Labākie no palikušajiem – Fidži

"Lidojošie fidžieši" – kas nenostrādā klasikā, der septītniekam

Fidži nav tā lielākā valsts, taču regbijā to droši var saukt par grandu. Nu, vismaz "mazo grandu", jo, lai arī fidžieši vēl aizvien tiek saukti par otrā ešelona komandu, viņi Pasaules rangā ieņem devīto vietu un ir priekšā gan Argentīnai, gan Itālijai, bet viņiem priekšā ir tikai spēcīgāko pirmā ešelona komandu astotnieks. Kā mazajai salu valstiņai, kurā iedzīvotāju skaits nesasniedz pat vienu miljonu, ir izdevies kļūt par regbijā ļoti cienījamu spēku?

Jāsaka, ka Fidži vēsture ir diezgan raiba un tajā netrūkst kā spožu uzvaru, tā cīņas par izkļūšanu no verdzības un izdzīvošanu, tāpēc nav nekāds brīnums, ka arī regbija vēsture šajā valstī ir diezgan raiba.

Pretēji kaimiņiem, Samoa un Tongai, kur regbiju ieviesa kristiešu misionāri, Fidži šis sporta veids nonāca ar britu un jaunzēlandiešu armijas spēku "palīdzību", kuri, pildot dienesta pienākumus salu valstī, 19. gadsimta beigās spēlēja šo spēli. Jāsaka, ka, kā jau 20. gadsimta sākumam ierasts, nevienu nepārsteidza arī tas, ka vietējos iezemiešus uz šīm spēlēm neviens nesauca un regbiju katra rase spēlēja atsevišķi. Interesants ir arī tas fakts, ka pirmās pārbaudes spēles Fidži izlasi pārstāvēja tikai Eiropas ieceļotāju vai viņu pēcteču sastādītā komanda, pamtiedzīvotājiem nemaz neļaujot pretendēt uz vietu izlasē.

Tiesa, ilgi tā turpināties nevarēja, jo fidžiešiem šī spēle iepatikās un viņi sāka spēlēt savu regbija variāciju, jo baltādaino parādītā spēle, ko arī vajadzēja aizvadīt lietainā laikā, viņiem likās pārāk sarežģīta. Vēlāk gan viņi atgriezās pie klasiskajiem spēles noteikumiem un diezgan ātri arī progresēja savā spēlē, kļūstot par vienu no reģiona spēcīgākajām komandām.

Viss tādā veidā arī varētu turpināties, taču septiņdesmito gadu beigās parādījās "Hong Kong Sevens" turnīrs regbijā-7, ko vēl aizvien uzskata par prestižāko šī sporta veida turnīru. Lai arī regbijs-7 bija zināms jau iepriekš un arī Fidži to spēlēja, uzvarot Honkongā jau otrajā turnīra norises gadā fidžieši sevi pieteica kā viena no spēcīgākajām izlasēm septītniekā.

Salinieku ātrais regbijs jau iepriekš bija pamanīts klasiskajā spēles versijā, bet mazajā septītniekā viņu spēle un ātruma īpašības bija jo īpaši piemērotas un tādējādi Fidži kļuva par šī spēles veida "toņa diktētājiem".

Kopš 1999./2000. gada sezonas tiek rīkota arī Pasaules sērija regbijā-7, kas ir prestižākais ikgadējais regbija-7 turnīrs. Jāsaka, ka, lai arī pirmajos sešos gados par čempioniem kļuva Jaunzēlande, Fidži ir viena no Pasaules sērijas veiksmīgākajām komandām, jo kopā ir uzvarējusi četras reizes (uzvarējusi arī trijās no pēdējām piecām sezonām, tajā skaitā 2018./2019. gada sezonā) un ne reizi sezonas beigās nav bijusi zemāk par ceturto vietu. Mazā valstiņa arī labi izmantoja to, ka regbijs-7 tika iekļauts olimpisko spēļu programmā, jo tieši viņi kļuva par pirmajiem olimpiskajiem čempioniem šajā sporta veidā.

Fidži regbija zelta mačs – olimpisko spēļu fināls pret Lielbritāniju

Līdz ar to, var droši teikt, ka, neskatoties uz kopumā labajām klasiskā regbija pozīcijām, Fidži vairāk asociējas ar savu ātro un radošo spēli tieši regbijā-7, kur faktiski izpaliek statiskie spēles elementi.

Tomēr, atgriežoties pie klasikas, jāatzīmē, ka Fidži ir čempionu tituliem bagātākā Klusā Okeāna Nāciju kausa komanda, jo piecreiz ir spējusi uzvarēt šajā turnīrā, bet Fidži otrā izlase ar tikpat labiem panākumiem startē Klusā okeāna Izaicinājuma kausā (otro izlašu turnīrs).

Panākumi Pasaules kausā

Pasaules kausā Fidži ir startējuši ar ļoti dažādiem panākumiem, jo viņi divreiz ir spējuši kvalificēties ceturtdaļfinālam, tajā pašā laikā 1995. gada turnīram viņi nemaz nespēja kvalificēties, jo divu spēļu summā atzina Tongas izlases pārākumu ar kopējo rezultātu 26:34.

Runājot secīgi, tad Fidži izlase bija starp tām, kas tika uzaicināta spēlēt jau pirmajā Pasaules kausa izcīņas finālturnīrā un, lai arī viņi izcīnīja tikai vienu panākumu, labākas gūto un zaudēto punktu attiecības dēļ viņi iekļuva ceturtdaļfinālā, apsteidzot Itāliju un Argentīnu. Izslēgšanas mačos gan viņi zaudēja Francijai (16:31), taču tas vienalga ir viens no lielākajiem salinieku sasniegumiem.

1991. gada turnīrā Fidži palika bez uzvarām, bet 1995. gadā, kā minējām, viņi nemaz nekvalificējās turnīram, tāpēc nākošā reize, kad fidžieši cīnījās par Viljama Veba Elisa vārdā nosaukto trofeju bija 1999. gads.

Atgriezušies spēcīgāko sabiedrībā, salinieki atkal cīnījās par izslēgšanas mačiem, apakšgrupu cīņās uzvarot divas no četrām spēlēm, bet ceturtdaļfināla kvalifikācijas mačos viņi piekāpās Anglijai (24:45). Pēc četriem gadiem viņi arī tika pie neitrālas bilances (2-2), taču izslēgšanas mačos netika, bet 2007. gada turnīrs var tikt uzskatīts par Fidži izlases labāko iznācienu Pasaules kausā.

Tikuši galā ar Japānu un Kanādu, fidžieši apakšgrupas pēdējā spēlē pārspēja Velsu, izslēdzot eiropiešus no turpmākās cīņas. Pašiem fidžiešiem gan turnīrs beidzās ceturtdaļfinālā (20:37 pret DĀR), taču trīs uzvaras viena turnīra laikā vēl aizvien ir labākais komandas rezultāts.

Fidži pret Velsu, 2007. gada PK finālturnīrā

2015. gada PK finālturnīrā Fidži jau pašā sākumā nevarēja lolot lielas cerības par izslēgšanas mačiem, jo viņi tika ielozēti vienā grupā ar Angliju, Austrāliju, Velsu un Urugvaju. "Lidojošie fidžieši" nevienā no spēlēm pret grandiem "nesabruka", taču tikai pret Urugvaju spēja tikt pie panākuma (47:15), kas, jāatzīst, vairāk ir likumsakarīgi, ņemot vērā spēcīgo apakšgrupas sastāvu.

Kvalifikācija un testu mači

2015. gada Pasaules kausa finālturnīra pirmo posmu noslēguši ceturtajā pozīcijā, Fidži izlase nesaņēma automātisko kvalifikāciju uz 2019. gada Pasaules kausu. Tas nozīmēja, ka viņiem, tāpat kā Samoa un Tongas komandām, par vietu 2019. gada PK ir jācīnās reģionālajā kvalifikācijas turnīrā.

Okeānijas zonas kvalifikācijas turnīrs sastāvēja no diviem posmiem. Pirmajā Tonga, Fidži un Samoa 2016. un 2017. gada Klusā okeāna Nāciju kausā izspēlēja vienu ceļazīmi uz Japānu un tieši šajā turnīrā Fidži, izcīnot četras uzvaras četrās spēlēs, pārliecinoši kvalificējās šī četrgades cikla svarīgākajam turnīram. Jāpiebilst, ka arī Tonga saņēma kvalifikāciju uz Japānas turnīru, bet Samoa bija jāpiedalās otrajā kvalifikācjas kārtā, cīnoties ar Eiropas čempionāta otro spēcīgāko komandu (Vāciju).

Runājot par šīs četrgades testu spēlēm, Fidži ir ar ko palepoties, jo šajā ciklā trīs reizes ir pieveiktas pirmā ešelona komandas – 2017. gada vasarā dabūja ciest Itālija un Skotija, bet pagājušā gada rudenī zaudējumu piedzīvoja arī Francija. Te gan jāpiebilst, ka itāļi un skoti zaudēja izbraukuma mačos, bet francūži – Parīzē.

Tāpat šajā laikā ir pārspēta Japāna, Gruzija, Urugvaja, Kanāda, nemaz nerunājot par saviem kaimiņiem, Samoa un Tonga. No otras puses, japāņi un gruzīni ir spējuši tikt galā ar saliniekiem, tāpēc nevar runāt par kādu absolūtu fidžiešu pārākumu pār otrā ešelona komandām.

Spēlētāji

Fidži regbija panākumi, protams, nepalika nepamanīti spēcīgākajos un naudīgākajos regbija čempionātos un tiklīdz regbijs kļuva profesionāls, tā saliniekiem nācās saskarties ar vienu no reģiona lielākajām problēmām, proti, spēlētāju pārvilināšanu uz citām valstīm, kur viņiem ir izdevīgāki līguma nosacījumi, jo vietējās komandas vienkārši nevar finansiāli konkurēt ar spēcīgākajiem Eiropas klubiem. Rezultātā – nebūt ne vienmēr visi spēcīgākie regbisti var pārstāvēt izlasi, bet citi vispār atsakās no Fidži pilsonības par labu esošajai dzīvesvietai (piemērs – Alivereti Raka no Francijas izlases, kurš šajā pavasarī saņēma Francijas pasi).

Tomēr, ja pievēršamies nevies tiem, kuru nav, bet gan tiem, kuri ir sastāvā, tad nevar neatzīmēt, ka lielākā daļa komandas spēlē spēcīgākajos Eiropas čempionātos un to spēcīgākajos klubos. Semi Radradra, Bens Volavola, Josua Tuisova, Leone Nakarava, Vereniki Goneva, Peceli Jato – šie vārdi Eiropā ir ne tikai labi zināmi, bet arī ļoti cienīti, jo fidžieši sevi ir parādījuši kā visaugstākā līmeņa spēlētāji, izcīnījuši arī olimpiskās medaļas un saņēmuši arī vairākas individuālās balvas.

Tiesa, kas tāpat krīt acīs skatoties Fidži sastāvu, visi galvenie viņu spēki ir koncentrēti tālākajās spēles līnijās, kamēr uzbrukumā, sevišķi jau pirmajā līnijā, noteikti prasītos kāds papildinājums.

Jāatgādina, ka jau laicīgi par savu aiziešanu no izlases bija paziņojis viens no fizisko parametru ziņā iespaidīgākajiem planētas spēlētājiem, Nemani Nadolo (194 cm, 130 kg), kuram šādu soli lika spert veselības problēmas. Klubu līmenī gan viņš turpina spēlēt, pārstāvot Monpeljē komandu Francijas "Top 14" turnīrā, taču izlases rindās, vismaz šajā PK, mēs viņu neredzēsim.

FIDŽI REGBIJA IZLASES SASTĀVS 2019. GADA PASAULES KAUSA FINĀLTURNĪRĀ: ŠETI

Prognoze

Fidži izlasei Pasaules kausa finālturnīrs būs jāsāk D apakšgrupā, kopā ar sev labi zināmajām Austrālijas, Velsas un Urugvajas izlasēm un tikai Gruzijas esamība grupā "izjauc" 2015. gada PK A apakšgrupas sastāvu.

Lai arī salinieki ir parādījuši, ka var cīnīties ar Velsu un, ja paveicas, arī ar Austrāliju, tomēr, tās vairāk ir pārsteigumu uzvaras, tāpēc cerēt uz tādām nav liela pamata.

Urugvaja, tāpat kā pirms četriem gadiem, ir komanda, kuru fidžiešiem ir jāpārspēj, bet spēlē pret Gruziju, visdrīzāk, izšķirsies tas, kura komanda saņems automātisko kvalifikāciju uz 2023. gada Pasaules kausu. Abas vienības spēkos ir diezgan līdzīgas, tāpēc šeit ir gaidāma ļoti sīva cīņa, kurā papildus vienības cīnīsies arī par neoficiālo "otrā ešelona čempionu" titulu.

Fidži izlase

Fidži 2019. gada Pasaules kausā