Paēdis lauva antilopes nemedī
Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātu sākusi ar 1:3 zaudējumu Šveicei. Labi, pieņemsim, ka bija 1:2, taču līdz 2:1 bija ļoti tālu. Kāpēc izlase, kuras kodols rūdas otrajā spēcīgākajā pasaules hokeja līgā, otro turnīru pēc kārtas negrauž ledu?
Par Vankūveru daļēji vietā varētu būt atruna, ka grupas turnīrā Krievija, Slovākija un Čehija bija no citas hokeja galaktikas. Bet Šveice Manheimā ne tuvu nav pat tā Šveice, kas bija Vankūverā. No tā - vislabākā sastāva trūkst 14 (!) un Šveices žurnālisti pat izteikuši jaunajam galvenajam trenerim Šonam Simpsonam līdzjūtību, ka viņam A grupas turnīrā jāspēlē ar B komandu.
Mums šī nav gluži ''Dream Team'', bet arī ne B komanda. Uzbrukumu reāli pastiprināt varēja tikai Ģirts Ankipāns un varbūt Raitis Ivanāns, ja treneris atrastu vietu viņam savā komandā. Nu varbūt ar lielu piedomāšanu šo komandu varētu pastiprināt arī Roberts Bukarts. Bet ar piedomāšanu. Vārtos? Praktiski viss labākais, kas ir. Sergejam Naumovam tomēr trūkst spēļu prakses, bet Ervīnam Muštukovam šī sezona nav izdevusies.
Vienīgā pozīcija, kur mums bija (ir) kadri, kas varēja (var!) būt Manheimā, tā ir aizsardzība. Varbūt, ka viens - visticamāk, Artūrs Kulda, arī var atceļot uz savu dzimteni. Ja cilvēks dzimis Potsdamā, tad laikam Vācija ir viņa dzimtā zeme. Oskars Bārtulis pēc Vankūveras mokās ar cirkšņa savainojumu, sīkas mikrotraumas ir Kārlim Skrastiņam, arī Rodrigo Laviņam, bet Oļegs Sorokins nebija mierā ar otrā plāna lomām, kas viņam bija pērn Bernē. Par Sandi Ozoliņu laikam būtu lieki dzesēt muti, taču teorētiski arī viņš varēja būt Manheimā.
Tātad četri pieredzējuši vaļi. Negribu nevienam no viņiem mest ar akmeni, bet katra sportista dzīvē pienāk mirklis, kad veselība kļūst būtiskāka par pasaules čempionātu, vai, runājot saprotamāk, pasaules čempionāts vairs nav tas lielais kairinātājs kā 1997. gadā, kad Aigars Cipruss atbēga no Grandsrapidas kluba uz Turku, praktiski nogriežot atgriešanās ceļu Amerikā.
Nevienam no četru vaļu kompānijas Latvijas izlase nav tukša skaņa, bet ar laiku paša lietas kļūst nozīmīgākas. Tā tas ir gandrīz visur t.s. civilizētajā pasaulē. Dažādu - arī personisku iemeslu dēļ izlasei nē saka ne tikai zviedri un čehi, bet arī amerikāņi un kanādieši, par kuriem mums radīts mīts kā par ļoti lieliem savas zemes patriotiem. Ar visu iepriekš rakstīto negribu teikt, ka Skrastiņš vai Laviņš nav patrioti. Bet viņi ir pārsātināti ar hokeju sezonas laikā un pasaules čempionātam emociju vienkārši 36 gadu vecumā vairs nepietiek.
Daudz sliktāk ir tad, ja emociju nepietiek tiem, kas atbraukuši uz pasaules čempionātu. Nevaru pārmest, ka spēlē ar Šveici kāds laida muļķi, taču man šis mačs atgādināja tos trīs Vankūverā. Kad visi it kā cīnījās un spēlēja,bet akcentu es liktu uz vārdiem it kā. Manheimā neviens speciāli no ripas prom nebēga, taču nebija arī sajūtas, ka vīri izgājuši uz šīs sezonas svarīgāko kauju. Kaut izlases kontekstā tā varbūt arī ir sezonas svarīgākā spēle.
Bet kā jūs domājat, cik šo pašu svarīgāko spēļu hokejistam sezonā drīkst būt. Sešas, 15, visas play-off spēles? Izlases kodolam - Rīgas ''Dinamo'' - tādas bijušas gandrīz visas kopš gada sākuma. Un tās ir t.s. punktu vai algas spēles! Strādāt stahanoviešu tempā un tā vairākus gadus pēc kārtas prata tikai... stakanovieši un citi pasaku tēlu. Normālam cilvēkam pat viņa mīļotajā nodarbē (darbā!) kādreiz sākas rutīna un rodas emocionālais tukšums. Ļoti negribētos, lai šāds emocionālais tukšums ir Latvijas izlases pavadonis Manheimā.
Bet es ļoti labi saprotu arī hokejistus, kuriem nu vairs pasaules čempionāts nav vienīgā vieta, kur nopelnīt labu līgumu. To vēl labāk var izdarīt visas sezonas garumā KHL. Bet Latvijas nelaime ir tā, ka mums nav pietiekami daudz kvalificētu jauno hokejistu, kas varētu aizstāt klubā nogurušos.
+9 [+] [-]
-1 [+] [-]
+16 [+] [-]
Sveiciesi vienkarsi lidoja pa laukumu divas tresdalas, museji izdarija tikai 5 metienus 1 tresdala, un tik pat laikam 2!
kada tev haljava
musejie liekas lidoja makonos, pec parbaudes spelem, tas laikam ir latviesu sindroms, tas vienigi neaateicas uz futbola izlasi, kas spej savakties uz katru speli
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
+5 [+] [-]
-4 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
youtube.com: YouTube
- Chicago Wolves Arturs Kulda...!
[+] [-]
Hiller
Ruegger
Blindenbacher
Diaz
Furrer
Sbisa
Streit
Von Gunten
Weber
Domenichelli
Jeanin
Paterlini
Saniz
Sprunger
Wick
+5 [+] [-]
Spēli pret Šveici mūsējie pad___sa un .
+3 [+] [-]
Ar mūsējiem ir mazliet savādāk, mums ir maza valsts un, ja kāds neaizbrauks vienkārši tāpēc, ka negribas, viņam to vēl ilgi pēc tam bāzīs acīs. Par veterānu Sorokinu neviens īpaši nebēdā, bet gadījumā, ja atteiktos spēlēt, piemēram, Dārziņš, Sprukts vai Karsums, troksnis būtu ļoti liels. Jo citu līdzvērtīgu jau īsti nav, ko ielikt vietā.
Tāpēc visi sakož zobus un brauc spēlēt arī pēc tik garas un nogurdinošas sezonas kā šī. Tikai uz izciliem rezultātiem diez vai būtu pamats cerēt.
+1 [+] [-]
Un te nu rādas, ka ir tā kā tas ir - vienīgais, kas no šiem citroniem kaut ko spēj izspiest, tas ir J.Š. ar S.O. palīdzību....
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
tapec prasīt prasijās vairāk pēc svagajiem kuri var aizstāt šos nogurušos, kuri netikai grib grauzt bet arī var un grauž to ledu.
Bet mums tad vismaz puse (pat lielākā daļa) no izlases būtu jāatpūtina, bet kuri tad paliek tie grauzēji?
[+] [-]
[+] [-]
Vai cer uzvarēt nākošā posmā čehus, zviedrus un norvēģus (frančus)? Ieejot nākošā posmā ar 0 punktiem LV būs nepieciešami 4-5 punkti,lai tiktu 1/4. finālā.
[+] [-]