12h pēc spēles: Stabs, stabs, pārliktnis, ledus...

Par spēli
Rīdzinieki uzsāka ļoti strauji, uzreiz parādot, kurš te ir saimnieks. Ātri tika izveidoti vairāki bīstami vārtu gūšanas momenti, diemžēl tie netika realizēti. Spēles sākumā rīdziniekiem viss nāca tik viegli, ka komanda atslābinājās (vairāk psiholoģiski nekā fiziski). Spēlēja bez liela sportiskā niknuma, azarta un mērķtiecības, spēlēja ar pārliecību, ka nekur tā uzvara nepaliks. Tā tam arī vajadzēja būt, jo pat spēlējot šādā manierē, regulāri izdevās izveidot ļoti bīstamus vārtu gūšanas momentus. To, kas notika šajos momentos var raksturot ar pārfrāzētiem Gustavo dziesmas vārdiem: „Stabs, stabs, pārliktnis, pārliktnis, ledus, ledus...Vai! Kas ar mani?”. Proti, rīdzinieki nevis guva vārtus, bet pārbaudīja vārtu konstrukcijas stiprību vai arī (ļoti daudzās izdevīgās situācijās) nespēja trāpīt pa ripu un trieca nūju pret ledu. Tika izniekotas gandrīz visas izveidotās vārtu gūšanas iespējas. Pārējās situācijās veiksmīgi spēlēja pretinieku vārtsargs.
Pretinieks, savukārt, tieši pretēji, jau no pirmajām spēles sekundēm saprata, ka viss, kas viņiem atliek, ir spēlēt ar milzīgu pašatdevi un cerēt, ka viņiem būs moments un izdosies to realizēt. Viņiem par laimi, cerības attaisnojās. Vēl vairāk, pirmajos gūtajos vārtos, viņiem pat nebija ripa jāizspēlē, tā pati atrada ceļu uz vārtiem.

Vājais ķēdes posms
Spēlēs pret stipru pretinieku bija prieks skatīties kā komanda nesaplīst un, neskatoties ne uz ko, turpina spēlēt savu spēli un izpildīt spēles plānu. Diemžēl šajā spēlē tieši tas pietrūka. Komanda atslābinājās un pazaudēja tieši tās īpašības, kas ir Rīgas „Dinamo” panākumu pamatā – pašatdeve, mērķtiecība, azarts un disciplinēta spēles plāna izpilde.

Lūzuma punkts
Šīs spēles sakarā grūti runāt par kādu konkrētu lūzuma punktu, ja nu vienīgi par tādu nenosauc spēles beigu signālu, kad kļuva skaidrs, ka tomēr ir piedzīvots zaudējums. Protams, būtiska nozīme bija pirmajiem it kā neloģiski zaudētajiem vārtiem, jo tie ļāva pretiniekam noticēt, ka šajā spēlē viņiem ir iespēja cīnīties par punktiem, kamēr rīdzinieku spēlē būtiskas izmaiņas tas tā arī neienesa.

Vairākums/ mazākums
Rīgas „Dinamo”, tieši izmantojot vienu no septiņiem vairākumiem, spēja gūt spēles pirmos vārtus un izvirzīties vadībā. Diemžēl ar to bija krietni par maz. Ja neskaita Ņiživija metienu pa vārtu pārliktni, pārējās vairākuma situācijās bija problēmas ar ieiešanu un nostāšanos zonā, par izspēlēm un bīstamiem momentiem nemaz nerunājot.

Mazākumā izdevās nospēlēt veiksmīgi. Bieži gan radās problēmas ar ripas dabūšanu ārā no zonas, tomēr tādās situācijās diezgan labi tika sadalīti spēlētāji un spēlēts pozicionāli. Vienīgie zaudētie vārti bija nelaimes gadījums.

Treneru lēmums
Šajā spēlē, sakarā ar jauniegūto spēlētāju un Karsuma un Meijas slimībām, treneriem bija jāveic virkne izmaiņas.

Aizsardzības līnijā tika izlemts neko nemainīt, proti, saglabāt tos pašu pārus, kas bija iepriekšējā spēlē. Tai skaitā arī izteikti vāji nospēlējušo pāri J.Rēdlihs – Ozoliņš. Šajā spēlē viņiem jau veicās salīdzinoši labāk, bet nu eksperiments tik un tā pagaidām ir ar mīnusa nevis pluss zīmi.

Uzbrukumā tika izveidotas trīs jaunas maiņas. Troters tika spēlēt pa malu pie Sprukta un Ankipāna. Džeriņš pa vidu pie Miķeļa un Laura, bet Bukarts spēlēja kopā ar Karamnovu un Mikušu. Bija acīmredzams, ka šim maiņām vēl ir stipri jāstrādā pie kopējās sapratnes. Vislabāk no visiem izskatījās Džeriņa maiņa, diemžēl ne Laurim ne Andrim neizdevās rezultatīvi noslēgt partneru pūliņus.

Labais sliktajā
Telkvists Aizvadīja pārliecinošu spēli un noteikti bija pelnījis izcīnīt uzvaru. Diemžēl komandas biedri nepalīdzēja.

Spēle iemetienos Komanda kopumā veiksmīgi cīnījās iemetienos un spēja vidēji uzvarēt divos iemetienos no trijiem. Sevišķi veiksmīgs padevās pirmais periods, kad rīdziniekiem uzvarēja 11 no 14 iemetieniem.

Spēlētāju statistika spēlē pret „Avtomobilist”