Necilvēcīgi. Bez trenera...

Mūsu cilvēki tā hokeju nespēlē! Apmērām tā mūsu hokeja komandas sakarā varētu pārfrāzēt padomju laiku kulta filmas „Briljanta roka” folklorizēto teicienu par cilvēkiem, kas pēc bulciņām uz veikalu brauc ar taksometru... Rīgas „Dinamo” šajās dienās patiešām liek krievu hokeja apskatniekiem meklēt epitetus un salīdzinājumus, kas raksturotu mūsējo sniegumu laukumā. Nedēļas laikā, aizvadot četras spēles, trijās no tām esot pārliecinoši iedzinējos, tomēr izceļam uzvaras. Kas tas ir?

„Necilvēcīgi”, tā pēc Rīgas hokejistu uzvaras pār Maskavas „Dinamo” rakstīja viens no ietekmīgākajiem krievu žurnālistiem, piebilstot – nepietika, ka viņi izlīdzināja rezultātu, nē, viņi izvirzās vadībā, pēc tam ļauj pretiniekam panākt vēl neizšķirtu un brīdī, kad liekas – vismaz vienu punktu maskavieši ir pelnījuši, Rīgas šprotes (šprotes – tā mūs dēvē pagalmu leksikā) aukstasinīgi nogriež mentiem (tā sauc Maskavas „Dinamo”) galvas. Lai gan parasti taču ir otrādi... Par šprotēm un mentiem – tas mans piedarbs, lai dzīve uz papīra izskatītos krāsaināka, lai gan ar Rīgas „Dinamo” uz ledus tā nemaz pelēka nemēdz būt. Šķiet, gandrīz katram no latviešiem tagad ir stāsts, kura īsā versija varētu būt šāda: nolēmu paskatīties hokeju, skatos – kaut kāds murgs, aizgāju darīt citu darbus, atgriežos, atkal ieslēdzu hokeju, neticu savām acīm...

Atspēlēšanās ir laba lieta – tas komandā par kaut ko liecina. Labās ziņas ir saistītas ar raksturu. Tātad – nenolaižam rokas, kas šķiet varētu kalpot par šīs sezonas „Dinamo” modeļa firmas zīmi. Lai gan vēsturiski šai zemapziņai saknes meklējamas Latvijas izlases sakarā, kad, atrodoties bezcerīgā situācijā, no deguna priekšas nocēlām olimpisko ceļazīmi baltkrieviem. Tur pirmoreiz tik uzskatāmi parādījās šī iezīme. Liela daļa no tiem briežiem tagad spēlē arī „Dinamo” kreklos. Otra labā lieta – sastāva komplektācija. Tagad ir uzskatāmi redzams, ka menedžera Sējēja oža vai intuīcija ir bijusi vietā, izvēloties šīs sezonas sastāvam karotājus. Par leģionāriem joprojām esmu skeptisks, jo nevienā no aizvadītās nedēļas notikumiem, ko varam saukt arī par augšāmcelšanos, viņi nebija spēles gaitas lauzēji. Pašu puikas dzinās uz priekšu un tad jau nekas āriešiem neatliek, kā skriet pakaļ. Jā, Hosa ar savu nūju bija vietā – bet kur citur līgas labākajam snaiperim būt? Vakardienas mačā, gūstot savus 30 (!!!) vārtus sezonā, izskatījās, ka Marsels ir gluži vai neomulīgi apmulsis, jo tik tukša kaste viņa priekšā šogad nebija bijusi. Tā mēs savam snaiperim piegādājam ieročus – uz paplātes! Pat Arnasons vakar smaidīja un beidzot izskatījās iesvīdis! Vārdu sakot – hokeja ķīmijas sakarā ir atlasīti pareizie reaģenti, kurus saliekot kopā, notiek brīnumu lietas. Bet...

Visi šie atspēlēšanās gadījumi tomēr liek mest pusķieģeli trenera Šuplera dārziņā. Nebūsim naivi – tā nav Rīgas „Dinamo” taktika! Vispirms pretiniekus iemidzinām, ļaujot viņiem gūt divus, trīs vai pat četrus bezatbildes vārtus, bet pēc tam sākam trako skrējienu, kas, protams, beidzas ar mūsu uzvaru. Kāpēc spēles sākumu šosezon regulāri (nu, labi – daudzos gadījumos) izgāžam? Kur šajos gadījumos ir Šuplera un viņu padoto loma? Hokejisti gāja laukumā nenoskaņojušies? Tad noskaņo viņus! Protams, ka cilvēki nav klavieres, kurām vien jāatrod labs sava aroda meistars, lai stīgas nospriegotu atbilstoši pieņemtajiem standartiem. Komandas spēlē vispār ir ārkārtīgi sarežģīti uztaustīt komandas nervu, pulsu, vēnu. Tāpēc ir treneris, kas to prot. Tāds viņam amats, darbs! Viņš saprot, kuru vajag iepliķēt, kam paglaudīt celīti, viņš zina – kā sākt spēli, lai ieroči, kas ir viņa rīcībā, izšautu vajadzīgā brīdī. Neviens treneris uz pasaules nevēlas nonākt mača gaitā zaudētājos, tāpat to negrib spēlētāji. Kāpēc tas notiek Rīgas „Dinamo” gadījumā, ko tagad vairs nevaram saukt par gadījumu vai nejaušību? Acīmredzot, ka visos šajos piemēros uzvarēja komanda. Bet – vai tā bija komanda, ko vada treneris, vai – tā tomēr ir komanda, kas pati nolemj, ka nedrīkst sevi pamest zem tankiem, pat, ja pretinieku kāpurķēde vienai kājai jau pārbraukusi pāri? Šobrīd izskatās, ka Rīgas „Dinamo” galvenais treneris nav vajadzīgs. Vismaz šim sastāvam noteikti. Vismaz tāds treneris, kāds šobrīd atrodas uz soliņa – nē. Tajā pašā laikā – viņš ir kopā ar komandu pārliecībā un dūšā, kas arī nav maz. Jātnieks bez galvas... Par skarbu teikts?