treniņiem un pārbaudes spēlēm, visu var norakstīt kā eksperimentu vai pelēko darba dunu. Bet, ja kaut kas ieķīlēsies čempionāta laikā – vai komanda trenerim noticēs? Menedžmentam ir jāapzinās, ka praktiski vienam un tam pašam sastāvam piedāvāt izpildīt tik dažādas piruetes (Jūļa un Pekas metodiskie koncepti atšķiras kardināli) – nav viegls uzdevums.
2) Kapteiņa mugura
Ozoliņš uz treniņnometni ieradās labā kondīcijā un laikam jau neizslimotais bērnišķīgais „esvisuvaruneskatietiesmanāpasē” komplekss bija tas, kas tagad kapteinim liek nevis domāt par sezonas sākumu, bet – par savainoto muguru. Ozoliņš šobrīd Pekam pietrūkst emocionāli, jo Sandis jaunā trenera kārtību prastu profesionāli apstrādāt uz ledus un iedvestu pārliecību vai drošību arī pārējiem. Komandā ir daudz labu spēlētāju, bet vēl vienu vilku neredz. Varbūt Sprukts...
3) Holts streso
Pat ar neapbruņotu aci var redzēt, ka vārtsargs Kriss Holts, kas tagad ir kļuvis par pirmo numuru bez liekas nervozitātes un kapāšanas, nemaz tik omulīgi šajā ādā nejūtas. Uzspēlētā bravūrība drīzāk ir nevis spēks, bet vājums. Holta veiksmīgs sezonas sākums būtu izšķirošais ķieģelis Rautakalio būvētajā mājā. Ja tas drūp, komandas spēlētājiem varētu būt grūti noticēt cita glābēja varoņdarbiem. Šo stresu noteikti pastiprinātu menedžmenta rīcība, meklējot vārtsargu tirgū plāksterus...
4) Snaiperis
Pagaidām ir grūti novērtēt, kurš šajā sastāvā tiks izvirzīts kā pretinieku komandas vārtu slēdzējs vai atvērējs. Visi tādi nevar būtu pēc būtības – šo talantu neuztrenēs. Starp savējiem Miķelim ir gribēšana, starp leģionāriem – visdrīzāk Luseniuss. Spriežot pēc treniņos iestrādātajām shēmām, drīzāk var noticēt, ka līdz gadu mijai komandas rezultatīvākais spēlētājs būs...kāds no aizsargiem. Rīgas Dinamo līdz šim ir bijis grūtības vinnēt spēles, kurās viņi guvuši vienu vai divus vārtus.
5) Slodzes
Lai piepildītu sezonas iezīmēto trenera plānu, vajadzēs ātras un vieglas kājas. Turklāt, bez izņēmuma – visiem! Tas nozīmē, ka slodžu sabalansēšana un sportiskās formas ilgtspēja būs trumpis, ko jāizspēlē. Ja vien hokejisti līdz sezonas sākumam...izturēs. Pacelt vairāk nekā vari – tas ir iespējams, vēl jo vairāk apstākļos, kad notiek cīņa par iekļūšanu sastāvā. Bet šāda apliecināšanās neizbēgami pietuvina riska zonai, kas uzplēš savainojumus.
Vai esam sākuši jau iezvanīt sezonas kapu svētkus? Nē! Var atrast arī vismaz 5 lietas, kas komandas sakarā priecē vai rada iedvesmu. Liekot pretī augstāk nosauktajiem punktiem, te būs īsais pozitīvisma kurss:
1) Rautakalio plāns ir ne tikai pragmatisks, bet arī balstīts ar viņa autoritāti. Viņš zina, ko stāsta un rāda komandai, spēlētāji nepārprotami saprot, ko treneris grib, jo darba valoda ir skaidra un precīza.
2) Ozoliņš pagaidām lāpa kaulus un skriemeļus, taču komandas aizsardzība tāpat ir gana dzīva un spēlēt varoša. Turklāt, Sandis ieleks sastāvā, ja būs vesels, bet skola, ko tagad apgūst jaunie brieži – tā viņiem ir dāvana.
3) Holtam ir iespēja šajā sezonā nopelnīt miljonu. Tas, runājot par perspektīvu, ja viņš noplosās vārtos ar pozitīvām sekām. Līgums ar Dinamo būs beidzies, piedāvājumi birs...Kāpēc to neizdarīt?
4) Snaudošais skaistulis(snaiperis) tur ir, jautājums – kurš no viņiem? Pēc potenciāla blakus Miķelim var likt arī Karsumu, Meiju, Melinu. Iespējams, arī Bukartu. Otrdien Miķelis tika salikts kopā ar Varju un Ņiživiju. Bija labi.
5) Komandas fiziskās sagatavošanas speciālists Vilnis Klucis savu darbu prot, turklāt, Rautakalio viņā ieklausās un spēlētāji - tāpat. Tāda savstarpējā uzticība neko sliktu nevar radīt...
Lai gan tas izskatās mazliet spocīgi, taču kluba mājas lapā joprojām vienā no centrālajām vietām ir atrodams iepriekšējā trenera Jūliusa Šuplera pēcsezonas domu grauds. „Kā treneris, ar atbildību paziņoju, ka atklāti vāju vietu komandai nav.'' To viņš teica uzreiz pēc sezonas, vēl īsti nesaprotot, kur vedīs ceļi... Iespējams, šo citātu komandas vadība tur atstājusi pašiedvesmai. Lai tā būtu!
[+] [-]
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
+12 [+] [-]
+1 [+] [-]
eh nav ko daudz stresot,kā būs tā būs un to rādīs laiks
+5 [+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
-2 [+] [-]
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Meija un Bukarts var izšaut lielo lozi šosezon. Iespējas un varianti ir un būs!
Komandas spēli un veikmes faktoru vairāk vai mazāk noteiks Sanda veselība, jo vēl neviens nav nobriedis, lai ieņemtu Ozo posteni.
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Pozitīvais ir tas, ka potenciāli ir iespējams izveidot 4 labas maiņas, kuras spēlējot puslīdz vienādu laiku, spētu skriet ilgi un dikti. Labojiet, bet īsti veiksmīgi RD sāka spēlēt tad, kad Jūlis sadūšojās un 4. maiņa spēlēja krietni vairāk par 10% no spēles laika. Tad arī pārējo maiņu spēlētāji spēja skriet arī 3. trešdaļā.
Ja Sējējs atradīs vēl vienu Telkvistu, tad Holts var degt, cik vien ilgi grib. Tiks spēlēs tad, kad spēs savākties. Bet citādi jāliek viņam spēlēt un gan viss sakārtosies, jo visi baidās no tā kā būs, ja nebūs...
Pagājušajā gadā 160 vārti 54 spēlēs ir tieši 3 vārti spēlē. Katri maiņai jāiemet 1 vārti... un būs vēl labāk kā pagājušajā sezonā. Bukarts ar Meiju var, Miķelis ar Luseniuss arī, Ņiživijs ar Cipu varēs (ja skaitīs bulīšus), Karsumam ar Spruktu jāvar...
Nu Ozo jāspēlē vairākumā, bet pārējā laikā var palīdzēt vadīt komandu.
-1 [+] [-]
"Мы должны двигаться вперед маленькими шагами, период за периодом, не заглядывая далеко вперед".
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]