Nodevība un izlase
Lietotājs Ulrihs mēģina salīdzināt divus ar Latvijas vīriešu basketbola izlasi saistītus gadījumus: Pats interesantakais, ka liela dala Vetras atbalstitaju vel pirms kada laika ganija izlases dzekus par jokiem vasara un cempionata laika, bet ja ta paskatas, tad kas ir sliktak - 1) viegla atputas rezima parstavet savu valsti (dotaja bridi bezatbildiga riciba maksimums ka to nosaukt) 2) vai principa uzmest savu valsti (var traktet un daudzi ari trakte to ka nodevibu)
Armands Puče
Abos gadījumos labuma nav, jo runa ir nevis par kaut ko sireālu, netveramu vai gaisīgu, bet gan par karogu. Mēģinām norobežoties no kalvīšiem, šķēlēm un šleseriem, nepieminam šajā reizē krievus un žīdus, tāpat kā nevajadzētu atcerēties par aizdevējiem no slavenā valūtas fonda. Tam nav nekāda sakara ar vērtībām, kas piestāv valsts karogam.
Gundars 1992. gadā pieņēma lēmumu, skaidrāk par jebkuru apzinoties, ko tas nozīmē: 1) viņa karjerai; 2) viņa līdzjutējiem. Runājot par pēdējiem: toreiz viņi nespēja noticēt, ka tā patiešām ir taisnība. Laikrakstu redakcijas bija nokausētas ar tālruņu zvaniem (interneta tad vēl nebija), kur pārsvarā cilvēki uzdeva tikai vienu jautājumu: „Vai tā nav kļūda, ko jūs rakstiet?”. Tā bija apzināta un atbildīga pieauguša cilvēka rīcība no basketbolista puses ar izrietošajām sekām (vispār jau viņi bija trīs – Vētram un Igoram Migliniekam pēc dažām dienām klusi piebiedrojās arī brālis Raimonds) – nav šaubu, ka Latvijas basketbola neatkarīgie asni tajā reizē tika samīti, kas atstāja paliekošu iespaidu nākotnē. Vai būtu bijis labāk, ja viņi toreiz izvēlētos Latviju? Noteikti. Tādas lietas paliek uz galda, pat, ja laiks šajos notikumos piespiež ievilkt zināmu robežu, ko nosauksim par atmiņas vēsturisko noilgumu.
Otrs gadījums ar pagājušās vasaras trādirīdi ir atšķirīgs tikai ar izpildījumu, jo atkal tika mīdīts karogs. Attieksme piepildīja darbus, kuru rezultāts mums visiem zināms. Šīs paaudzes basketbolisti stāstīja, ka spēlēšana izlasē viņiem ir liels gods, bet tajā pašā laikā – apgrūtinājums. Jo valstsvienības labā tiekot upurēta vasara, kas oficiāli viņiem skaitoties brīvdienas no darba klubos. Tajā vienā vietā viņi pelnot naudu, bet izlasē – nē, tur esot tikai upurēšanās. Gods? Esot arī gods, taču tikpat labi viņi būtu varējuši aizbildināties ar savainojumu un izlasē vispār nespēlēt. Profesionālisms izpaužoties visas dienas garumā: pa dienu treniņš, taktiskās nodarbības vai individuālā gatavošanās, vakarā atpūta, kas varot notikt arī bārā vai naktsklubā, bet galvenais – nākamajā dienā atkal būt uz strīpas... Tāpat kā 1992. gadā, arī šogad tā bija apzināta un atbildīga pieaugušu cilvēku rīcība, kas aizveda izlasi līdz konkrētam rezultātam. Arī šajā gadījumā līdzjutēji neticēja, ka tā var notikt.
Morāle: ja runa ir par karogu, tad visu nosaka attieksme. Abos gadījumos tā bija klaja nodevība, ja kādam nepielec – cūcība. Šķirot var atkritumus, nevis attieksmi pret valsts izlasi.
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Salīdzināt Vētru ar pēdējās izlases tusētājiem ar ir pilnīgi aplami. Nosākuma izvirza sev lielus mērķus, bet tā vietā krutāk par visiem notusē. Šeit ir vistiešākā piekāšana, cūcība un absolūta neprofisionalitāte. Vētra vismaz panāca maksimu, ko spēja.
Un, ja rūnā, par nodevību. Tad principiāli par lielākajiem nodevējiem varētu nosaukt LBS, kas šajos 17 nav spējusi izveidot basketbola sistēmu, kas kaut nedaudz varētu konkurēt ar visu iemīļoto un pieminēto, šobrīd, Lietuvu.
Vai šiet kāds var nopietni nosaukt treneri, kurš būs labāks un pie reizes nav nevienam dvēselē iedirsis? Vai tomēr būtu jāizvirza objektīvi nakotnes mērķi un jāpiesaista profesionāli izpildītāji ar pieredzi?
+5 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
Un tagad visi G.V. zakataji paskaitam 17 gadus uz atpakalju un piemetam cik kuram tad bija!!! Dazhs labs vel gulta churaja... Un arii pac A.P. tolaik tads zenjkjis vien bija, kam tolaik saprashana par patriotismu/nodevibu diezvai bija un ja arii bija, tad diez vai intereseja tads G.V. vaa I.M... Domaju tie ir veci notikumi un laiks dzivot talak...
Pārlasi vēlreiz savu teikto!
[+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
Izlasīju! Nu nosaucu A.P. par zeņķi (Zēns, aptuveni skolas vecumā; arī pusaudzis.) oki vajadzēja saukt par jaunieti (Vīrietis vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem.)... bet nu tikuntā neticu, ka tolaik A.P. baigi iestājās pret Vētru vai Miglinieku. Lūdzu citātus no A.P., ja nē tavs viedoklis tik pat tuksš un vēmekļu vērts vien ir.
Pretī Saeimai ir Valsts bibliotēkas periodikas nodaļa! Tur var lasīt arī LJ, Dienu, kur pats toreiz strādāju, Sportu, kur Ērenberga j-kungs aizstāvēja Vētru. Paņem kādu personu apliecinošu dokumentu, un uz priekšu!
+2 [+] [-]
Kā Vētras rīcība 1992.gadā tiešā veidā ataino Vētras trenera profesionālās spējas?
Vai tāpēc viņš ir sliktāks kā treneris (nevis kā cilvēks)?
Ja Vētra būtu pēc pases tiešām krievs un izvēlētos mēs krievu speciālistu, tad diskusija būtu par to vai nav piemērotāka latviešu trenera kandidāta un beigu beigās mēs nonāktu pie slēdziena, ka diezin vai, jo visiem ir sava bagāža un mīnusi.
Vētram kā trenerim ir noteikti savi mīnusi, bet to vismaz pašlaik ir mazāk kā kādam citam trenerim (subjektīvs viedoklis). Viņa mīnuss tiek minēta rīcība 1992.gadā. Tad ar ko Vētra ir savādāks attiecībā pret Kemzuru, kurš tika uztverts ļoti pozitīvi, ja pieņemam, ka abiem uz Latviju kā valsti ir uzspļaut?
Izlases trenera amats ir darbs, izlases treneris ir darba ņēmējs LBS. Vai viņš ir tadžiks, nigērietis vai brazīlis. Viņam ir profesionāli jāattiecās pret savu darbu un tas ir jāpilda. Viņam nav jāskrien un jābučo pakaļa katram latvietim, kurš grib viņam kaut ko pārmest.
Tad lūdzu atbildiet man - vai Vētras rīcība 1992.gadā pasliktina viņa trenera kvalifikāciju vai arī tikai un vienīgi to kā uz viņu skatāties kā uz latvieti?
+1 [+] [-]
Interesanti būtu noskaidrot. Gadījumā, ja GV apstiprina par treneri un pēc gadiem 4iem izlase ļoti labi izšauj kādā čempionātā, vai Matuļa un Pučes kungi rakstīs virsrakstus "Izlasei lielisks panākums trenera- nodevēja vadībā"?
Man pret Vētru nav nekā personīga, vairākus gadus ar viņa brāli Ojāru strādāju vienā kabinetā. Starp citu, Gundars savulaik bez jebkādas blakus palīdzības iestājās universitātes juristos. Visu cieņu. Bet 1992. gads un Barselona viņa CV paliks vienmēr.
Par basketbolu SA un citur neesmu rakstījis vismaz 15 gadus un šaubos, vai arī tagad rakstīšu.
-4 [+] [-]
-2 [+] [-]
p.s. nekā personīga
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Tas par to rakstīšanu bija kā piemērs. Mediju nama ķēniņš jau arī daudz neraksta. Visu cieņu Matuļa kungs, bet vai tiešām, ņemot vērā Jūsu un Pučes viedokli, var noprast, ka GV nevajadzētu kļūt par izlases treneri, pat neskatoties uz to, ka viņš, pilnīgi iespējams, ir pat vienīgais sakarīgais kandidāts? Kas, pie kam, ir izteicis apņēmību to darīt. Tad GV šīs Šnepa piedāvājums ir jāuzskata kā dāvana vai arī mums GV ir jāuztver kā iespēja?
Tur jau tā lieta, ka Vētra pats apzinās, ka viņam arī kā trenerim nāks līdzi šī 1992. gada šleife...
-3 [+] [-]
EČ laikā Polijā visiem bija vienalga, kas bija treneris (leitis, latvietis - vienalga). Izlase ir viens vesels. Ja kāds tāpēc ka Vētra būs treneris tagad uzgriezīs muguru izlasei - lai tā būtu - vismaz tad būs viena divkoša mazāk, jo tāda iemesla dēļ uzgriezt muguru ir arī nodevība nevis tik daudz pret valsti, bet pret savām vērtībām, kas lielākai daļai šeit diskusijā iesaistīto ir tāda, ka sava izlase ir jāatbalsta.
[+] [-]
+3 [+] [-]
Bet, starp citu Vētra atkal parādīja attieksmi - ja viņam piedāvās pagarināt līgumu ar UGMK, tad viņš netrenēs Latvijas izlasi, ja nepiedāvās - tad trenēs. Tā kā šim kungam prioritātes ir skaidras, viņš nav cienīgs vadīt Latvijas izlasi. Vētram nē!
-3 [+] [-]
Matuļa kungs,man jautājums,pavisam noteikti nēsmu visus jūsu rakstus lasījis,bet diezgan daudz it īpaši Latvijas avīzē(kādreiz lauku avīze) ,pasakiet vai ir kāds raksts kurā Jūs esat pieminējis Znaroku,kā valsts nodevēju,vai ka viņam nevajadzētu vadīt izlasi,jo raugi viņš tak atteicās no Latvijas pilsonības savtīgu motīvu vadīts.
+1 [+] [-]
Labi teikts.Skaļi teikts.Sensacionāli teikts(ja runajam tikai par vienīgo šā "analitiskā raksta "jēgu,proti, jākrāj auditorija nākamajai peļņai). Neiedziļināsimies Latvijas sportā,bet paskatīsimies uz patiesajiem Armanda darbiem. Vai kads atcerās Pētera gajienus? Vai kads atcerās ka tika "pasūtīta" LV izlase? Un tagad paskatīsimies cik smaidigi abi šobrīd stāv blakus un dūdo viena ritmā.Un bieži dūdo tikai sev vēlamos vārdus (Arnasona izveicība,meistarība,kad šamais laukumā nevareja izdarīt pilnīgi neko). Kur šajā brīdī ir palikusi Armanda tik "nelokāma attieksme pret nodevejiem"? un vai šeit nesanāk tieši škirot-o,šitais vecis tagad ir manā frontes linijā,tātad palicis par "savējo"? Kāds teiks,bet Pēteris jau netaisās kļūt par Lv izlases vadītāju. Tieši tā,viņs šeit atrodas tikai tapēc,ka NEKUR CITUR vispār nevienam nav vajadzīgs.(atšķirībā no Vētras)
Daudzos komentāros var lasīt bravurigus vārdus (čekists,nodevība,stučīšana,neiešu uz spēlēm utt).Bet vai šie bļauri var godīgi, roku liekot uz sirds pateikt,ka tieši tāpat izturās pilnigi pret visiem,kas kaut mazākā veida nav 100% lojāli izturējušies pret šo valsti un karogu? Tad jau mums būtu LV hokeja izlase jaignorē ļoti sen. Un te nav runa tikai par Znaroka atteikšanos no pilsonības. Atkal sanāk dubultie standarti.
BEt nav ko pārmest "istam letiņam",jo meklēt utis savā kažokā tiešām ir nacionālais sporta veids. Mēs esam gatavi skraidīt ar pliku pakaļu,ja kaimiņam nāksies darīt tieši tāpat. Varbūt tomēr pāskatīsim savu stratēģiju un apzināsimies,ka mēs esam pārāk maz,lai varētu svaidīties ar katru,kas ir spejīgs ko darīt lietas labā.Katra sportā var atrast cilvēkus,kas kādu apstākļu vaditi nav izvēlējušies Latvijas sporta līdzjutēju intereses. Pieminēšanas vērta ir arī sāgā ar mūsu pašu Meļņiku jaunāko.Varbūt nevajag uzreiz ta klaji visu sarindot-tas ir balts,tas ir melns.Jebšu turpināsim dzīvot tikai un vienigi ar pagātnes argumentiem(var jau vēl kādas 10 sēru dienas kalendāra atzīmēt)
Šobrīd Latvijas basketbolam Vētra ir vairak vajadzīgs,nekā Vētram darbs pie izlases stūres. Vai tas bļāvejiem neasociējās ar soli,ka Gundars ir gatavs ko darīt Latvijas labā(ja pieņemam,ka šamais ir "noziedzies" pret valsti) ?
[+] [-]
[+] [-]
Varbūt arī es ļoti maz saprotu no tālaik padomju propogandām, jo tad tas iespēams bija krietni sāpīgāk, pirmkārt jau tādēļ, ka tikko visi kopā bijām izcīnijuši brīvību un otrkārt tādēļ, ka PSRS laikā neko tādu nepieļāva.
Taču vēl jautājums visiem patriotiem, kur tad paliek jūsu patriotiskās jūtas par ko jūs runājat attiecībā uz Vētru, ka neatbalstīsiet izlasi, ja to vadīs viņš. Bet vai tad īstam patriotam nevajadzētu atbalstīt savu izlasi, lai arī kas viņu vadīt
Nezinu, manuprāt, tas viss ir ļoti muļķīgi, jo šajā lietā ir jāpieiet profesionāli un ar prātu nevis kaut kādām sasāpējušām emocijām!
[+] [-]
[+] [-]
Es cenšos abstrahēties no Vētras vainošanas par 1992.gadu un domāt par tagadējo situāciju, par Vētras profesionālajām kvalitātēm, jo tikai tas nosaka cik labs viņš ir kā treneris.
Ļoti labi atceros, ka skatījos spēli par trešo vietu 1992.gadā un jutu līdzi leišiem, jo NVS man bija kā bubulis tajā laikā. Bet tas ko cenšos pateikt ir, ka Vētras kandidatūru nekādā gadījumā nevar vērtēt balstoties uz 1992.gada notikumiem (tas pat nav arguments manuprāt), jo tas nenoteiks cik veiksmīgs Vētra būs kā treneris.
[+] [-]
+1 [+] [-]
Jautājums: kuru no viņiem aicināsiet risināt savu "tekošo vajadzību"?