Facebook
GoogleĀrmstrongs publiski atzinies dopinga lietošanā
Foto: AFP/ Scanpix
Slavenais amerikāņu riteņbraucējs Lenss Ārmstrongs intervijā Opras Vinfrijas vadītajā sarunu šovā atzinies aizliegto vielu lietošanā.
Savā pirmajā intervijā, pēc aizvadītā gada oktobrī Starptautiskā Riteņbraukšanas savienības (UCI) un ASV Antidopinga aģentūras (USADA) pieņemtā lēmuma, atņemts amerikānim izcīnītos titulus daudzdienu velobraucienos „Tour de France”, kā arī diskvalificēt sportistu uz mūžu, sportists atzinies dopinga lietošanā.
Pagaidām gan nekas sīkāk nav zināms, jo raidījums ēterā būs vien 17. janvārī un ar Ārmstrongu panākta vienošanās, ka pirms sarunas demonstrēšanas ēterā viņš par runāto nedrīkstot izteikties.
Tiek pieļauts, ka riteņbraucējs šādā veidā cer mīkstināt sev piešķirto mūža diskvalifikāciju, tādejādi cerot atgūt iespēju startēt oficiālās maratona un triatlona sacensībās.
Jau vēstīts, ka oktobrī Ārmstrongam tika atņemt visi septiņi „Tour de France” tituli, ko amerikānis izcīnīja no 1999. līdz 2005.gadam. Tāpat USADA pavēstīja, ka 40 gadus vecajam Ārmstrongam, kurš jau noslēdzis profesionālo karjeru, tiek piespriesta mūža diskvalifikācija.
Izmantotie resursi:
AP
+9 [+] [-]
nopelnija miljonus jo uzvareeja .....
taadeejaadi nopelnija naudu kuru atnemt vinam newar
-1 [+] [-]
+14 [+] [-]
+1 [+] [-]
+7 [+] [-]
-1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Tad jau bija skaidrs, ka tas ir neiespejami, jo visi, kas bija aiz vina- bija jau iekritushi.
+1 [+] [-]
+5 [+] [-]
+2 [+] [-]
+5 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
Riteņbraukšanā var teikt, ka legāli brauc tikai apkalpojošais personāls
-1 [+] [-]
Dopinga ierobežojumi pastāv jo sportisti vai to vadītāji ir slimīgi uz panākumiem, un, kaut arī varētu pieļaut dažādus steroīdus un dopingu, viņi notiekti pārforsētu. Otrs iemesls laikam būtu bagāto valstu absolūta prevelence šādās sacensībās, jo nabagās valstis nekad nespētu uzvarēt tehnoloģiski attīstīto valstu supersportistus.
Īstenībā pateicoties ķīmijai vidējais cilvēks var pilnīgi bez blakuskaitēm būt daudz stiprāks, ātrāks un veiklāks. Vienīgā vieta, kur to piekopj, pagaidām, ir militārā sfēra.
Jebkurā gadījumā Ārmstrogs savu krutumu nezaudēja manās acīs.
-1 [+] [-]
-4 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
1) to iesaka viņa juristi (un Ārmstronga juristi ir spēcīgākie juristi pasaulē),
2) viņš vēl grib sacensties triatlonā, tāpēc vēlas panākt mūža diskvalifikācijas atcelšanu vismaz šajā sporta veidā
Protams, LeMonds rija un špricēja, Indurains rija un špricēja, Rīss rija, špricēja un pārlēja, bet Ārmstrongs VIENALGA pacēla savu personīgo dopinga sistēmu jaunā pakāpē.
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
iespējams, šis bija izcilākais pelnrušķītes stāsts sporta vēsturē. Kurš diemžēl izrādījās nulles vērts.
Kā viņš tagad skatīsies acīs miljoniem bērnu pasaulē, kuri viņu uzskatīja par piemēru visai dzīvei?
LiveStrong bija tas Nike, Lensa Armstronga foundation sauklis......ehh, skumji.
[+] [-]
Kurš nelieto? Domāju, ka ikviens riteņbraucējs lieto rezultātu pastiprinošas vielas, kuras pašlaik nav iespējams atklāt, bet vēlāk atklās un skaitīsies dopings.
Tā tas ir bijis visos sporta veidos!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Tas ka kāds TOP atlēts nav saķerts dopinga lietošanā (sporta veidos, kur tas var dot kādu priekšrocību) drīzāk nenozīmē, ka viņš dopingu nelieto, tas tikai nozīmē to, ka viņš nav pieķerts... .
Par to vai dopings ir jāatļauj... šaubos, jo tad tas izpletīsies tik plašos apmēros, ka sekas var būt pārāk neprognozējamas. Ja jau pašlaik ir sporta veidi, kur dopingu (anaboliskos steroīdus, HGH) lieto cilvēki, kas vispār nedomā par sacensībām un sportu kopunā, tad kas būs, ja tas tiks ļauts brīvi?
Par lielvalstu dominanci - nav jau tik vienkārši, ka iešpricēji un superatlēts parādās.
1) Ir sporta veidi, kur dopinga ietekme uz kopējo rezultātu ir minimāla.
2) Jebkurš dopings neatbrīvo atlētus no smaga, kārtīga darba. Tas tikai palīdz strādāt vairāk, kvalitatīvāk. Sliņķiem no dopinga blakņu būs daudz vairāk nekā jēgas.
3) Pa lielam jauni dopinga veidi nevar parādīties ātrāk kā overall zinātnes un medicīnas progress to ļauj. Līdz ar to var teikt, ka pa lielam preparāti visiem ir zināmi, jautājums ir tikai par to kombinēšanu (kur arī ir savas iestrādnes), ciklēšanu un izvadīšanu no organisma. Parasti tieši ar pēdējo atlētiem ir problēmas.
Īstenībā jautājums ir nevis par dopingu, tā lietošanu un ietekmi uz sportistiem, bet gan par sabiedrības attieksmi un uztveri tam faktam, ka viss cilvēka fiziskās iespējas ir daudz ierobežotākas nekā tiek pasniegts un maksimumi jau sen ir sasniegti.