Subjektīvais rangs

Mana izvēle balstīta uz diviem vaļiem - futbolista sniegums un devums valstsvienībā, kā arī sekmes klubā.

1. Andris Vaņins; Latvijas valstsvienībā 43 spēles un 0 vārtu
Bez Vaņina meistarības šā gada Latvijas valstsvienības bilance būtu vēl bēdīgāka. Komandai uzplaiksnījums bija atņemtie punkti Gruzijai un Grieķijai, bet arī šajās spēlēs tas nebūtu noticis, ja vārtus labi nesargātu Andris. Viņa lomu pēc kārtējās ugunsgrēka dzēšanas pie mūsu vārtiem gan nevajag pārspīlēt, jo glābt - tā ir vārtsarga sūtība, un, tie vārtsargi, kuri to nespēj, drīz vien tiek atstāti malā. Arī karjera Šveices klubā "Sion" rit vienā elpas vilcienā - īsi sakot, stabili. Pagājušajā sezonā palīdzēja komandai līdz pat finišam cīnīties par medaļām, šosezon jau iedrošinājis latiņu stādīt augstāk par ceturto vietu. Būtiski, ka ar Andri vārtos "Sion" arī izcīnīja tiesībās spēlēt UEFA Eiropas līgas grupu turnīra. Tas, ka tā tika atņemta, jau ir cits stāsts.

2. Kaspars Gorkšs; 40 (4)
Spēcīgs konkurents Vaņinam par labākā futbolista titulu un otrādi. Gada pirmā puse pagaidām bijusi labākā par otro, jo ar QPR izdevās iekļūt Anglijas premjerlīgā. Žēl, ka tur neaizķērās. Nevar teikt, ka latiņa nolaista zemāk, taču arī pacelt beigu beigās neizdevās. Palikšanā "Championship" līgā norāda uz tur iemantoto cieņu. Latvijas valstsvienībā Kaspars šogad nešaubīgi bijis aizsardzības līderis, taču tā vairs nebija tik stabila kā 2010. gada Pasaules kausa kvalifikācijas ciklā.

3. Artjoms Rudņevs; 13 (0)
Daudzi brīnīsies, ka Artjomam vieta atradusies tikai uz pjedestāla zemākā pakāpiena, taču, lai būtu augstāk, jābūt "spēcīgākam" abos manos izvirzītajos kritērijos. Ja runājam par sniegumu "Lech" komandā, pat nav kam būtiski piesieties - golus sit un tas uzbrucējam ir galvenais. Protams, ja būtu vēl meistarīgāks, Eiropas ieskaitē nadzīgi skrietu pa priekšu rūnijiem, gomesiem un citiem snaiperiem, ja mēs ņemam vērā to, ka gols Anglijā un Vācijā ir citā vērtē, nekā Polijā... Latvijas valstsvienībā Rudņevam izdevību ir mazāk, taču pagaidām nav spējis izmantot arī tās, kas bijušas. Ja sāks šaut arī zem Latvijas karoga, tad Vaņinam un Gorkšam būs konkurents pavisam citā kvalitātē.

4. Aleksandrs Cauņa; 27 (7)
Jaunais valstsvienības līderis būs labāko trijniekā tad, kad pratīs uzņemties vēl lielāku atbildību valstsvienībā un regulāri tiks pie teikšanas CSKA komandas pamatsastāvā, lai arī nokļūšana Maskavā pati par sevi jau ir plats solis uz priekšu. Pēdējā laikā tendence ar spēles laiku CSKA ir pozitīva. Arī debija UEFA Čempionu līgas grupu turnīrā komandas pamatsastāvā ir notikums, jo tur spēlējuši tikai četri Latvijas futbolisti. Arī valstsvienībā tendence laba - Cauņa ar četriem goliem ir rezultatīvākais komandā EURO 2012 ciklā.

5. Māris Verpakovskis; 89 (29)
Izdevās ļoti solīda gada pirmā puse Grieķijā, palīdzot "Ergotelis" komandai pirmo reizi kluba vēsturē finišēt labāko astoņniekā superlīgā. Lai arī gribējās, lai Māris vēl uzspēlē Grieķijā un tāds piedāvājums viņam bija izteikts, arī pārcelšanās uz Azerbaidžānu ir saprotams solis. Karjera virzās uz otru pusi, tāpēc laist garām izdevību labi nopelnīt būtu muļķīgi. Latvijas valstsvienībā apliecinājis, ka 89 spēlēs nav iemesls, lai gulētu uz lauriem un sūkstītos pat motivācijas trūkumu. Notiek gluži pretējais - pēdējos mačos bijis viens no centīgākajiem un gribošākajiem.

6. Ivans Lukjanovs; 5 (0)
Uzrāda augšupejošu līkni valstsvienībā - labāk iejūtas, aug lietderība un ir bīstamāks konkurentiem. Klubā kļuvis par stabilu vērtību, taču gaidām, kad izaugsmē spers nākamo soli.

7. Pāvels Doroševs; 0 (0)
No Azerbaidžānas pēdējos pāris gadus pienākušas labas atsauksmes. Arī Aleksandram Starkovam tagad ar savu aci ir iespēja novērtēt, vai žurnālisti rakstījuši pasakas vai tomēr par lietu. Šķiet, vairāk taisnības ir pēdējā atziņā, ko apliecina arī iekļaušana Latvijas valstsvienības kandidātu pulkā.

8. Aleksandrs Koliņko; 86 (0)
Regulāri spēlē Krievijas 1. līgā, un droši vien joprojām būtu solīda rezerve arī valstsvienībā, ja vien būtu akūta vajadzība. Šobrīd tādas nav, tāpēc nav peļams solis dot iespēju valstsvienības gaisotnē iejusties Doroševam. Ņemot vērā, ka otrais numurs šobrīd ir tieši Doroševs, viņš rangā arī ir kripatiņu augstāk nekā Koliņko.

9. Aleksejs Višņakovs; 38 (5)
Labs sniegums gada pirmajā pusē Polijas čempionātā valstsvienības treneriem lika atcerēties, ka vēl ir arī tāds futbolists kā Višņakovs. Diezgan strauji atguva vietu valstsvienības starta sastāvā. Pēdējās spēles gan nav diez ko izdevušās, varbūt vēl traucēja nesen sadziedētas traumas fons. Katrā ziņā no Alekseja tiek gaidīts vairāk.

10. Edgars Gauračs; 4 (0)
Rezultatīvajai gada pirmajai pusei Krievijas 1. līgā pagaidām ir diezgan kluss turpinājums, taču fakts, ka joprojām ir stabils "Enisey" starta sastāva spēlētājs, norāda, ka kvalitāte nav strauji gājusi uz leju. Latvijas valstsvienībā kļuvis par trešo numuru uzbrukumā aiz Verpakovska un Rudņeva.

11. Oļegs Laizāns; 3 (0)
Ir kandidāts uz šās sezonas virslīgas labākā futbolista balvu, tāpēc tikai loģiski, ka atradusies vieta arī šajā rangā. Spēlē pret Grieķiju apliecināja, ka var būt nozīmīgs palīgs valstsvienībā.