Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2840, Did:0, useCase: 3

Plēsnieks Brazīlijā mērķi nesasniedz - 8. vieta

Edmunds Novickis
Edmunds Novickis @EdmundsN

Plēsnieks Brazīlijā mērķi nesasniedz - 8. vieta
Artūrs Plēsnieks
Foto: AFP/Scanpix

Šodien Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs notika svarcelšanas sacensības vīriešiem svara kategorijā līdz 105 kilogramiem. Latviešu svarcēlājs Artūrs Plēsnieks summā pacēla 399 kilogramus un samierinājās ar 8. vietu.

Pirms sacensībām
24 gadus vecais Artūrs Plēsnieks Londonā startēja vājākajā B grupā, bet uzrādīja cienījamu rezultātu (summā 390kg) un izcīnīja septīto vietu. Šoreiz Rio Plēsnieks pašsaprotami nokļuva spēcīgākajā A grupā, kurā startēja deviņi olimpieši. Pirms tam B grupā astoņu svarcēlāju konkurencē labāko rezultātu uzrādīja irākietis Salvans Džasims Abuds, kuram summā 394kg – arī cienījams sasniegums, taču Plēsnieks pēdējās lielajās sacensībās cēlis aptuveni par 10kg vairāk.

Pirms A grupas sacensībām bukmeikeri zeltu atvēlēja Uzbekistānas svarcēlājam Ruslanam Nurudinovam, kurš Londonā ar 404kg summā ieņēma ceturto vietu un kurš nākamajos gados pasaules čempionātos cēla daudz lielākus smagumus - summā 425kg un 432kg. Sudrabs un bronza teorētiski bija jādala Kazahstānas sportistam Aleksandram Zaičikovam un ķīnietim Že Janam. Zaičikovs ir šī brīža pasaules čempions ar uzceltiem 421kg, bet Jans ir pēdējo Āzijas spēļu čempions ar 403 kg summā.

Savukārt pasaules bronzas ieguvējam un Eiropas čempionam Plēsniekam (405kg Hjūstonā, ASV, 403kg Norvēģijas pilsētā Fjordē) tika paredzēta sīva cīņa par ceturto vietu ar poli Bartolomeju Bonku (bronza Londonā ar 410kg), irāni Rezu Bararu Mohammadu (šogad cēlis 404kg) un armēni Simonu Martirosjanu (5. vieta pasaules čempionātā ar 402kg un tāda pati 402kg summa Eiropas čempionātā). Protams, tā bija tikai teorija, kas lielā mērā balstīta uz vēsturiskiem sasniegumiem, nevis situāciju “šodien un tagad”.

Raušana
Pieteiktie sākuma svari liecināja, ka Plēsnieks ir krietni pieticīgāks nekā konkurenti un, visticamāk, latvietim griesti būs labāko sešinieks. Starp deviņiem svarcēlājiem Artūrs pieteica mazāko sākuma svaru raušanā (tādējādi bija jāatklāj A grupas sacensības) un vienu no mazākajiem svariem arī grūšanā.

Tomēr Plēsnieks uz paaugstinājuma nāca otrais, jo sākotnēji pieteiktie 173kg tika nomainīti uz 176kg. Plēsnieks šo svaru veiksmīgi uzrāva. Pēc tam Plēsnieks mēģināja tikt galā ar 180kg, un šis svars nepadevās. Treneri nolēma, ka mūsu svarcēlājam pēdējā raušanas mēģinājumā jāmēģina pacelt 181kg, un Plēsnieks to paveica – jauns personiskais rekords raušanā!

Tiesa, kā jau minēts, vairums konkurentu tēmēja uz lielākiem svariem un pēc raušanas disciplīnas Plēsnieks ieņēma vien astoto pozīciju. Vadībā ar izvirzījās Uzbekistānas sportisti Nurudinovs un Ivans Jefremovs ar 194kg, tikai par 1kg mazāk Zaičikovam no Kazahstānam. Plēsniekam līdz sestajā vietā esošajam irānim Mohammadam pirms latvietim parocīgās grūšanas trūka 5kg.

Grūšana
Grūšanu ātrāk par Plēsnieku sāka divi svarcēlāji, kuri raušanā mūsējo pārspēja – ar mazāko svaru sāka Jefremovs, kuram dalīts pirmais rezultāts raušanā, un polis Bonks, kurš grūšanā nebija sekmīgs nevienā no trim mēģinājumiem un izstājās bez rezultāta. Tas viesa cerības, ka Plēsnieks var pacelties augstāk.

Plēsnieks sāka ar 218kg un diezgan droši šo svaru pacēla. Tomēr nākamajā piegājienā ar 223kg tikt galā neizdevās. Pēdējā mēģinājumā latvietim tika uzlikti 225kg un, lai gan svaru stienis uz pleciem tika uzcelts, piegājiens nebija sekmīgs. Summā Plēsniekam pacelti 399kg, kas noslēgumā deva astoto vietu. Diemžēl mūsu sportistam neizdevās pietuvoties treneru nospraustajam mērķim (410kg), kā arī neizdevās uzlabot ieņemto vietu salīdzinoši ar Londonas olimpiskajām spēlēm.

Tikmēr cīņā par uzvaru neatradās konkurenti Uzbekistānas sportistam Nurudinovam - grūšanā pacelti pat 237kg (jauns olimpiskais rekords un 10kg pārsvars pār tuvāko konkurentu šai disciplīnā!), summā pacelts 431kg. Sudrabu visai negaidīti ieguva armēnis Martirosjans, bet pie bronzas tika kazahs Zaičikovs.

Svarcelšana vīriešiem, svara kategorija līdz 105kg

VSportistsValstsRezultāts
1.R.NurudinovsUzbekistāna194+237=431
2.S.MartirosjansArmēnija190+227=417
3.A.ZaičikovsKazahstāna193+223=416
4.Ž.JansĶīna190+225=415
5.I.JefremovsUzbekistāna194+220=414
6.R.B.MohammadsIrāna186+220=406
7.A.MihaļskisPolija179+221=400
8.A.PlēsnieksLatvija181+218=399

Piedalījās 17 sportisti

Izcīnītās medaļas svarcelšanā

VValstsZSBKopā
1.Ķīna5207
2.Taizeme2114
3.Irāna2002
4.Ziemeļkoreja1304
5.Kazahstāna1135
6.Ķīnas Taipeja1012
7.Kolumbija1001
Uzbekistāna1001
9.Indonēzija0202
Baltkrievija0202
11.Filipīnas0101
Turcija0101
Armēnija0101
14.Ēģipte0022
15.Japāna0011
Dienvidkoreja0011
Kirgizstāna0011
Spānija0011
Rumānija0011
Lietuva0011
ASV0011

Sadalīti 14 no 15 medaļu komplektiem

Pēdējo OS laureāti svarcelšanā, vīriešiem svara kategorijā līdz 105kg

OSZeltsSudrabsBronza
2012O. Torokitijs (Ukraina)N. Nasiršalals (Irāna)B. Bonks (Polija)
2008A. Aramnovs (Baltkrievija)D. Klokovs (Krievija)D. Lapikovs (Krievija)
2004D. Berestovs (Krievija)I. Razoronovs (Ukraina)G. Pisarevskis (Krievija)
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2016-08-16 12:57, pirms 8 gadiem
HuulijsRIO5 rakstīja: Juri, ko doma par to ka plesnieks varetu iet kategoriju zemak,cik reali tas ir??? Redzot ka vinam ir arii tauku masa, salidzinot ar parejiem pat izteikti daudz, tad domaa vinsh daudz speka zaudetu ja nomestu lieko speki un meginatu max turet esoso muskulu masu??? Varbut tas varetu dot medalu, jo kategoriju zemak vins cinitos par zeltu, protams celot si briza gabaritus
Muļķības
viņš ir par garu jau 105kg

     [+] [-]

, 2016-08-16 13:00, pirms 8 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Pirms meklēt Plēsniekam līmeni, pirms olimpiādes pašiem nebija no viņa jāzīmē supersvarcēlājs. Pēc būtības +/- savā iepriekšējā līmenī viņš nostartēja.

Tik, ja viņš savā līmenī būtu startējis, viņam tāpat pietrūktu kilogramu 10 līdz medaļai... Tb, viņam bija jāuzlabo PB par 12 kg, lai būtu medaļās. Nesaku, ka tas ir nereāli, taču par to, ka tas nav izdarīts, nav jārīko kolektīvie raudāšanas seansi.
Plēsnieku par medaļnieku sauca žurnālisti, kuriem tā kā vajadzētu daudz maz orientēties spēku samēros
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2016-08-16 14:29, pirms 8 gadiem
HuulijsRIO5 rakstīja: Nuu nemot vera ka katraa svaraa elitee kopaa ap 30 sportistiem, tad es teiktu dopinga % tur ir milziigs. Nevar salidzinat ar masveida sportiem, kaut vai piemeram tenisu,v-atlektiku utt...
Tur jau tā lieta, ka var testēt Viļānu spartakiādes tautas skrējiena dalībniekus un stāstīt, ka sportā dopinga nav, bet var notestēt visus TOP sportistus un aina būs citādāka.

Svarcelšana nav un nekad nebūs masveidīgs sporta veids, tāpēc ir tikai loģiski, ka pārbaudot tikai tos, kas CEĻ, arī kaut ko atrod, jo nav normāli celt tos svarus ko ceļ viņi. Tāpat arī nav normāli skriet 100 metrus zem 10 sekundēm (tur 20% no tiem, kas ir skrējuši ir oficiāli iekrituši) utt.

Kā jau teicu - pētījumu metodoloģija ir dažāda un katrs mēģina pierādīt to ko grib.

     [+] [-]

, 2016-08-16 14:30, pirms 8 gadiem
Stresa nav. Nobanos visus dopingistu un Artūram būs bronza

     [+] [-]

, 2016-08-16 14:38, pirms 8 gadiem
Ralfinolv rakstīja: Stresa nav. Nobanos visus dopingistu un Artūram būs bronza
Kāpēc, ja tiek runātspar dopingu, tad viss tiek novests līdz tam, ka "VIŅI" ir dopingisti, bet "MĒS" tādi neesam?

Atceroties, ka Plēsnieka komandas viens no treneriem savulaik pats tika diskvalificēts uz 2 gadiem.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2016-08-16 14:55, pirms 8 gadiem
HuulijsRIO5 rakstīja: Ir jau mums ari diezgan dopingisti, ja taa proporcionali nemtu, es pat teiktu mees jenkus izliekam vienos vartos Cik ta mums to sportistu un cik dopingistu, bet nu musejie jau parasti iekrit par taam saucamajam vieglajiem parkapumiem
To daudziem gribētos domāt, bet iekrīt kā par nosacīti vieglajiem, tā arī smagajiem pārkāpumiem, tajā skaitā anaboliskajiem steroīdiem, kā tas pats jau pieminētais Ščerbatihs,

     [+] [-]

, 2016-08-16 14:56, pirms 8 gadiem
HuulijsRIO5 rakstīja: Nu jaa dopings valda sportos kur rezultaatus nosaka praktiski tikai speeks,aatrums,izturiba un muskuli. Taada futbolaa vai hokejaa tu jau vari barot Pereplutku vai Dzermeiju ar visadam jenku vai kiiniesu zalitem un ripaam, BET ja vini nespej trapit tukshos vartos viens ripu,otrs bumbu, tad nekads dopings nelidzes
Ar vienu piebildi - vārtos viņi nesāks mest, ja iepriekš metuši garām, taču dopinga lietošana viņiem ļaus trenēties vairāk, lai savas prasmes uzlabot.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja