Augstāk par 9. vietu Latvijas hokeja izlasei Vācijā netikt

Katrai vienībai ir savs talismans, vai tas zvēra ādā, vai izlases tērpā ieģērbts. Jo ātrāk komanda atklāj, kādas ir uzvarētāju brokastis, kura kāja masveidā slidzābakā maucama un kādas krāsas izolācijas lente uz nūjas tinama, jo labāk. Ja neizdodas, tātad pārāk maz eksperimentu veikts. Tas ir tāpat kā ar 21 santīma monētu iekausēšanu „Arēnas Rīga” ledū pirms šā gada KHL izslēgšanas spēļu sērijas pret Sanktpēterburgas SKA. Ir dzirdēts arī par to, ka lielajos tenisa turnīros tenisisti, kuri vispār ir māņticīga tauta, divas nedēļas ēd vienu un to pašu, kamēr nelabi metas, ja uzvaras nāk griezdamās. Jo viņi tic, ka tieši divas olas ar šķiņķi un mutesbļoda ar kukurūzas pārslām ir tas, kāpēc viņi turpina startus, piemēram, Vimbldonā, kamēr citi jau sen sakrāmējuši tenisa raketes somās un devušies prom no miglainās un lietainās vietas, ko dēvē arī par Britu salām.

Arī numuriem uz svītera ir liela loma, un retais pieļauj iespēju maču aizvadīt ar trīspadsmitnieku uz muguras. Ja pat pirmskara preses prīma Benjamiņa kundze uz Valdemāra ielas savai mājai nav vēlējusies 13. numuru, kas viņai pēc tiesas un taisnības pienācās (starp citu nama ar tādu numuru arī šodien uz Valdemāra ielas nav), ko tad pārmest sportistiem.

Amerikas universitāšu basketbola komandās kā divpadsmitais numurs uz rezervistu soliņa tiek turēts spēlētājs, no kura lielas jēgas laukumā nav, bet viņš ir neaizstājams cīņas spara kurinātājs un komandas mikroklimata uzlabotājs. Tāds spēlētājs pat ar sirds vājuma pazīmēm jātransportē uz maču, jo, ja viņš iztrūkst, tas uzreiz ir jūtams, spēlētāji par to piedomā, un rezultāts laukumā var nebūt gaidītais. Tātad arī šis divpadsmitais spēlētājs ir tāds kā talismans.

Divas reizes varat minēt, vai tāds talismans ir Latvijas izlasei un, ja atbildēsiet apstiprinoši, vēl piecas, kā viņu sauc. Pateikšu uzreiz, ka šajā Latvijas izlases modelī viņa nav... Iespējams, pat Latvijas izlases hokejisti, treneri, apkalpojošais personāls un pats LHF prezidents par to nenojauš, bet tā šoreiz būs labāk. Un kas notiek, kad talismana nav klāt, nevienam nav jāskaidro. Pareizi – nekas labs nenotiek.

Latvijas izlases A grupas čempionātos iegūto vietu diagramma iet gan augšā, gan lejā, bet pēdējos astoņos gados, ieskatoties sastāvā, ir skaidrs, vai izlase startēs veiksmīgāk jeb ne tik labi, salīdzinot ar iepriekšējo pavasari. Atslēgas vārds ir Krišjānis Rēdlihs. 2002. gadā viņu no „Liepājas Metalurga” uz Zviedrijā notiekošo pasaules čempionātu paņēma Kurre (jeb Kurts Lindstrēms). Latvija, par spīti tam, ka izcīnīja tikai vienu uzvaru (starp citu pret Itāliju – 4:1), ierindojās par 2 vietām augstāk kā gadu iepriekš – 11. vieta. Nākamajā pavasarī Turku ar jau AHL gaisu ostījušo Krišjāni ierindā kāpiens vēl par 2 vietām uz augšu (bez „obligāti uzvaramās spēles” pret Baltkrieviju vēl arī negods Krievijai un uzvara pār Dāniju), bet „Prāgas pavasaris” 2004. gadā beidzās ar 7. vietu un uzvarām pār Kazahstānu un Austriju, kā arī neizšķirtiem pret Šveici un Vāciju. Vai Kr. Rēdlihs bija laukumā? Miniet paši.

Nākamos trīs čempionātos nācās iztikt bez izlases talismana, un vietas numurs turnīra gala tabulā sāka pieaugt – 2005. gadā 9. vieta, 2006. gadā Rīgā – desmitā, bet gadu vēlāk Maskavā – tikai trīspadsmitā. Teiksiet, ka sakritība? Varbūt, bet dažas citas valstis, kas ir sadomājušās sevi par hokeja lielvalstīm, pa to laiku pat ir paspējušas izkrist no A grupas. Lai tas nenotiktu arī ar Latviju, Znaroks ar Vītoliņu 2008. gada pavasarī pirms Halifaksas čempionāta steidzamības kārtā izlasē atkal iesauca Krišjāni Rēdlihu. Tak nostrādāja – 2 uzvaras un 11. vieta, bet pagājušajā čempionātā Šveicē arī ar Kriša palīdzību bez austriešiem un francūžiem tika mizoti pat zviedri un šveicieši!

Šosezon jau pēc KHL turnīra beigām, „Dinamo – Junioram” palīdzot cīņā par Latvijas čempionu titulu gūtais ceļa savainojums Krišjānim liedzis iespēju kopā ar brāļiem un pārējiem izlases spēlētājiem cīnīties par vēl augstāku vietu, bet tas nekas, jo, Krišjānim atgriežoties ierindā uz nākamajām pasaules meistarsacīkstēm, būsim droši, ka savas divas vietas uz augšu, salīdzinot ar šogad Vācijā iespēto, mēs piedzīvosim!

Vēl ar Krišjāni varētu konkurēt galvenais treneris Kurts Lindstrēms, kurš no 2002. līdz 2004. gadam piedalījās Rēdliha vecākā atrašanā un padarīšanā par talismanu, bet Kurres diemžēl mūsu izlases tuvumā šopavasar nav... Arī Oļegs Znaroks galvenā amatā 2007. gadā Maskavā sāka ar trim solīšiem atpakaļ, lai spertu kādu uz priekšu.

2005. gadā, kad Rēdlihs nebrauca uz Insbruku, Latvija savās pozīcijās atkāpās par 2 vietām. Pēc analoģijas arī šoreiz augstāk par 9. vietu nebūs, bet izlasei dotais uzdevums ir 8. vieta! Ja jūs domājat, ka Kirovs Lipmans pirms uzdevuma izvirzīšanas nebija izpētījis manis aprakstīto talismana shēmu, jūs noteikti dziļi maldāties. Tagad, Znarokam atvedot no Vācijas vietu, kas zemāka par astoto un izskatot izlases sniegumu, LHF prezidenta rokās būs visi iespējamie trumpji, sākot ar kreiceni un beidzot ar kārava kalpiņu.

Nav jau viss gluži tik melnās krāsās, kā liekas. Iespējams, Latvija tāpat iekodīs kādai pašpārliecinātai un pasaules elitei piederošai komandai (Kanādai, Zviedrijai, Čehijai), ka bēdas par neiekļūšanu ceturtdaļfinālā izdosies remdēt vismaz ar lielu daudzumu alus, ja ne savādāk. Iespējams, ka melns krauklis manā izskatā nebūs šķērslis mūsu hokejistu panākumiem un manis aprakstītā sakritību ķēde tiks pārrauta. Un vēl iespējams, ka izlases rindās uzradīsies cits talismans!

Jebkurā gadījumā novēlēsim puišiem veiksmi, turēsim īkšķus un gaidīsim uzvaras! Bet atceraties par talismaniem...