Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
Facebook
GooglePlēsnieks Brazīlijā mērķi nesasniedz - 8. vieta
@EdmundsN
Foto: AFP/Scanpix
Šodien Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs notika svarcelšanas sacensības vīriešiem svara kategorijā līdz 105 kilogramiem. Latviešu svarcēlājs Artūrs Plēsnieks summā pacēla 399 kilogramus un samierinājās ar 8. vietu.
Pirms sacensībām
24 gadus vecais Artūrs Plēsnieks Londonā startēja vājākajā B grupā, bet uzrādīja cienījamu rezultātu (summā 390kg) un izcīnīja septīto vietu. Šoreiz Rio Plēsnieks pašsaprotami nokļuva spēcīgākajā A grupā, kurā startēja deviņi olimpieši. Pirms tam B grupā astoņu svarcēlāju konkurencē labāko rezultātu uzrādīja irākietis Salvans Džasims Abuds, kuram summā 394kg – arī cienījams sasniegums, taču Plēsnieks pēdējās lielajās sacensībās cēlis aptuveni par 10kg vairāk.
Pirms A grupas sacensībām bukmeikeri zeltu atvēlēja Uzbekistānas svarcēlājam Ruslanam Nurudinovam, kurš Londonā ar 404kg summā ieņēma ceturto vietu un kurš nākamajos gados pasaules čempionātos cēla daudz lielākus smagumus - summā 425kg un 432kg. Sudrabs un bronza teorētiski bija jādala Kazahstānas sportistam Aleksandram Zaičikovam un ķīnietim Že Janam. Zaičikovs ir šī brīža pasaules čempions ar uzceltiem 421kg, bet Jans ir pēdējo Āzijas spēļu čempions ar 403 kg summā.
Savukārt pasaules bronzas ieguvējam un Eiropas čempionam Plēsniekam (405kg Hjūstonā, ASV, 403kg Norvēģijas pilsētā Fjordē) tika paredzēta sīva cīņa par ceturto vietu ar poli Bartolomeju Bonku (bronza Londonā ar 410kg), irāni Rezu Bararu Mohammadu (šogad cēlis 404kg) un armēni Simonu Martirosjanu (5. vieta pasaules čempionātā ar 402kg un tāda pati 402kg summa Eiropas čempionātā). Protams, tā bija tikai teorija, kas lielā mērā balstīta uz vēsturiskiem sasniegumiem, nevis situāciju “šodien un tagad”.
Raušana
Pieteiktie sākuma svari liecināja, ka Plēsnieks ir krietni pieticīgāks nekā konkurenti un, visticamāk, latvietim griesti būs labāko sešinieks. Starp deviņiem svarcēlājiem Artūrs pieteica mazāko sākuma svaru raušanā (tādējādi bija jāatklāj A grupas sacensības) un vienu no mazākajiem svariem arī grūšanā.
Tomēr Plēsnieks uz paaugstinājuma nāca otrais, jo sākotnēji pieteiktie 173kg tika nomainīti uz 176kg. Plēsnieks šo svaru veiksmīgi uzrāva. Pēc tam Plēsnieks mēģināja tikt galā ar 180kg, un šis svars nepadevās. Treneri nolēma, ka mūsu svarcēlājam pēdējā raušanas mēģinājumā jāmēģina pacelt 181kg, un Plēsnieks to paveica – jauns personiskais rekords raušanā!
Tiesa, kā jau minēts, vairums konkurentu tēmēja uz lielākiem svariem un pēc raušanas disciplīnas Plēsnieks ieņēma vien astoto pozīciju. Vadībā ar izvirzījās Uzbekistānas sportisti Nurudinovs un Ivans Jefremovs ar 194kg, tikai par 1kg mazāk Zaičikovam no Kazahstānam. Plēsniekam līdz sestajā vietā esošajam irānim Mohammadam pirms latvietim parocīgās grūšanas trūka 5kg.
Grūšana
Grūšanu ātrāk par Plēsnieku sāka divi svarcēlāji, kuri raušanā mūsējo pārspēja – ar mazāko svaru sāka Jefremovs, kuram dalīts pirmais rezultāts raušanā, un polis Bonks, kurš grūšanā nebija sekmīgs nevienā no trim mēģinājumiem un izstājās bez rezultāta. Tas viesa cerības, ka Plēsnieks var pacelties augstāk.
Plēsnieks sāka ar 218kg un diezgan droši šo svaru pacēla. Tomēr nākamajā piegājienā ar 223kg tikt galā neizdevās. Pēdējā mēģinājumā latvietim tika uzlikti 225kg un, lai gan svaru stienis uz pleciem tika uzcelts, piegājiens nebija sekmīgs. Summā Plēsniekam pacelti 399kg, kas noslēgumā deva astoto vietu. Diemžēl mūsu sportistam neizdevās pietuvoties treneru nospraustajam mērķim (410kg), kā arī neizdevās uzlabot ieņemto vietu salīdzinoši ar Londonas olimpiskajām spēlēm.
Tikmēr cīņā par uzvaru neatradās konkurenti Uzbekistānas sportistam Nurudinovam - grūšanā pacelti pat 237kg (jauns olimpiskais rekords un 10kg pārsvars pār tuvāko konkurentu šai disciplīnā!), summā pacelts 431kg. Sudrabu visai negaidīti ieguva armēnis Martirosjans, bet pie bronzas tika kazahs Zaičikovs.
Svarcelšana vīriešiem, svara kategorija līdz 105kg
| V | Sportists | Valsts | Rezultāts |
|---|---|---|---|
| 1. | R.Nurudinovs | Uzbekistāna | 194+237=431 |
| 2. | S.Martirosjans | Armēnija | 190+227=417 |
| 3. | A.Zaičikovs | Kazahstāna | 193+223=416 |
| 4. | Ž.Jans | Ķīna | 190+225=415 |
| 5. | I.Jefremovs | Uzbekistāna | 194+220=414 |
| 6. | R.B.Mohammads | Irāna | 186+220=406 |
| 7. | A.Mihaļskis | Polija | 179+221=400 |
| 8. | A.Plēsnieks | Latvija | 181+218=399 |
Piedalījās 17 sportisti
Izcīnītās medaļas svarcelšanā
| V | Valsts | Z | S | B | Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Ķīna | 5 | 2 | 0 | 7 |
| 2. | Taizeme | 2 | 1 | 1 | 4 |
| 3. | Irāna | 2 | 0 | 0 | 2 |
| 4. | Ziemeļkoreja | 1 | 3 | 0 | 4 |
| 5. | Kazahstāna | 1 | 1 | 3 | 5 |
| 6. | Ķīnas Taipeja | 1 | 0 | 1 | 2 |
| 7. | Kolumbija | 1 | 0 | 0 | 1 |
| Uzbekistāna | 1 | 0 | 0 | 1 | |
| 9. | Indonēzija | 0 | 2 | 0 | 2 |
| Baltkrievija | 0 | 2 | 0 | 2 | |
| 11. | Filipīnas | 0 | 1 | 0 | 1 |
| Turcija | 0 | 1 | 0 | 1 | |
| Armēnija | 0 | 1 | 0 | 1 | |
| 14. | Ēģipte | 0 | 0 | 2 | 2 |
| 15. | Japāna | 0 | 0 | 1 | 1 |
| Dienvidkoreja | 0 | 0 | 1 | 1 | |
| Kirgizstāna | 0 | 0 | 1 | 1 | |
| Spānija | 0 | 0 | 1 | 1 | |
| Rumānija | 0 | 0 | 1 | 1 | |
| Lietuva | 0 | 0 | 1 | 1 | |
| ASV | 0 | 0 | 1 | 1 |
Sadalīti 14 no 15 medaļu komplektiem
Pēdējo OS laureāti svarcelšanā, vīriešiem svara kategorijā līdz 105kg
| OS | Zelts | Sudrabs | Bronza |
|---|---|---|---|
| 2012 | O. Torokitijs (Ukraina) | N. Nasiršalals (Irāna) | B. Bonks (Polija) |
| 2008 | A. Aramnovs (Baltkrievija) | D. Klokovs (Krievija) | D. Lapikovs (Krievija) |
| 2004 | D. Berestovs (Krievija) | I. Razoronovs (Ukraina) | G. Pisarevskis (Krievija) |
+4 [+] [-]
-2 [+] [-]
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+5 [+] [-]
Tik, ja viņš savā līmenī būtu startējis, viņam tāpat pietrūktu kilogramu 10 līdz medaļai... Tb, viņam bija jāuzlabo PB par 12 kg, lai būtu medaļās. Nesaku, ka tas ir nereāli, taču par to, ka tas nav izdarīts, nav jārīko kolektīvie raudāšanas seansi.
+1 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Jā, svarcelšana ir starp nomināli "sliktajiem" sportiem, taču pirmā tā nav bijusi nekad, jo ir riteņbraukšana, ir vieglatlētika.
[+] [-]