Startē 2023. gada Pasaules kauss regbijā

Divdesmit spēcīgākās planētas regbija komandas pēc četru gadu pauzes atkal tiksies globālā turnīrā, lai noskaidrotu, kura ir spēcīgākā, veiklākā, ātrākā, veiksmīgākā un labākā. Ar ko šī gada Pasaules kauss atšķiras no iepriekšējiem? Lai arī regbijā favorītu pulks parasti nav plašs un arī starp tām komandām ne visas konkrētajā vietā un laikā ir gatavas demonstrēt visaugstākā līmeņa spēli, šoreiz komandu spēku samēri pirms turnīra izskatās ļoti līdzīgi un var droši lietot apzīmējumu "uzvarēt var jebkurš".

Debitanti un atpakaļ-atnācēji

Šajā Pasaules kausa finālturnīrā būs iespēja redzēt vienu debitanti, proti, Čīles valstsvienību. Regbija augstākajā sabiedrībā jaunpienācēji ir reta parādība, tāpēc jau pats fakts, ka čīlieši ir tikuši līdz PK finālturnīram ir ievērības cienīgs. Ja vēl atceras kā viņi to izdarīja (pārspēja PK stabilās vērtības – Kanādu un ASV), tad to var saukt par Čīles regbija augstāko punktu.

Čīles mačs pret ASV

Vai viņi spēs atvēzēties kam lielākam un pārrakstīt vēsturi? Atvēzēties, iespējams, viņi arī spēs, taču ar pārrakstīšanu varētu būt problēmas.

Čīle spēlēs vienā grupā ar Angliju, Argentīnu, Japānu un Samoa. Protams, ka angļi šobrīd pamatīgi buksē un arī japāņiem viss nav diez ko rožaini, taču šīs ir pilnīgi cita ranga komandas. Šobrīd Čīlei ir sešu maču zaudējumu sērija, kurā ir atzīts Argentīnas otrās izlases pārākums (divreiz), kā arī Tongas, Urugvajas, Rumānijas un Namībijas pārspēks. Jāteic, ka arī šīs izlases nav saucamas par regbija spēkstacijām.

Portugāles izlase gan nav debitanti, jo 2007. gadā, kad labākās izlases arī pulcējās Francijā, taču pēc šī turnīra viņi devās brīvajā kritienā un trīs gadus pat pavadīja Eiropas čempionāta Kausa divīzijā (pēc spēka – trešā līga), taču līdz ar Patrisa Lagisketa stāšanos pie "Os Lobos" stūres, komandas spēles vektors ir mainījies un pārsteidzošā kārtā portugāļi, ne bez veiksmes palīdzības, nonāca PK finālturnīra dalībnieku pulkā.

Kāpēc veiksmes? Tāpēc, ka viņi sākotnēji bija palikuši "aiz borta", jo nekvalificējās tālākai cīņai par biļeti uz Franciju, taču tad Spānija saņēma sodu par nepareizi naturalizētiem spēlētājiem un portugāļi varēja sākt gatavoties noslēdzošajam kvalifikācijas turnīram, kurā četru reģionu labākās, bet vēl bez PK vietas esošās izlases cīnījās par braucienu uz Franciju. Portugāle, pārspējot Keniju un Honkongu, pēdējā spēlē, jau pēc 80 minūšu zīmes sasniegšanas, smagā lietū, spēja realizēt soda sitienu, panāca neizšķirtu un mājās aizsūtīja ASV komandu.

Portugāļu spēks? Ja kaut kādus secinājumus varētu izdarīt no pārbaudes mačiem, tad Portugāle ir gana konkurētspējīga komanda, taču ir četri "bet" – Austrālija, Velsa, Gruzija un Fidži. Ar šāda mēroga pretiniekiem tik īsā laika posmā portugāļi nav spēlējuši un, lai arī pret gruzīniem viņi spēja demonstrēt saturīgu sniegumu (lai arī zaudēja), kopumā šim turnīram jaudas var pietrūkt.

Spēcīgāko sabiedrībā atgriezās arī Rumānija, taču šīs izlases stāsts ir diezgan bēdīgs. Nepareiza naturalizēšanas procesa interpretācijas dēļ rumāņi 2019. gada PK vēroja pa TV, taču tas nemaz nebija tik bēdīgi kā fakts, ka šī kļūda maksāja iespēju spēlēt finālturnīrā veselai par talantīgu uzskatītai rumāņu regbistu paaudzei.

Šobrīd par vienības talantu runāt ir grūti, jo paaudžu maiņa nav devusi gaidītos rezultātus un rumāņiem būs jācīnās ne tikai pret pretiniekiem, bet arī ar sevi.

Namībija un Urugvaja gan nav nekādi jaunpienācēji, taču šīs komandas par konkurētspējīgām PK kontekstā nosaukt ir visnotaļ sarežģīti. Namībija, lai arī spēlē finālturnīros kopš 1999. gada, vēl nav izcīnījusi nevienu uzvaru, kamēr Urugvaja 15 mačos ir tikusi pie trim panākumiem. Šīs varētu saukt par "vienas uzvaras komandām", jo izcīnīt vienu uzvaru būs abu šo komandu mērķis, tā kā abas arī spēlē vienā apakšgrupā, kur pārējie pretinieki ir no daudz augstākiem plauktiem.

Varbūt pārsteigs

Ja iepriekšējā apskatītajā grupā viss bija maksimāli skaidrs un tās izlases cīnīsies par lokālu mērķu sasniegšanu, ne lielām lietām, tad šīs grupas komandas var pārsteigt.

Japāna, Itālija, Gruzija – tās ir labi zināmās vienības no kurām jau sen gaida, ka vismaz kāda no tām pievienosies pirmā ešelona izlasēm. Kādā brīdī šis trio vadošajām komandām ir tuvāk, citā – tālāk. Japānas sniegums pēdējos divos PK finālturnīros bija iespaidīgs, taču šobrīd komanda mazliet "buksē". Tāpēc, ja japāņi atkal reāli iesaistīsies cīņā par vietu izslēgšanas mačos, tas būs sasniegums.

Itālijas izlase nomināli jau sen kā sēž pie viena galda ar lielajiem kungiem, taču pateikt savu vārdu "Gli Azzurri" lielajās regbija dzīrēs īsti vēl nav spējusi pateikt. Maksimāli – iestaprināt kādu repliku, kad runā citi.

Tomēr, pēdējie gadi itāļiem ir veiksmīgāki un cerīgāki, kas saistāms ar jaunās paaudzes ienākšanu komandā. Eindžs Kapuazo ir kā spilgtākais šīs paaudzes piemērs, lai gan pašlaik Itālijas regbija jaunieši kā līdzīgs ar līdzīgu cīnās ar visu vadošo regbija nāciju jaunajām maiņām. Vai izdosies pārsteigt? Viegli nebūs, jo, lai tiktu tālāk būs jāpārspēj spēcīgā Jaunzēlande vai mājinieki, Francija, taču šeit jau mēs runājam par pārsteigumiem, tāpēc – kāpēc ne?

Itālijas uzvara pret Austrāliju 2022. gadā

Gruzijas stāsts ir kļuvis par pasaules regbija klasiku – dodiet mums pretiniekus un mēs kļūsim stipri! Neapšaubāmi, pretinieku kvalitāte nosaka izaugsmes tempus un gruzīni, tiekot pie labākiem oponentiem, pamazām arī audzē spēku un spēj pat kādu iedomīgo "vecās regbija pasaules" nācijas pārstāvi apsēdināt. Vai gruzīni pārsteigs? Viņi to var izdarīt, taču tad visiem būs jānodemonstrē Austrālijas vai Velsas skalps.

Fidži, Samoa, Tonga – arī te stāsts nav jauns, jo bēdu monologus par to kā lielās regbija nācijas "slauc" saliniekus un viņu izlases, vienkārši "pārpērkot" talantīgākos spēlētājus stāstīja jau sen. Pirms pāris gadiem "World Rugby" gan atrada risinājumu – tie, kuri spēj pierādīt savu vismaz otrās paaudzes saistību ar valsti un piecus gadus nav spēlējuši citas valsts izlasē, var doties laukumā vecvecāku vai vecāku dzimtenes regbija izlases kreklā.

Saliniekiem šis bija svaigs malks gaisa, jo tā viņi savās rindās dabūja vairākus Austrālijas un Jaunzēlandes regbistus.

Tieši šis ir pārsteiguma faktors – kā izskatīsies šīs jaunās komandas un vai tām klāt nākušie palīgi spēs radīt to atšķirību, lai pakāptos par līmeni augstāk.

Pretendenti, ja...

Austrālija, Anglija, Skotija, Velsa, Argentīna – komandas, kuru sasniegumu sarakstos ieraksts "Pasaules kausa uzvarētāji" galīgi neizskatītos neloģiski, taču vai šogad? Angļi un austrālieši vēl gada sākumā nomainīja galvenos trenerus, precīzāk, Angļi atteicās no Edija Džonsa pakalpojumiem, kurš drīz vien pārņēma austrāliešus. Angļu stūre nonāca klubu līmenī labi sevi parādījušajam Stīvam Bortvikam. Pagaidām gan abi speciālisti vairāk cīnās ar apstākļiem un savas komandas vēl veido, tāpēc no abām vienībām lieli panākumi netiek gaidīti. No otras puses – kvalitāte un izpildītāji ir abās komandās, tāpēc, ja kaut kur paveicas pašiem, kaut kur līdz galam nenostrādā vai tiek pārsteigti oponenti, gadīties var visādi.

Anglijas zaudējums pret Fidži šī gada vasarā

Jauns treneris ir arī Argentīnai. Precīzāk, vecais Austrālijas izlases vadītājs Maikls Čeika. Argentīnas spēju "noskalpēt" jebkuru pretinieku ne vienu vien reizi ir nācies redzēt vai pat piedzīvot, taču tāpat ir nācies redzēt Argentīnas regbija klasiku, kad karstās dienvidnieku asinis liedz savaldīt savas emocijas brīdī, kad tas būtu jādara. Tas viņiem ir maksājis daudzas uzvaras. Jaunā trenera vadībā spēle ir kļuvusi savaldīgāka, tāpēc, varbūt, tas pavērs ceļu uz cīņu par medaļām, kurā, jāatgādina, argentīnieši 2007. gadā jau paspēja piedalīties.

Skotija un Velsa – mazās Eiropas regbija nācijas, kuras ļoti grib, vismaz teorētiski arī var, taču tām abām kaut kas pietrūkst, lai kļūtu par čempioniem vai nopietni cīnītos par titulu.

Kas pietrūkst? Īsā atbilde – resursu. Šīs nācijas nav Francija vai Anglija ar lielu naudu, nav arī Austrālija vai Jaunzēlande ar lieliem spēlētāju resursiem. Tāpēc, ja izkrīt kāds līderis (un tā gadās teju pirms katra lielā turnīra), komandas ilgtermiņa spēja konkurēt uzreiz samazinās.

Šogad vēl klāt nāk grupas faktors. Velsa spēlē apakšgrupā ar Austrāliju, Fidži un Gruziju, kas sevi arī loti labprāt redzētu ceturtdaļfinālos. Protams, pirms četriem gadiem grupa bija līdzīga un velsieši spēja no tās izkļūt, taču tas bija pirms četriem gadiem.

Skotijas situācija, godīgi sakot, ir vēl sliktāka, jo, lai tiktu pie cīņas par medaļām, viņiem vajag tikt galā ar DĀR un Īriju, t.i., esošajiem čempioniem un/vai Pasaules reitinga līderiem. Tas ir sports un vēl aizvien ir iespējams, taču tas ir uzdevums no regbija notikumu grāmatas sarežģīto piemēru lappusēm.

Favorīti

Pretēji 2019. gada PK, kura noslēgumā visi gaidīja Jaunzēlandes un Anglijas dueli, jo tieši šīs komandas bija visspilgtāk aizvadījušas testu maču ciklu, šogad favorītu statuss ir uzreiz četrām komandām.

Protams, ka ir grūti sākt favorītu uzskaiti, ja kā pirmo nemin pagājušā PK finālturnīra uzvarētājus. Tāpēc Dienvidāfrikas Republika, kura nav palikusi ne par matu vājāka, bet, iespējams, kļuvusi stiprāka, centīsies atkārtot savu panākumu

Dīvaini būtu arī, ja par favorītiem nesauktu Pasaules reitinga līderus, Īriju. Protams, var runāt, ka īriem ir ceturtdaļfināla lāsts, ka viņu "griesti" ir Sešu nāciju kauss un tā tālāk, bet Endija Farela vīri uz šo brīdi nav zaudējuši jau 14 mačus pēc kārtas un šajā laikā no viņiem cieta gan "All Blacks" (divreiz), gan "Springboks", gan "Wallabies", gan visas Sešu nāciju čempionāta komandas, bet angļi dabūja pa degunu vēl otro reizi šajā gadā, vasaras pārbaudes mačos. Īri ir stipri. Jautājums ir tikai par psiholoģisko gatavību un veselību.

Jau pieminētie "All Blaks", jeb Jaunzēlande arī ir katra turnīra favorīti. Lai arī šis maču cikls viņiem bija ar diezgan lielu turbulenci un problēmu pietika arī bez zaudējumiem īriem, jo noslēdzošajā testu mačā pirms finālturnīra viņi bija tikpat kā bezspēcīgi pret DĀR (7:35). Vai ir iemesls satraukumam? Varbūt, neliels. Tomēr, "All Blacks" noteikti nav komanda, kas jānoraksta pēc vienas neveiksmes. Viņi spēj atrast veidus kā uzvarēt un, kas, iespējams, nav citām komandām – Jaunzēlande mācās no savām kļūdām, tās neatkārto un prot atrast veidus kā uzvarēt. Tāpēc zaudējums, lai arī sāpīgs, bet, varbūt, būs tieši tas, kas būs sapurinājis Aiena Fostera vīrus.

DĀR un Jaunzēlandes spēle pirms 2023. gada PK finālturnīra

Reti kad regbijā favorītu uzskaitījums ir iespējams arī bez mājiniekiem. Jā, pirms četriem gadiem Japānā bija cita situācija, taču tas drīzāk bija izņēmums, lai gan, japāņi savās mājās parādīja vislabāko spēli un pirmo reizi tika izslēgšanas mačos.

Tātad, Francija. Šoreiz gan tā nav "mājnieku favorītu kvota", jo "Les Bleus" tiešām ir jaudīga vienība. Jā, pirms PK viņi saņēma vienu ziņu pēc otras, ka vairāki par atslēgas spēlētājiem uzskatāmie regbisti ir jāsvītro no sastāva traumu dēļ, taču Francijas regbija talanta baseins ir gana dziļš.

Tāpat der atcerēties, ka divu iepriekšējo Sešu nāciju čempionātu laikā Francija ir zaudējusi tikai vienu maču, bet četru gadu griezumā viņi ne reizi nav bijuši zemāk par otro vietu. Klase un stabilitāte! Francūžiem gan daudz ko parādīs pirmais mačs, taču, vismaz "uz papīra", mājiniekiem nevajadzētu būt problēmām iekļūt izslēgšanas mačos.

Interesanti fakti

- 2023. gada Pasaules kauss norisināsies no 8. septembra līdz 28. oktobrim deviņos Francijas stadionos.
- 2023. gada Pasaules kausa kvalifikācijas procesā piedalījās 34 komandas.
- Francija regbija Pasaules kausa finālturnīru uzņem jau trešo reizi. Pirmā bija 1991. gadā, kad PK finālturnīrs norisinājās Anglijā, Īrijā, Skotijā, Velsā un Francijā, bet patstāvīgi francūži regbija svētkus organizēja 2007. gadā.
- Pēdējie divi Pasaules kausa finālturnīri to rīkotājiem ir atnesuši ap 140 miljonus mārciņu lielu peļņu.
- DĀR un Jaunzēlande ir divas veiksmīgākās PK komandas, jo katra turnīrā ir triumfējusi pa trim reizēm. Divi tituli ir Austrālijai. Viens – Anglijai.
- 2027. gada PK finālturnīrs norisināsies Austrālijā, bet 2031. gadā izlases spēlēs ASV.

2023. gada Pasaules kauss regbijā, grupas

A grupa

B grupa

C grupa

D grupa