Viedoklis: Šveices skola

Pirms spēles Latvijā valdīja visnotaļ optimistiskas noskaņas, ko radīja izlases kodola un treneru tandēma veiksmīgā spēle KHL čempionātā, pieredzes iegūšana Olimpiskajā spēlēs, kā arī cerīgie rezultāti pārbaudes spēlēs. Tomēr bija arī bažas, galvenokārt, par līderu trūkumu aizsardzībā un par maz pieredzējušo aizsardzības līniju kopumā.

Plīsa, kur plānāks - tā varētu teikt par izlases pirmo spēli čempionātā. Šveices izlase bija izpētījusi Latvijas izlases komplektāciju un izdarīja maksimālu spiedienu uz Latvijas izlases jaunajiem aizsargiem un centra uzbrucējiem. Šī taktika attaisnojās.

Šveicieši nepārtraukti Latvijas aizsardzību turēja zem pamatīga divu uzbrucēju spiediena, neļaujot aizsargiem pacelt galvu, novērtēt situāciju un izdarīt konstruktīvas darbības. Aizsargi bija spiesti rīkoties ātri, kas noveda pie sasteigtām darbībām un lielākoties vienkāršas ripas izmešanas vidus zonā vai pat kļūdām. Rezultātā Latvijas izlase palika bez uzbrukuma sākumā, uzbrucējiem pašiem nācās iet pēc ripas, lielākoties iegūt to cīņā un uzbrukuma virzība bija smagnēja, bez ātruma, bez brīva ledus, kas ļāva Šveices izlasei kontrolēt notikumus savā un vidus zonā. Šādi spēlējot šveicieši būtībā no spēles izslēdz Latvijas izlases pretuzbrukuma trumpjus – tehniskos Lauri Dārziņu, Miķeli Rēdlihu, spēka spēli spēlējošos – Mārtiņu Karsumu un Kasparu Daugaviņu. Vienīgie, kas kaut cik spēja pārvarēt pretinieka spiedienu bija Vasiļjeva maiņa, kam palīdzēja pieredzējušāko aizsargu – Arvīda Reķia un Georgija Pujaca, salīdzinoši, veiksmīgākā spēle pret Šveices spēka presingu.

Šāda Šveices spēle nav nekāds jaunums. Līdzīgi viņi spēlēja arī pagājušajā gadā, kad arī Latvijas izlases hokejistiem vienādos sastāvos praktiski neizdevās radīt nekādu bīstamību pie Šveices izlases vārtiem. Spēlē dominēja šveicieši. Tomēr gadu atpakaļ Latvijas izlasei bija krietni rūdītāka un pieredzējušāka aizsardzības līnija, kas ļoti veiksmīgi novirzīja spēli gar bortiem un pa perimetru, ļāva apdraudēt vārtus lielākoties tikai no attāluma un veiksmīgi tīrīja vārtu priekšu. Tomēr arī toreiz vienīgos Latvijas vārtus izdevās gūt tikai vairākumā un arī tad – pretuzbrukumā, ko ievadīja Galviņa kļūda savā zonā un veiksmīgs kļūdas labojums.

Šoreiz līdz pat trešajam periodam Latvijas izlase nespēja rast argumentus Šveices fiziskajam spiedienam. Protams, ka rezultātu ietekmēja pirmo divu perioda ievados zaudētie vārti, bet šie vārti neradās tukšā vietā. Šveices aktīvākais virknējums savērpa karuseli zonā, sapina Latvijas izlases spēlētājus, lika mainīties vietām un panāca, ka centra spēlētājs pazaudēja savu pozīciju. Pozitīvi, ka izmaiņas spēles ritējuma spēja ienest ceturtā maiņa. Šajā gadījumā gan sevišķi jāizceļ Jēkaba Rēdliha piespēle, jo Jēkabs izdarīja tieši to, kas visu spēli neizdevās un ko tik veiksmīgi spēja neitralizēt šveicieši, proti, Jēkabs ātri noorientējās un atrada veiksmīgu risinājumu ātrajam uzbrukumam un ar savu piespēli nogrieza četrus Šveices spēlētājus un nosūtīja partnerus izgājienā 2:1, tālāk jau veiksmīga Štāla improvizācija un līdz galam pie vārtiem nocīnījās Meija. Šie vārti atraisīja Latvijas izlasi un pārlika psiholoģisko spiedienu par kļūdas cenu uz oponentu. Turpinājumā Latvija radīja vairākas labas iespējas, bet diemžēl galvenā zvaigzne bija Gerbers.

Spēle ir beigusies, turnīra tabulā zaudējums. Šāds turnīra sākums Latvijas izlasei nav nekāds jaunums un jau vairākkārt par spīti tam Latvijas izlase ir spējusi iekļūt ceturtdaļfinālā.

Nākamā spēle ir ar Kanādu un, lai arī Kanāda skan draudīgi, atļaušos prognozēt, ka Latvijai šo spēli spēlēt būs vieglāk nekā bija pret Šveici. Ne tikai tāpēc, ka spēle pret Kanādu būs otrā, attiecīgi starta drudzis jaunajiem spēlētājiem būs pāri, tāpat ne tikai tāpēc, ka pret Kanādu nevajadzētu būt psiholoģiskajam spiedienam, bet galvenokārt tādēļ, ka Kanāda spēlēs savādāk.

Ļoti maz ticams, ka Kanāda spēlēs tik aktīvi un ar tādu nerimstošu presingu un spiedienu uz mūsu jauno aizsardzību kā Šveice. Tas dos laiku un manevra iespējas Latvijas izlasei veiksmīgāk uzsākt uzbrukumus un nogādāt ripu mūsu tehniskajiem uzbrucējiem uz brīvu ledu, veidot pretuzbrukumus. Ja tas izdosies, tad, pie veiksmīgas Edgara spēles, arī šajā spēlē, kur Kanāda ir neapšaubāms favorīts, ir visas iespējas. Galvenais, lai mūsu atjauninātā aizsardzība notic saviem spēkiem, tad arī šajā turnīrā Latvija vēl pacīnīsies par ceturtdaļfinālu (sākumam). Lai izdodas!