Alus būs, bet vai spēle?
Beidzot apgriezienus pirmssezonas gatavošanās procesā uzņēmusi arī virslīgas jaunpienācēja Gulbene - komanda, kas pērn sevi pieteica ar troksni un ambīcijām ne tikai 1. līgā vien. Soliņš vēl īss, taču darbs ritot pilnā sparā. Atliek vienīgi gaidīt, kas no tā visa iznāks kulminācijā, ko sauc par Latvijas čempionātu futbolā.
Lai būtu skaidrība, virsrakstā pieminētais aliņš ir neviens cits kā “Piebalgas alus”. Pateicoties šai alus darītavai, gulbeniešiem šosezon nevajadzēs lauzīt galvu par tādu būtisku "detaļu" kā dzeramo ūdeni. Mūsdienās maksā viss - arī dzidrs ūdentiņš... Lielus sponsorus Latvijas futbolā nozvejot grūti, tāpēc jāpriecājas par katru, kurš nāk pretī un palīdz naudā vai graudā.
Sponsoru atbalsts, protams, ir ļoti svarīgs, taču priekšplānā allaž bijis sportiskais aspekts. Respektīvi, cik spēcīga šogad būs Gulbenes komanda, kura pērn uzvarēja 1. līgā? “Jūs taču redzat, kas notiek apkārt. Visā pasaulē ir krīze. Arī mums finanšu trūkums liedza saglabāt čempionu sastāvu,” Gulbenes kluba direktors Romāns Lajuks norādīja uz galveno iemeslu, kāpēc virkne pamatsastāva futbolistu darbu meklēja citur.
Sastāvā zaudējumi tiešām ievērojami. “Liepājas metalurgā” atgriezušies izīrētie - aizsargs Toms Mežs un uzbrucējs Vladimirs Kamešs, FK “Ventspils” rindas papildinājuši pussargi Oļegs Laizāns un Minori Sato. Jans Radevičs atgriezies Daugavpils “Daugavā”, prom devies arī Nils Sitenkovs, Dmitrijs Vorobjovs un Igors Tolkačs.
Kas palicis pāri? Spēlēšanu un trenēšanu joprojām apņēmies apvienot pieredzējušais aizsargs Igors Korabļovs, vārtos gatavi stāties Alberts Nikoļskis un Igors Labuts. Vēl ierindā palikuši aizsargi Staņislavs Pihockis, Kirils Jeļkins, Aleksandrs Ivanovs, pussargi Sergejs Mišins, Ivans Sputajs, Ivans Gluško, uzbrucējs Jānis Lapss. No Rīgas “Daugavas” komandai pievienojies pussargs Arevšats Hačatrjans, no “Blāzmas” - aizsargs Vadims Javoišs un uzbrucējs Artis Novickis. Sputajs pārbaudēs figurēja arī otras virslīgas debitantes “Jūrmalas” sastāvā, tāpēc vēl ar pilnu pārliecību nevar apgalvot, ka pussargs tiešām paliks Gulbenē.
“Algas pērn nemaksājām un nevaram to atļauties arī šogad,” Lajuks norādīja, ka šī būtiskā “kārts”, lai piesaistītu spēlētājus, kluba vadības kavā nav. “Futbolisti starpsezonā četrus mēnešus strādāja citur, lai pēc tam varētu spēlēt futbolu.” Toties ir infrastruktūra. Gulbenes novada dome sedz stadiona, dzīvošanas, transporta un ēšanas izdevumus. Viss, kas amatieriem vajadzīgs! “Turpinām meklēt sponsorus. Acīmredzot jāiet skandināvu vai Eiropas zemāko līgu klubu ceļš - ja nav viena liela sponsora, jācenšas atrast daudzi mazāki atbalstītāji,” sprieda Lajuks.
Romāns Lajuks cer piesaistīt vēl 4-6 futbolistus, lai kopā būtu vismaz 20 vīru. Gulbenē un Smiltenē noskatīti arī daži jaunie talanti, kas nozīmē, ka augumā raženais Jānis Lapss drīz vairs nebūs vienīgais “vietējais” futbolists komandā. “Vēlamies, lai Gulbenē ir komanda un futbols. Vietējie spēlētāji tomēr ir tiešā saikne ar pilsētu. Šie puiši noteikti ir mūsu redzeslokā,” pēc šādiem kluba direktora vārdiem vietējo puišu acīm noteikti vajadzētu "degt"!
Nevar izslēgt, ka komandai pievienosies vēl kāds futbolists “ar vārdu”, jo kuru katru brīdi pārējās komandas liks punktu sastāva komplektācijai. Virslīgā vienmēr komandu būs mazāk, nekā gribētāju tajā spēlēt, tāpēc pāri palikušajiem būs divas izvēles - likt karjerai punktu vai par vēdera tiesu spēlēt Gulbenē. Kā zinām, pateikt futbolam ardievas vienā dienā nav tik vienkārši.
“Uz papīra” Gulbenes komanda šogad ir vājāka nekā pērn. Žēl! Tomēr šajā brīdī laikam vairāk ir jāpriecājas, ka šāda komanda joprojām pastāv, ka Ziemeļvidzemes futbola kartē futbolistiem ir jauns mērķis. Tāpēc nepiekrītu tiem, kuri zem deguna purpina: “Ja nav “normālas” komandas, labāk lai nespēlē”. Pirmkārt, mēs vēl nezinām, kā “Gulbene” šogad spēlēs. Otrkārt, neesam tik bagāta valsts, lai virslīgu rotātu deviņas spēkos līdzvērtīgas komandas, ko mums visiem, protams, gribētos. Lai arī cik tas dažam varbūt neizklausītos neparasti, pērn bija interesanti sekot ne tikai notikumiem tabulas augšgalā, bet arī lejasdaļā. Tātad - interesanti bija visiem - komandām un līdzjutējiem. Vieglākais ceļš allaž būs komandu aizsūtīt “stāvu zemāk” uz 1. līgu vai likvidēt. Saglabāt - to izdarīt noteikti ir grūtāk. Jā, “Gulbene” drīzāk būs pastarīšu pulkā, taču neticu, ka zaudēs visiem un visur bez ierunām. Lai nu kur, bet Gulbenes stadionā ar vētrainu atbalstu mājinieki var izrādīties dikti ciets rieksts. To arī novēlam!
