Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
Facebook
GoogleNecilvēcīgi. Bez trenera...
Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64
Nedēļas laikā trīs reizes pratām izglābties no bezcerīgām situācijām, kas tikai vēlreiz apstiprina aizdomas – šī komanda spēlē pati, bez trenera. Šķiet, ka pašam Šupleram to vajadzētu saprast.
Mūsu cilvēki tā hokeju nespēlē! Apmērām tā mūsu hokeja komandas sakarā varētu pārfrāzēt padomju laiku kulta filmas „Briljanta roka” folklorizēto teicienu par cilvēkiem, kas pēc bulciņām uz veikalu brauc ar taksometru... Rīgas „Dinamo” šajās dienās patiešām liek krievu hokeja apskatniekiem meklēt epitetus un salīdzinājumus, kas raksturotu mūsējo sniegumu laukumā. Nedēļas laikā, aizvadot četras spēles, trijās no tām esot pārliecinoši iedzinējos, tomēr izceļam uzvaras. Kas tas ir?
„Necilvēcīgi”, tā pēc Rīgas hokejistu uzvaras pār Maskavas „Dinamo” rakstīja viens no ietekmīgākajiem krievu žurnālistiem, piebilstot – nepietika, ka viņi izlīdzināja rezultātu, nē, viņi izvirzās vadībā, pēc tam ļauj pretiniekam panākt vēl neizšķirtu un brīdī, kad liekas – vismaz vienu punktu maskavieši ir pelnījuši, Rīgas šprotes (šprotes – tā mūs dēvē pagalmu leksikā) aukstasinīgi nogriež mentiem (tā sauc Maskavas „Dinamo”) galvas. Lai gan parasti taču ir otrādi... Par šprotēm un mentiem – tas mans piedarbs, lai dzīve uz papīra izskatītos krāsaināka, lai gan ar Rīgas „Dinamo” uz ledus tā nemaz pelēka nemēdz būt. Šķiet, gandrīz katram no latviešiem tagad ir stāsts, kura īsā versija varētu būt šāda: nolēmu paskatīties hokeju, skatos – kaut kāds murgs, aizgāju darīt citu darbus, atgriežos, atkal ieslēdzu hokeju, neticu savām acīm...
Atspēlēšanās ir laba lieta – tas komandā par kaut ko liecina. Labās ziņas ir saistītas ar raksturu. Tātad – nenolaižam rokas, kas šķiet varētu kalpot par šīs sezonas „Dinamo” modeļa firmas zīmi. Lai gan vēsturiski šai zemapziņai saknes meklējamas Latvijas izlases sakarā, kad, atrodoties bezcerīgā situācijā, no deguna priekšas nocēlām olimpisko ceļazīmi baltkrieviem. Tur pirmoreiz tik uzskatāmi parādījās šī iezīme. Liela daļa no tiem briežiem tagad spēlē arī „Dinamo” kreklos. Otra labā lieta – sastāva komplektācija. Tagad ir uzskatāmi redzams, ka menedžera Sējēja oža vai intuīcija ir bijusi vietā, izvēloties šīs sezonas sastāvam karotājus. Par leģionāriem joprojām esmu skeptisks, jo nevienā no aizvadītās nedēļas notikumiem, ko varam saukt arī par augšāmcelšanos, viņi nebija spēles gaitas lauzēji. Pašu puikas dzinās uz priekšu un tad jau nekas āriešiem neatliek, kā skriet pakaļ. Jā, Hosa ar savu nūju bija vietā – bet kur citur līgas labākajam snaiperim būt? Vakardienas mačā, gūstot savus 30 (!!!) vārtus sezonā, izskatījās, ka Marsels ir gluži vai neomulīgi apmulsis, jo tik tukša kaste viņa priekšā šogad nebija bijusi. Tā mēs savam snaiperim piegādājam ieročus – uz paplātes! Pat Arnasons vakar smaidīja un beidzot izskatījās iesvīdis! Vārdu sakot – hokeja ķīmijas sakarā ir atlasīti pareizie reaģenti, kurus saliekot kopā, notiek brīnumu lietas. Bet...
Visi šie atspēlēšanās gadījumi tomēr liek mest pusķieģeli trenera Šuplera dārziņā. Nebūsim naivi – tā nav Rīgas „Dinamo” taktika! Vispirms pretiniekus iemidzinām, ļaujot viņiem gūt divus, trīs vai pat četrus bezatbildes vārtus, bet pēc tam sākam trako skrējienu, kas, protams, beidzas ar mūsu uzvaru. Kāpēc spēles sākumu šosezon regulāri (nu, labi – daudzos gadījumos) izgāžam? Kur šajos gadījumos ir Šuplera un viņu padoto loma? Hokejisti gāja laukumā nenoskaņojušies? Tad noskaņo viņus! Protams, ka cilvēki nav klavieres, kurām vien jāatrod labs sava aroda meistars, lai stīgas nospriegotu atbilstoši pieņemtajiem standartiem. Komandas spēlē vispār ir ārkārtīgi sarežģīti uztaustīt komandas nervu, pulsu, vēnu. Tāpēc ir treneris, kas to prot. Tāds viņam amats, darbs! Viņš saprot, kuru vajag iepliķēt, kam paglaudīt celīti, viņš zina – kā sākt spēli, lai ieroči, kas ir viņa rīcībā, izšautu vajadzīgā brīdī. Neviens treneris uz pasaules nevēlas nonākt mača gaitā zaudētājos, tāpat to negrib spēlētāji. Kāpēc tas notiek Rīgas „Dinamo” gadījumā, ko tagad vairs nevaram saukt par gadījumu vai nejaušību? Acīmredzot, ka visos šajos piemēros uzvarēja komanda. Bet – vai tā bija komanda, ko vada treneris, vai – tā tomēr ir komanda, kas pati nolemj, ka nedrīkst sevi pamest zem tankiem, pat, ja pretinieku kāpurķēde vienai kājai jau pārbraukusi pāri? Šobrīd izskatās, ka Rīgas „Dinamo” galvenais treneris nav vajadzīgs. Vismaz šim sastāvam noteikti. Vismaz tāds treneris, kāds šobrīd atrodas uz soliņa – nē. Tajā pašā laikā – viņš ir kopā ar komandu pārliecībā un dūšā, kas arī nav maz. Jātnieks bez galvas... Par skarbu teikts?
+3 [+] [-]
+9 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+5 [+] [-]
+10 [+] [-]
reicis, 11:06, pirms stundas, citēt
Atcelt Ziņot
Sveiks, Armand! Nedaudz par rakstu "Necilvēcīgi. Bez trenera...". Varbūt nedaudz oponēšu, jo arī biju profesionāls sportists, esmu izmalis PSRS čempionātus, spēlējis ārzemēs, vienīgi cits sporta veids, bet ne par to ir stāsts. Ievads bija, tāds, tāpēc, ka kaut no sporta saprotu.
Sekoju ļoti daudz RD un redzu, dzirdu, izlasu par viņu gatavošanos, treniņu metodiku, visu, kas saistīts ar komandas profesionālo gatavošanos. RD to dara ļoti profesionāli un tas ir redzams, tieši 2 un 3 periodos, kad komanda turpina spēlēt sākuma spēli, bet pretinieks sāk fiziski nosēsties. Šī situācija tagad ir vēl izteiktāka, jo RD ir sakrājies izbraukuma nogurums, kas izteikti ir redzams spēles sākumā, pretinieks paņem uz svaigumu, kad svaigums ir beidzies, nāk ārā jau komandas gatavība, kas RD ir ļoti laba. Pretiniekam fiziski nosēžoties,esot vadībā 3-0,4-0 arī psiholoģiski sāc nosēsties un tur parādās visas tās iedzīšanas.Protams, tas viss nebūtu iespējams bez līdzi saucējiem, spēlētājiem (runāju par raksturu) Sprukts, Ozoliņš, Dārziņš, Petrovickis.
PSRS (tagad Krievija, bet daudz kur nekas nav izmainījies) sportistu gatavošanās metodika bija uz izdzīšanu balstīta metodika, kur stiprākais nesalūst un paliek. Vari oponēt, ka daudzas komandas trenē ārzemju speciālisti, spēlē ārzemnieki utt. tā tam nevajadzētu būt!Tur arī būtu atbilde,bet spēlē jau pamatā krievu hokejisti un viņi ir auguši Krievijas jaunatnes hokeja sistēmā, kur tie ārzemju treneri un spēlētāji nav. Tai sistēmā vēl darbojas daudzas lietas no vecās PSRS skolas. Vispār šo tēmu varētu pārlikt uz visiem spēļu sporta veidiem, (laikam jau ne tikai). Pēdējos 5 gados, Krievijā tas viss sāk mainīties nedaudz straujāk (nenormālais naudas daudzums paātrina šo procesu), piesaista ārzemju trenerus, piesaista krievu spēlētājus, kuri n-tos gadus ir spēlējuši ārzemēs un lēnām ievieš progresīvās treniņu metodikas utt.
Te arī ir tas Šuplera (protams, ne tikai Šuplera) nopelns, kas strādā ar progresīvām metodēm, kas dod rezultātu garākā laika posmā, ne tikai vienu uzvarētu spēli. Rezultāts pats no sevis nerodās, tomēr kāds to procesu vada un šai gadījumā, tas tomēr ir Šuplers.
Ar cieņu, Aivis Eida
[+] [-]
Sezonas graujošajā sākumā visi runāja par to, ka Dinamo tā ir reālā vieta-zaudēt stiprajām komandām un cīnīties ar vājajām, taču kā redzam, katrā šādā spēlē 1. periods iespējams ir tas "reālais rādītājs", taču beigas.. ?
+1 [+] [-]
-4 [+] [-]
+3 [+] [-]
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+6 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
reicis rakstīja:
Sveiks, Armand! Nedaudz par rakstu "Necilvēcīgi. Bez trenera...". Varbūt nedaudz oponēšu, jo arī biju profesionāls sportists, esmu izmalis PSRS čempionātus, spēlējis ārzemēs, vienīgi cits sporta veids, bet ne par to ir stāsts. Ievads bija, tāds, tāpēc, ka kaut no sporta saprotu.
Sekoju ļoti daudz RD un redzu, dzirdu, izlasu par viņu gatavošanos, treniņu metodiku, visu, kas saistīts ar komandas profesionālo gatavošanos. RD to dara ļoti profesionāli un tas ir redzams, tieši 2 un 3 periodos, kad komanda turpina spēlēt sākuma spēli, bet pretinieks sāk fiziski nosēsties. Šī situācija tagad ir vēl izteiktāka, jo RD ir sakrājies izbraukuma nogurums, kas izteikti ir redzams spēles sākumā, pretinieks paņem uz svaigumu, kad svaigums ir beidzies, nāk ārā jau komandas gatavība, kas RD ir ļoti laba. Pretiniekam fiziski nosēžoties,esot vadībā 3-0,4-0 arī psiholoģiski sāc nosēsties un tur parādās visas tās iedzīšanas.
Ar cieņu, Aivis Eida
Mitišču "Atlant" galvenais treneris Nikolajs Borščevskis:
"Mēs pirmajā periodā nospēlējām ļoti labi," teica Borščevskis. "Tālāk laikam komanda nogura, jo pēdējos mačus mēs spēlējam ar divām, divām ar pusi spēlētāju maiņām. Puišiem vienkārši vairs nav spēka."
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]