Skaitļi: kam tika Latvijas olimpiskie miljoni

Par decembra vidū notikušo naudas sadalījumu, kurā kā centrālais donors figurē "Latvijas Valsts meži", pēdējo pāris nedēļu laikā publiskajā telpā virmojis daudz emociju - pārsvarā par visai iespaidīgajām summām, ko ar LOK gādību tagad saņēmuši divi basketbola klubi - VEF un "Ventspils" savus budžetus papildināja katrs ar 450 tūkstošiem latu. Naudu, kas kopējo summu sporta veidam noapaļo līdz miljonam, dabūjusi arī Basketbola savienība - ar norādītu konkrētu pamatojumu: "Nacionālo izlašu sagatavošanās kvalifikācijai un dalība olimpiskajās spēlēs". Piekritīsiet - tiem, kas seko līdzi sportam, izklausās gana amizanti, jo vīriešu basketbols olimpiskajiem riņķiem visos neatkarības gados nav bijis ne tuvumā, un šobrīd - ne tik. Arī VEF un Ventspils olimpiskais ieguldījums, teiksim tā - raisa jautājumus. Taču kopējais naudas sadales saraksts mums stāsta, ka uz Rio spēlēm 2016. gadā taisās braukt ne tikai basketbola izlase - šim mērķim nauda piešķirta arī futbolam, volejbolam un pat handbolam.

LOK 2011. gada budžeta grozījumi

(VAS "Latvijas Valsts meži", SIA "Samsung Electronic", SIA "Lattepa" ziedojumi)

Jau pirms Ziemassvētkiem šis saraksts nonāca arī Daiņa Dukura rokās, un viņš neslēpj, ka sajūtas ir ļoti savādas. "Visvairāk pārsteidz, ka LOK tā rūpējas par privātajiem basketbola klubiem. Tajā pašā laikā - pārskatot šo sarakstu, es tajā neredzu, piemēram, vieglatlētiku. Neredzu vispār, kā šķiru, kaut gan vieglatlētika ir pamatu pamats jebkuram sporta veidam un sportistam. Sajūta, ka šajā valstī strādā tikai viens sporta veids, un tas pats - pa naktīm," dāsnumu pret basketbolu nesaprot skeletonistu treneris. "Arguments, ka viņi ir autoritātes, man drīzāk atgādina kādās filmās redzēto - kur ir zonas un kameras. Tur ir autoritātes... Ja veči - un šeit es domāju VEF un Ventspili - grib samērīties ar krāniņiem, kuram tad garāks, tad lai dara to kā Boņuks "Cilvēkbērnā" - nolauž kārkla zariņu, nomēra un parāda viens otram. Bet neaiztiekot līdzekļus, kam būtu jābūt pavisam citam mērķim un pielietojumam! Ja kādam gribas, lai tie melnādainie tur dragā - nu, paši pērciet par saviem līdzekļiem un priecājieties!"

Dukurs uzsver, ka nav basketbola nīdējs, taču, piemēram, vīriešu izlases nominēšana Gada balvai ar pieciem zaudējumiem un 22. vietu 24 komandu konkurencē Eiropas čempionātā viņam šķiet izsmiekls. "Iedomājieties, ko tas nozīmētu Radevičai vai mums - ja atbrauktu no Eiropas čempionāta ar 22. vietu, mūs taču izsmērētu! Vienkārši nolīdzinātu līdz ar zemi! Jebkuru nolīdzinātu. Taču vieniem tas, redz, izrādās briesmīgs sasniegums..." Viņš uzsver - sportā kritērijs ir rezultāts un nevajadzētu būt tā, ka komandu slavē tikai tāpēc, ka tā nav uzvedusies tik necienīgi, kā priekšgājēji. "Varbūt tad mums arī vienu gadu kārtīgi jānokož, jāuztaisa bardaks un jānosvilina kāds viesnīcas numurs - lai pasaka, ka esam sūdi. Un tad nākamajā gadā, kad to vairs nedarām - redz, kādi mēs balti un pūkaini. Un visi saka - o, nu šitie gan ir baigie džeki! Šogad neko nav svilinājuši un neviens pliku dirsu nav gulējis jūrmalā... Tas nekas, ka rezultāta nav - vienalga baigie malači! Tā nevar būt. Ja mērķis ir augsts rezultāts, medaļas un valsts vārda nešana pasaulē, tad tā arī jābūt!"

Skeletons naudas dalītāju vērību šoreiz nav izpelnījies vispār. Arī jaunatnes programmas, kur vajadzētu pavisam nedaudz, lai paveiktu ļoti daudz, un aiz brāļu mugurām, kad pienāks laiks aiziet, nepaliktu tukšums. Arī bobslejam jaunatnes programmām nav paredzēts nekas - pretēji, teiksim, kamaniņu braukšanai, slēpošanai. Dainis brīnās - kur tad paliek rezultāti? Tiem vairs nav nozīmes? "Slēpošanā pirmajā pussimtā neviens netiek. Kalnu slēpošanā - divas 36. vietas. Okay, tur varbūt ir atsevišķi perspektīvi cilvēki, taču - tad liekam konkrēti uz viņiem! Ja biatlonā ir Rastorgujevs, vēl kāds - raujam viņus uz augšu! Taču nevajag šo naudu tā atšķaidīt, vienkārši iemetot sporta veida saimniecībā," pārliecināts Dukurs. Nav loģikas, nekādu kritēriju un lēmumu caurspīdīguma - par to viņš sašutis visvairāk. Jo ietekmīgāks un nekaunīgāks lobijs, jo lielākas izredzes... "Vēl skumjāk ir tas, ka šobrīd nav nekādas reakcijas. Normāli būtu pateikt: okay, veči - stop. Ir citi viedokļi, iespējams - pieļauta kļūda. Izsveram vēlreiz, pārskatām. Taču nekas tāds nenotiek! Tie, kas runāja par reformām, tagad sēž kā ūdeni mutē ieņēmuši, un tie viss notiek pa vecam - joprojām kaut kur gaiteņos," Dainis neslēpj, ka būtu cerējis uz izlēmīgāku rīcību vismaz no ministra puses.

Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis tikmēr uzsver, ka LOK šajā situācijā bija gandrīz tikai kā starpnieks - kā transfēra konts. Kā tiks sadalīta nauda, LVM pieņēma lēmumu jau pagājušogad, un tas skaidri lasāms uzņēmuma mājas lapā mājas lapā - 75% ziedojumu aizies sporta spēlēm. Vrubļevskis uzsver - tāds bija lēmums, to pārrunāja un akceptēja valdošie politiķi, un LOK šajā situācijā atlika vien izdarīt tehnisko darbu - sadalīt. Dukurs ar lietu ierasto kārtību samierināties nav gatavs. "Zinu, ka ar visu to, ko šobrīd saku, nebūšu ieguvējs. Zinu, ka vairāk zaudēšu. Taču tas vienkārši nav godīgi. Pagājuši 20 gadi, un kaut kam šajā valstī ir jāmainās uz pareizo pusi," pārliecināts Dainis. "Olimpiskā komiteja nav nekāda skalotuve. Tas ir labs veidojums, kam mēs ticam - tie, kas vēl nav sačakarēti. Organizācija, kas strādā konkrētam mērķim - olimpiskajām spēlēm. Kāpēc to sačakarēt ar šīm politikas spēlītēm?!"

Plašāks Daiņa Dukura skatījums kā arī LOK prezidenta argumentācija par tieši šādu naudas sadali - 2012. gada pirmajā "Sporta Avīzē".