Kad uz mēles ir vārds...

Jaunā trenera Kaspara Vilcāna gadījums ir kā īsfilma ar dinamisku sižetu. Atcerieties, ko „Jelgavas” treneris pirms pāris nedēļām teica presei pēc zaudējuma Jēkabpils komandai?

„Bija iespējas. Nekas īsti nepietrūka. Zem katras kritikas ir Andris Justovičs, kas nepilda trenera uzdevumus. Ja iepriekš par totalizatoru nerunāja, tad tagad es par to aizdomātos. Runājot par spēli - kā pa viļņiem, kas mani neapmierina. Mums neaizgāja trīspunktnieki. Beigās bija ļoti rupja kļūda Justoviča izpildījumā.”

Piekritīsiet, treneris neslēpj, ka ir sarūgtināts, saucot gan, viņaprāt, vienu no neveiksmes vainīgajiem, gan retoriski ieminoties par šāda snieguma cēloni. Ja šos teikumus analizētu latviešu valodas eksperti tiesas zālē, viņi neteiktu, ka treneris spēlētāju Justoviču saista ar negodīgām darbībām pie totalizatoru kantoru durvīm. Basketbolists vienkārši nepilda treneru uzdevumu. Savukārt, par azartspēļu ietekmi Vilcāns atklāti aizdomājas... Ievērojiet, „iepriekš” viņš par to nekad nav runājis, bet tagad – „aizdomātos”. To Kaspars Vilcāns pasaka pie pilna saprāta un apziņas. Dažas dienas vēlāk Latvijas basketbola līgas Tehniskā komisija pasauks treneri paskaidrot, ko viņš bija domājis ar saviem neviennozīmīgajiem teikumiem, kas tiešā veidā skar ne tikai viņa pārstāvēto klubu, bet Latvijas basketbola reputāciju kopumā. Vai tiešām Vilcānam ir pierādījumu, ka konkrētās spēles rezultāts ir ticis sarunāts? Tādu nebija un pēc viesošanās LBL mītnē, uzzinājām, ka „Jelgavas” klubam, saskaņā ar konkrētiem sacensību nolikuma punktiem, kas acīmredzot tikuši pārkāpti, pēc šī incidenta ir jāmaksā līgai soda nauda 250 latu apmērā. Kā skan šis nolikuma punkts? Lūdzu:

43.PUNKTS. KLUBU/KOMANDU ATTIECĪBAS AR MASU MEDIJIEM
43.1. Visas radušās problēmas tiek risinātas LBL iekšienē, vadoties pēc šī Nolikuma
un Oficiālajiem basketbola noteikumiem, neizmantojot mediju starpniecību. Pārkāpumu gadījumā par soda piešķiršanu lemj LBL Tehniskā komisija.
43.2. Nevienam LBL dalībniekam vai ar klubu/komandu saistītai oficiālai personai nav tiesības ar masu mediju starpniecību izteikt personīga rakstura aizskarošus komentārus par LBL, tās vadību vai citu LBL dalībnieku. Pārkāpumu gadījumā par soda piešķiršanu lemj LBL Tehniskā komisija.
Pārkāpuma gadījumā – sods LVL 250.

Citiem vārdiem sakot – ja ver vaļā muti, domā, ko runā. Pats treneris pēc tikšanās ar LBL attiecīgo komisiju atzīs, ka konkrētajā situācijā augstāk minēto komentāru sniedzis zaudējuma izraisīto emociju iespaidā, un viņa rīcībā nav faktu, kas apstiprinātu versijas patiesumu. Viņš saka, ka izteikumi „par totalizatora ietekmi bijis muļķīgs pārspīlējums”. Savukārt, pats klubs pēc dažām dienām Vilcānu atbrīvoja no galvenā trenera pienākumiem, protams, nesaistot aprakstīto incidentu ar šo lēmumu... Miers mājās!

Bet tagad mazliet padomāsim, palūkosimies uz šo situāciju no malas, ņemot palīgā sabojātu iztēli. Notiek spēle, viena komanda zaudē un zaudētāju trenerim ir viedoklis. Tajā viņš piemin nevis gripas epidēmiju, sastāva komplektācijas ierobežotās iespējas, komandas pusamatierisko statusu, bet gan liek aizdomāties par manipulācijām ap totalizatoriem. Izrādās, viņam tas bijis mirkļa un emociju vājums. Bet, kas interesanti – viņš laikam ir informēts par totalizatoriem kā tādiem un, ja var noticēt viņa teiktā kontekstam, tīri labi saprot, ka konkrēto spēli totalizatoru rīkotāji ir iekļāvuši savos sarakstos, piedāvājot līdzjutējiem pārbaudīt savu kompetences un azarta līmeni. Jo citādi – no kurienes tik aizdomīga vīzija? Acīmredzot vārds „totalizators” trenerim Vilcānam konkrētajā sarunā ar presi uzpeldēja no zemapziņas nevis kā pirmais, kas uz mēles, bet gan kā konkrēta asociācija. Tātad – treneris Kaspars Vilcāns zina, ko sportā nozīmē totalizators un labi saprot, ko nozīmē šīs azartspēles klātbūtne, ja runa ir par aizdomīgiem rezultātiem, ja runa ir par divu pušu vienošanos vai rezultātu sarunāšanu. Ja nezinātu un nesaprastu, tad runātu, piemēram, par pavasara plūdiem Lielupē. Bet, nē – viņš piemin tieši vārdu „totalizators”. No kurienes viņam šī izpratne par konkrēto azartspēles veidu un tā anomālijām? Pats kādreiz paniekojies ar likmītēm? Gadās... Vai pats kādreiz ir kaut ko veidojis, tādā izpratnē, ka mēģinājis manipulēt ar savā rīcībā esošo informāciju, spēlētājiem vai tamlīdzīgi? Nav pamata tā domāt. Bet tas, ka Kasparam Vilcānam ir vīzija par vārdu „totalizators” un no tā izrietošās kopsakarības vārdu kopai „zaudēta spēle” – tas gan ir saprotams. Vai arī, tajā liktenīgajā vakarā treneris ar savu astrālo ķermeni nav bijis uz šīs planētas...

Atgriežoties pie Vilcāna teiktā, citēju vēlreiz: „Ja iepriekš par totalizatoru nerunāja, tad tagad es par to aizdomātos.” Ļoti labs teikums, kas liecina nevis par zaudējuma iespaidā zaudētām emocijām, kā vēlāk, atsaucoties uz pašu Vilcānu, LBL norādīs preses apskatā, bet gan tieši pretēji – treneris diezgan savākti noformulē savu viedokli. Viņš nesaka – mana komanda šodien spēli pārdeva totalizatorā. Viņš nesaka – spēlētājs Justovičs bija uzlicis uz savas komandas zaudējumu. Viņš nesaka – es zinu, ka šī spēle bija sarunāta! Nekā tāda nav. Kaspars Vilcāns vēlas ar skaidru zemtekstu pateikt, ka viņš zina, ka tādas lietas notiek un, ka pilnīgi iespējams, šī spēle ir no tās sērijas. Viņš saka skaidri – „... tagad es par to aizdomātos” – kas patiesībā ir ironija. Bet ironizēt vari tad, ja vēlies kādam iebakstīt ar pirkstu acī, bet saproti, ka lielāka jēga būs no aizplīvurota mājiena. Treneris Vilcāns zina daudz vairāk, nekā pateica LBL Tehniskajai komisijai. Viņš labi saprata, kam bija domājis savus teikumu par totalizatoru... Protams, ka viņam nav pierādījumu, jo šādās lietās kaut ko pierādīt ir ārkārtīgi grūti. Vien vēlos norādīt, ka Kaspars Vilcāns runāja par lietu, ko saprot, vai vismaz nojauš – tātad, kaut kas Latvijas basketbolā gruzd, kaut kur kādam ik pa brīdim niez nagi, kādi to dara... No kurienes trenerim šī izpratne, vai zemapziņas stereotipi? Kāpēc vārds „totalizators” viņam tomēr pašāvās uz mēles gala? Nejaušība?

Tikai nevajag smīdināt cilvēkus, ka „tā vienkārši sanāca” vai „es tajā brīdī nesapratu, ko runāju”. Pateiktais skaidri parāda, ka Kaspars labi zināja, par ko runāja un, ko vēlas pateikt. Jā, viņš nosacīti pārkāpa LBL nolikumu, tādā ziņā, ka „ar masu mediju starpniecību izteica personīga rakstura aizskarošus komentārus par LBL, tās vadību vai citu LBL dalībnieku”. Šajā gadījumā tas ir Latvijas basketbola reputācijas vai goda svārku jautājums. Tajā pašā laikā vajadzētu tikt skaidrībā, kāpēc, nesavācot emocijas, tieši vārdam „totalizators” ir trenera leksikā ierādīta pirmrindnieka loma? Ja Latvijā kopš zināma laikā ir Sporta spēļu asociācija, kas lielu daļu no sava budžeta vāc pie valsts uzņēmumu kases lodziņiem, tad nenāktu par ļaunu, ka arī šīs organizācijas līmenī „totalizatora lieta” tiktu aktualizēta, iekustināta. Kā? Nu, kaut vai konkrētu pierādījumu formēšanā, informācijas apzināšanā vai vākšanā. Noalgojiet privātdetektīvu, tieciet skaidrībā ar aizdomīgiem personāžiem, gadījumiem. Tas noteikti dos rezultātu. Sadarbojoties ar uzņēmumiem, kas rīko totalizatoru, jo viņi tāpat kā jebkura sporta struktūra, ir ieinteresēta godīgā spēlē. Nesaku, ka vajag kādu linčot par katru cenu, taču pievērsiet uzmanību dīvainībām, kas ir apkārt Latvijas sportam. Cilvēkiem, kas stāsta, ka ir uzņēmēji, ka dod naudu sportam, bet paši nevar nosaukt sava pārstāvētā biznesa nozari... Klubiem, kuru lielākais sponsors ir uzņēmums, kas nodarbojas ar... daiļdārzniecību... Ļaudīm, kas nebūt neskrien uz tiesas zāli, kad viņu uzvārdi tiek asociēti ar negodīgām darbībām...
Dīvaini? Nē, tā ir realitāte.