Ārmstronga "jā"
Foto: AP/Scanpix
Pat savu atzīšanos Lens Ārmstrongs padarīja par cinisma paraugstundu, kas beidzot pieliek punktu viņa leģendai. Cilvēks, kas visus šos gadus bija tik pārliecinoši melojis, arī savā X stundā sevi atrādīja kā teicams manipulators un aktieris...
Septiņas reizes kļūstot par pasaulē prestižākā velobrauciena „Tour de France” uzvarētāju, amerikānis neapšaubāmi ierakstīja savu vārdu sporta vēsturē. Tomēr, šis nav viņa labākais sasniegums. Daudz iespaidīgāki ir bijuši meli, kas visus šos gadus tikuši no Ārmstronga puses tiražēti, pazemojot savus tuvākos, draugus, komandas biedrus – arī līdzjutējus. Tagad riteņbraucējs beidzot ir atzinies, ka visos gadījumos, kad Elizejas laukos piemērījis dzelteno krekliņu, viņš šī mērķa dēļ, lietojis aizliegtos medicīnas preperātus jeb dopingu. Visas septiņas reizes! Turklāt, kas zīmīgi – Ārmstrongs atzinās tikai pēc tam, kad faktiski bija piespiest pie sienas. Trīspadsmit gadus ASV Antidopinga aģentūra vāca pierādījumus, līdz beidzot tie sasniedza tādu apjomu, ka atlika vainīgajam pacelt rokas. Šajā laikā mēs dzirdējām tūkstošiem repliku par nevainību, simtiem negatīvu dopingu provju kā apliecinājumu viņa tīrībai un desmitiem tiesas prāvu, kurās Ārmstrongs nekautrējās savus apsūdzētājus saukt pie atbildības... Tagad tas viss ir mainījies. Pats antivaronis apgalvo, ka dienā, kad tika publiskoti apsūdzības materiāli, viņš esot tīrajā naudā uzreiz zaudējis apmēram 75 miljonus. Cik precīzs ir šis cilvēks, rēķinot... Tiesa, jau tagad var paredzēt, ka šie nebūs pēdējie miljoni un vēlāk arī tūkstoši, ko viņš zaudēs. Nav šaubu, ka Lensa Ārmstronga gadījums būs arī viens no lielākajiem finansu krahiem, ko jebkad piedzīvojis kāds no cilvēkiem, kurš bijis atdarināšanas vērts piemērs miljoniem visā pasaulē...
Savu publisko grēksūdzi Ārmstrongs iepakoja nevis paziņojumā, speciāli šim nolūkam sasauktā preses konferencē vai vienkārši – uz savas mājas sliekšņa, nolasot vēstuli visas pasaules riteņbraucējiem. Nē, to viņš izdarīja populārajā sarunu šovā, ko vada Opra Vinfrija... Jau nedēļu pirms bija zināms, ka šāda intervija ir notikusi, ka Ārmstrongs ir centies būt godīgs, ka viņš neko nav slēpis. Viss kā kapitālismā, kad produkts tiek iepakots ar mārketinga līdzekļiem, kad raidījuma reklāmas soļo pa priekšu, ka pati saruna tiek sadalīta vēl divās daļās – lai uzpumpētu reitingus... Opra to māk, ne jau viņai tagad ir jātaisnojas. Slikti, ka pats riteņbraucējs par savu mūža lielāko kļūdu paziņo kā realitātes izrādē, liekot vēl vairāk uzdot jautājumus par savu godīgumu un dzīves jēgas izpratni. Nav šaubu, ka kāds vai kādi viņam ieteica izmantot tieši šādu publiskās grēksūdzes formu un arī pašam sportistam neradās dīvainas sajūtas, ka tas notiek ar šādiem teatrāliem elementiem. Tāpat kā lietojot dopingu, arī tagad – tajā visā atzīstoties, Ārmstrongam bija vajadzīgi starpnieki, piespēlētāji, palīgi... Vienīgais, ko Opra no viņa neizspieda – bija asaras. To atzīst pat profesionāli režisori – asaras bija vajadzīgas, lai ir lielāks ticamības moments. Lenss bija par lepnu, lai tās spiestu, jo viņš arī šajā situācijā vēlējās nospēlēt nevis zaudētāja, bet varoņa lomu. Amerikāņu mediji pagaidām ieturēti valdās, neapjēdzot, ka patiesībā visu priekšā tagad sēž nevis varenais Ārmstrongs, kurš pārvarējis sevi, bet gan krāpnieks...
Vēlos, lai jūs atbildat ar – jā vai nē! Tā Opra sāka savu interviju... Viņa vaicāja krustu šķērsu, it kā konfrontējot Ārmstrongu ar delikātām situācijām, tomēr nebija nekas tāds, ko šis cilvēks nožēloja. Viņš teica – jā, bet piebilda – tāda bija riteņbraukšanas kultūra... Viņš atvainojās dažiem cilvēkiem, kurus bija vajājis, šantažējis par klusēšanu, tiesājis par taisnību, bet aizmirsa atvainoties tiem miljoniem, kam viņš bija paraugs – kas ticēja Lensa dzīvības un godīguma līnijai. Viņš teicās, ka jūtoties, it kā saņēmis nāves sodu, pie reizes diedelējot sešu mēnešu diskvalifikāciju, kas „citos gadījumos tiek piešķirta”. Ārmstrongs pat šajā situācijā neaptvēra, ka viņa meliem patiesībā ir nevis emocionāls, bet gan noziedzīgs raksturs, ka viņa negodīguma apmērs ievainoja un sāpināja paaudzes... Protams, diena, kurā viņu iedzina stūrī par dopinga lietošanu, nav salīdzināma ar to dienu, kad viņš 1996. gadā uzzināja par saslimšanu ar vēzi. Tā riteņbraucējs teica, liekot saprast, ka ir veicis prātam neaptveramu ceļu, lai savāktu sevi kā cilvēks, lai tiktu atpakaļ dzīvē un – arī sportā. Kas zīmīgi – lielais Lensa Ārmstronga triumfs pasaules veloceļos sākās tieši pēc atgriešanās no vēža klīnikām, kad viņš sāka rakstīt sava stāsta spilgtākās lappuses... Kad viņš katrai velosacīkšu komitejai iesniedza medikamentu sarakstu, kur bija atrādītas vielas, ko viņš šobrīd lieto... Bet, varbūt Oprai savā sarunu šovā vajadzēja uzdot vēl vienu jautājumu, kur prasījās atbilde ar – jā vai nē.
Vai, jūs, Lenss Ārmstrong, vispār esat slimojis ar vēzi?
Vairāk palīdzējis nekā atņēmis kādam.
Ar Lensu ir savādāk...
Teiksim, nu neba jau viens pats Lenss sēdēja savas mājas pagrabā, izdomāja viltīgo pašreklāmas plānu un to realizēja. Uz to brīdi riteņbraukšanā un pasaules sportā bija vajadzīgs stāsts un izmanīgi darboņi to piedāvāja un uzturēja.
Pašlaik, acīmredzot, "lielajiem onkuļiem" tas apnika un viņi ļāva Ārmstroga pretiniekiem savākt pietiekoši daudz info un pierādījumu, lai Lensu noraktu, kas, iespējams, arī ir ar domu, ka, redz, tagad viss būs citādi un atkal kāds ar to pelnīs naudu.
Dopings sportā bija ir un būs. Tā ir sistēma. Nevajag būt naiviem un cerēt, ka kāds, ēdot biezpienu un kartupeļus var noskriet 100 metrus zem 10 sekundēm vai pacelt 250+ kg.
Tikai ja kāds šajā sistēmā mēģina sevi nostādīt kā gudrāku utt., tad arī saņem pēc nopelniem.
jau izsenis atlēti ir izmantojuši dažādus uzlējumus, dabas līdzekļus lai iegūtu pārsvaru pār sāncensi. šodien tikai mainījušās tehnoloģijas un apmēri...
Tie tīrie uzvarētāji
Ilgu laiku par to pašu Ārmstrongu tāpat runāja
Pie tam, dopinga kontrolieriem nemaz nav interesanti visus izķert. Vieni dopingu ražo un pelna, otri to atklāj un pelna tāpat. Neviens nekodīs rokā, kas viņus baro!
Atgādināšu, ka PRO sporta flagmaņi (Ziemeļamerikas čempionāti) nemaz tā nopietni ar dopingu necīnās. Tikai beisbolistiem apstākļi ir spieduši šim jautājumam pievērsties spēcīgāk. Pārējās līgās spēlētāju arodbiedrības ir bijušas tik stipras, ka dopinga kontroles ir pārvērtušās par formālu pasākumu, bet, piemēram, UFC vadība vispār apšauba dopinga kontroles jēgu.
Dopings nav "melno ļaundaru" brīnumlīdzeklis, lai "žiguļu sacensībās" piedalītos ar jaunu "Ferrari", daudzos sporta veidos (jā, ne visos) tā ir dzīves nepieciešamība, lai vispār tiktu pie starta šādās sacensībās.
Vairs jau neriskē tik daudz, kā kādreiz, dopinga ēras "uzplaukumā".
Ir tāds ļoti labs teiciens (uzrakstīšu tikai latvisko variantu) - Jo mazāk zini, jo labāk guli.
Varētu sarakstīt veselus memuārus ar fizisko spēju veicinošām vielām ko sportisti drīkst lietot. Tas, ka tu redzi, ka Bolts no trenera rokas saņem aizdomīgas tabletītes, nenozīmē, ka viņš lieto ko aizliegtu.
Līdz ar to viss kas nav dopinga sarakstā ir legāls un šajā gadījumā netiek apspriests. Šādā līmenī strādājot cerēt uz augstiem rezultātiem var tikai novada lauksaimnieku spartakiādē (nu var būt arī valsts mēroga agronomu sporta dienā).
Tāpēc Andra Reinholda gadījumā domāju, ka viņš ir nevainīgs...par pārējiem gan nezinu...
Āksti
Reāli ir 2 varianti - vai nu nebija tā, ka visi ir tīri, bet bija cerības, ka visas nandrolona paliekas tiks izvadītas līdz startam.
Vai pēc analīzēm atlēts sāka mazās devās lietot, ar domu, ka "nedaudz jau neskaitās". Es vairāk domāju, ka ir pirmais.
Kas attiecas uz Latvijas atlētu analīzēm jāatceras, ka viņi visi bija LOK apgādībā, Olimpiskajā vienībā, ar LOK ārstiem... .
Interesanti ari tas, ka visi musu nevainigie (scerbatihs, Olijars, Prusis) tobrid radija savus labakos rezultatus, bet pec tam lielos vilcienos ...
Armstrongs precizi intervija pateica par krapsanos - gut prieksrocibu veida, ka citi nerikojas. Vins uzskata, ka nav krapies, jo ta ir cina, kas ietver dopingu ka neatnemamu sastavdalu un visi sai cina piedalas un to apzinas, ipasi ritenbrauksana. Vins sai cina speleja pec tadiem pasiem noteikumiem ka citi un uzvareja. Coms ritenbraucejs, kura uzvards nevienam neko neizteiks, saka, ka, lai vispar saktu sacensties, pat vinam vina limeni bija jasak ar dopingu...
...uz brīdi iedomājies - bet ja nu Reinholds tiešām nelietoja apzināti dopingu (pazīmes rāda, ka šoreiz tā arī ir) , kā cilvēks jūtās kad viņu bāž vienā maisā ar ciniķiem un bezpreģeļščikiem ?!
P.S. gadās, kad nāvessodus izpilda ne tam kam vajag
...un tas apstāklis, ka pilnīgi visi dopingu nelieto jau cīņu padara negodīgu attiecībā pret tiem kuri dopingu nelieto...
...un tas, ka visiem (100%) dopings ir pieejams, nav arguments - tas ir stāsts par sirdsapziņām ...
Kāpēc tad viņam šīs organisma īpatnības parādījās pēkšņi uz OS? Un kāpēc viņš, ja jau tādas īpatnības bija, pirms tam nerunāja... vismaz būtu paņēmis ārsta zīmi kkādu kā "astmātiķi" uz slēpēm to dara.
...ja manā teiktajā ir kaut neliels patiesības grauds, tad Tavam pirmajam teikumam nav jēgas
....P.P.S. nu jā un kas attiecās uz organisma īpatnībām - jo augstāka ranga sacensības, jo lielāks stress....tas taču ir saprotams ?!
Manā pirmajā teikumā viss ir skaidrs - atlēts ir diskvalificēts, viela ko lietojis ir zināma. Kādi vēl var būt jautājumi 12,5 gadus pēc notikumiem?
Man tas atgādināja vienu jūtuba klipu, kur bija frāze - pacan k uspehu šol, ņefartanula.
...bet ja pirms OS bija LOK organizētas pārbaudes un ja - kā Tu saki - visvairāk ticams ir variants, ka bija cerības, ka visas nandrolona paliekas tiks izvadītas līdz startam, tad jau secinājums ir tāds, ka iepriekšējā lietošanas reize nebija tikai paša sportista iniciatīva - LOK ir līdzatbildīgs !!!
Ir vēl tāds L-jas personāžš kā dakteris Živago, kurš, laikā, kad Ārmstrongs guva panākumus strādāja Deutshe Telekom ar Ulrihu u.c., un arī viņam bija un ir cieša saikne ar LOV dakteriem un sportistiem, un tādēļ vien nekādas organisma īpatnības u.c. murgi neizskaidro kāpēc sportisti iekrita.
noteikti ir gadījumi, kad sportisti atsakās lietot
Tas ir diezgan liels mīts tomēr, ka "visi lieto un tur neko nevar padarīt".
Arī šajos komentāros ar to saskaramies.
It sevišķi palasiet par ADAMS sistēmu, par metodēm, kādas tiek pielietotas, lai kontrolētu sportistu jebkurā diennakts laikā, jebkurā vietā.
Un tik tālu jau gan vēl zinātne nav attīstījusies, lai varētu perfekti uztaisīt savu doping štelli tā, lai nekad, nevienā periodā neuzrādītos dopinga pēdas analīzēs...
Secinājumi katram jāizdara - jo tuvāk spicei tu tiec, jo vairāk tevi kontrolēs.
Tieši mehanizatoru sporta spēlēs vēl var šmaukties ar dopingu, jo tur vēl neviens nekontrolē. Līdz ko tie ir valsts mēroga vai kontinenta mēroga vai vēl lielāki mači - tad paliek arvien grūtāk kaut ko noslēpt.
Kāda jēga ar dopingu pacelties līdz kontinenta līmeņa mačiem, ja tur vairs neko nevarēs lietot un nevarēs parādīt? Viņus visus, kas tiek līdz tam līmenim, iekļauj ADAMS sistēmā, kur ne soli pa labi, ne soli pa kreisi, tādas kā savdabīgas virtuālās važas, kad pilnībā kontrolē katra indivīda dzīvi!
Patiesībā dopings ir tikai līdzeklis, lai atlēts varētu strādāt vēl vairāk, kvalitatīvāk, ātrāk atjaunoties. Bez darba, NENORMĀLA DARBA, nekāds dopings nepalīdzēs, tb lietot jau var, taču gaidīto panākumu nebūs, bet blaknes no dažādiem preparātiem būs gan.