Vai varēja būt citādāk?

Droši vien, ka varēja, taču diezin vai varēja būt labāk. Varēja būt arī trīs zaudējumi (atcerēsimies mača galotni pret Itāliju, kurā uzvaras kausi varēja nosvērties arī uz otru pusi), taču arī tas nebūtu nekas pārsteidzošs vai vēl jo vairāk katastrofāls. Būsim reālisti. Un vai garantēti būtu bijis labāk, ja spēlētu pilnīgi visi labākie mūsu basketbolisti?

Pirms kvalifikācijas turnīra par Latvijas izlasi runāja kā par komandu, kas ir tumšais zirdziņš pretiniekiem un kas pati nemaz neapzinās, uz ko ir spējīga. Aizvadītas trīs spēles un skaidrības nav kļuvis daudz vairāk ne pretiniekiem, ne pašiem un arī tāpēc viss pirmajās trijās spēlēs notikušais ir likumsakarīgs. Pirms komandu salozēšanas pa kvalifikācijas grupām bijām pirmajā grozā, bet tagad mēs ar šādu sastāvu - ne mazākajā mērā nenoniecinot puišu centību un uzvaru pār Itāliju - būtu liekami piektajā grozā. Tā viena uzvara pirmajās trijās spēlēs kvalifikācijas turnīra spēcīgākajā grupā pat nav peļams rezultāts un ja turpinājumā izdosies gūt vēl kaut vai tikai vienu vai divas uzvaras, tad arī tas būs apmierinošs nevis ļoti slikts iznākums. Būsim reālisti. Lielākā daļa no pašreizējās izlases taču ir tamlīdzīgu turnīru debitanti, turklāt ar ļoti atšķirīgu pieredzi basketbolā vispār, ar vēl ļoti īsti kopā aizvadītu laiku ne tikai spēlēs, bet kaut vai treniņos. Tāpēc arī tik nestabils sniegums pret objektīvi spēcīgākiem un spēles ziņā tik dažādiem pretiniekiem, tāpēc arī tie, kuriem pēc vispārēja pieņēmuma vajadzēja būt komandas līderiem, vienā spēlē tādi ir, citā - tikai daļēji ir, bet vēl citā - ne tuvu tādi nav. Līdz ar to nestabila ir arī visas komandas spēle. Arī pie līdera lomas ir jāpierod, jo viena lieta ir būt sava kluba līderim LBL čempionātā vai Baltijas līgā, bet pavisam kas cits ir būt pat līderi izlases rindās Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra spēlēs pret tādām komandām kā Melnkalne, Itālija un Izraēla. Par līderi nevar nozīmēt, par tādu izaug un kļūst špēļu un treniņu laikā. Cik tad ilgi mums šī komanda pastāv un kopā spēlē?

Lai cik kategoriski prasīgi dažkārt ir līdzjutēji, viņi tomēr nav dumji un viņi labi saprot reālo situāciju, taču viņi nekad nesapratīs, ja komanda "nekapāsies" par katru bumbu katrā epizodē. Tā nav, ka šī komanda neprot spēlēt aizsardzībā un to tā pati pierādīja mačā pret Itāliju. Aizsardzība - tas ir spēles komponents, kas vairāk nekā jebkurš cits bez meistarības un savstarpējas saprašanās prasa raksturu, uzņēmību, centību, pašatdevi un maksimālu koncentrēšanos no pirmās līdz pēdējai sekundei. Ja nav pierasts tā spēlēt un būt tik augstā tonusā katrā mačā, tad tā uzreiz nebūs arī katrā spēlē izlasē. Šis kvalifikācijas turnīrs treneriem ir laba iespēja izvērtēt katru basketbolistu un, iespējams, arī atsijāt pelavas, jo tikai šādās spēlēs pa īstam atklājas, kas ir kas. Pēdējos divos mačos par komandas līderi izvirzījās Rihards Kuksiks un tas ir arī tāpēc, ka viņš NCAA čempionātā tieši ir pieradis būt katrā spēlē tik augstā tonusā, maksimāli koncentrējies un noskaņojies. Taču gan viņam, gan jebkuram citam, kas veidojas vai grib kļūt par līderi (kurš katrs par tādu nemaz nav spējīgs būt un tas ir tikai likumsakarīgi, jo kurš katrs , piemēram, neprot skaisti dziedāt un neraksta dzeju) vēl ir liels gabals ejams, lai par tādu patiešām kļūtu un būtu arī tajā Latvijas izlasē, kurā būs visi labākie basketbolisti, kuri šoreiz dažādu iemeslu dēļ nespēlē. Par līderi nevar iecelt, par tādu var tikai izaugt un kļūt un šis process arī vēl ir tikai sākumā.

Nekas trāģisks nav noticis un nenotiks, ja šajā kvalifikācijas turnīrā izlasei nebūs vairāk par, piemēram, divām uzvarām, būs daudz sliktāk, ja radīsies nolemtības sajūta, ja nebūs vēlmes pierādīt, ka arī es varu, ka arī mēs varam. Citas tādas iespējas var arī nebūt. Tā ka sekosim komandas augšanai, kas, tāpat kā bērna augšana, nenotiek bez kritieniem un puniem, bez pērieniem un asarām. Pēc kvalifikācijas turnīra izlases seja jau būs labāk redzama un, iespējams, šajā kvalifikācijas turnīrā iegūsim virkni reālu kandidātu Latvijas izlasei, kad tajā būs visi labākie spēlētāji. Daudzi no pašreizējā sastāva arī par tādiem kāro kļūt.