Balsotu par...

...aizsargs Kaspars Gorkšs. Kāpēc? Viņš šogad otro sezonu pēc kārtas uzvarēja, manuprāt, vienā no visgrūtāk uzvaramajiem futbola turnīriem - "Championship" līgā. Angļu kolēģi, kad viņiem vaicāju par Kasparu un viņa sniegumu Anglijas otrajā spēcīgākajā līgā, nebeidza viņu slavēt. Kaspars nešaubīgi bijis "Reading" komandas atslēgas spēlētājs ceļā uz premjerlīgu. Otrs iemesls, kāpēc balvu pasniegtu Gorkšam, ir viņa spēlēšana Anglijas premjerlīgā - vienā no spēcīgākajām līgām pasaulē. To cik grūti tur tikt pie spēlēšanas, lieliski apliecina fakts, cik ilgi tur neviens mūsu futbolists nav spēlējis. Uzbrucējs Marians Pahars bija pēdējais... Tas, ka Gorkšs tagad sēž rezervē, mani nemulsina, jo tāda ir nežēlīgās konkurences cena futbola elitē. Kaspars ir izcils piemērs visiem jaunajiem futbola censoņiem Latvijā, ka mērķtiecīgi ejot uz mērķi, ir iespējams sasniegt šķietami neiespējamo. Trešais iemesls, kāpēc mana balss ceļotu par Kasparu, ir viņa svarīgā loma Latvijas valstsvienībā. Un ir arī citi iemesli, kas mūsu aizsargu liek cienīt. Pieļauju, daudzi puikas Kasparam noteikti saka un vēl teiks paldies par nometni, ko viņš rīkoja vasarā, un cerams, rīkos vēl!

Pussargs Aleksandrs Cauņa ir otrs futbolists, kuram es labprāt atdotu gada labākā spēlētāja balvu. Īpaši jau gada otrajā pusē viņš lieliski spēlēja CSKA klubā Krievijā. Par viņa lomu izlasē nemaz nav vērts diskutēt. Viņa meistarība ļauj viņu uzskatīt par valstsvienības centrālo figūru. Tas, protams, komplektā ar viņa pozīciju. Pamainot vārtsargu vai centra aizsargu, izmaiņas tik ļoti just nevar, bet, nomainot Cauņu, kura meistarībai centra pussarga postenī šobrīd neviens cits mūsu futbolists nav pat tuvumā, izmaiņas ir acīmredzamas. Aleksandrs šoreiz otrajā vietā manā rangā vairāk divu iemeslu dēļ. Pirmais, Anglijas premjerlīgu es tomēr vērtēju par augstākas raudzes turnīru nekā Krievijas čempionātu. Otrais, valstsvienībā Cauņa šogad spēlēja labi, taču, manuprāt, tomēr neparādīja labāko, ko spēj.

Trešajā vietā rangā es ierindotu uzbrucēju Artjomu Rudņevu, kurš kļuvis par pirmo Latvijas futbolistu Vācijas bundeslīgā. Zinot, ka viņa kontā jau ir seši vārti un arī vairākas rezultatīvas piespēles, nevarētu teikt, ka Rudņevs izskatās apmaldījies vienā no spēcīgākajām līgām Eiropā. Cita lieta, ka, nonākot augstākā līmenī nekā Polijā, vairāk redzamas viņa nepilnības individuālajā meistarībā. Taču Rudņevs ir cīnītājs, kurš darīs visu, lai agrāk vai vēlāk pilnībā attaisnotu uz viņu liktās cerības. Tomēr augstāk par trešo vietu es savā rangā Artjomu šogad ierindot nevaru viņa pieticīgās rezultativitātes valstsvienībā dēļ. Viens vientuļais gols pret Maltu, kas turklāt gūts 2011. gadā, tomēr ir stipri par maz futbolistam, kurš pārstāv Vācijas bundeslīgas klubu. Izdevību gūt vārtus tomēr nav bijis nemaz tik maz.

Būsim godīgi, vārtsargam Andrim Vaņinam šogad šajā "lielajā četriniekā" reāli ir grūti cīnīties par gada labāka futbolista balvu. Viņa meistarība šaubas nerada, taču rangs dara savu - Šveices čempionāts šobrīd Eiropā ierindojas 14. vietā. Lai arī cik labi viņš tur nespēlētu, ir grūti pārtrumpot puišus, kas spēlē prestižākās līgās. Taču, ja raudzītos tikai uz sniegumu valstsvienībā, manā vērtējumā Andris šogad noteikti būtu labāko trijniekā!

Ar prieku jāsecina, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, mūsu labākie futbolisti šogad spēlē vēl spēcīgākās līgās, nekā pērn. Tas ir solis uz priekšu!