Gruzija turpinās cīņu par atzīšanu

Padomju, Francijas un armēņu skola

Gruzijas regbija pirmssākumi, protams, ir meklējami padomju laikos, taču pats apstāklis, ka Kaukāza valsts tik labi uzņēma sev jauno spēli nav nekas pārsteidzošs, ja parokas dziļākā vēsturē, proti, Gruzijas teritorijā jau izsenis, kopš 12. gadsimta, tika spēlēta "Lelo" vai "Lelo Burti" spēle. Protams, tad ne par kādu regbiju neviens neko nezināja, jo pati spēle parādījās septiņus gadsimtus vēlāk, taču "Lelo" spēles norise gan bija ļoti līdzīga tam, kas pašlaik notiek regbija laukumā.

Proti, divu blakus esošu ciemu iedzīvotāji tiešā kontakta cīņā mēģina savā valdījumā iegūt ar smiltīm pildītu bumbu un nogādāt to savā ciemā. Protams, šīs spēles noteikumi var arī atšķirties, ņemot vērā reģionālās īpatnības, taču būtība paliek nemainīga – cīņa par bumbu un tās nogādāšana konkrētā vietā.

Neskatoties uz tik labu augsni regbijam, sākotnējie mēģinājumi to iedzīvināt Padomju Savienības dienvidu republikā cieta neveiksmi un bija jāpaiet zināmam laikam, kā arī no Francijas uz Gruziju jāierodas armēnim Žakam Aspekjanam, lai regbijs iesakņotos Gruzijā. No Marseļas atbraukušais armēnis iemācīja gruzīnu studentiem regbija spēles pamatnoteikumus un izveidoja pirmās komandas, bet vēlāk atgriezās atpakaļ Francijā, taču Gruzijas sporta dzīvē notika nenovēršamas pārmaiņas un regbijs šajā zemē palika.

Turpmākie regbija attīstības gadi noritēja padomju sporta sistēmā un diezgan paredzami, tiesa gruzīni bija vieni no labākajiem regbistiem visā PSRS par ko liecina ne tikai vairākkārtējie gadījumi, kad par valsts čempioniem kļuva komandas no Tbilisi vai Kutaisi, bet arī tas, ka dažreiz teju trešdaļa PSRS izlases spēlētāju nāca no Gruzijas.

Pamatīgs trieciens Gruzijas regbija attīstībai bija PSRS sabrukums, jo pēc tā ne tikai pazuda centralizētais finansējums un samērā augsta līmeņa nacionālais čempionāts, bet arī valstī sākās nemieri – Abhāzijas un Dienvidosetijas kari, kas kopumā ilga divus gadus. Paši gruzīni saka, ka šie konflikti pilnībā iznīcināja vienu paaudzi, kas varēja spēlēt regbiju un nest Gruzijas vārdu pasaulē. Tiešām, kopējais stāvoklis valstī nebija pats pateicīgākais, lai runātu par kādu sporta uzplaukumu, arī paši regbisti atradās briesmīgos apstākļos, jo, kā izteicās no ārzemēm atbraukušie speciālisti, Gruzijas U19 izlases rīcībā bija tikai divas bumbas, tvērienu maisi bija sašūti no veciem džinsiem, bet grupcīņas trenažiera funkcijas esot pildījis vecs traktors.

Tomēr, neskatoties uz ne tiem labākajiem apstākļiem, tieši regbisti bija tie, kuri kā pirmie no visiem citiem komandu sporta veidu pārstāvjiem sāka gūt vērā ņemamus panākumus un tas ļāva iekarot valsts iedzīvotāju simpātijas, kas nav pazudušas līdz pat šim brīdim.

Gruzijas izlases spēļu epizodes

Šobrīd Gruzijas izlase ir viena no spēcīgākajām Eiropas čempionāta komandām, kopš 2000. gada izcīnot astoņus Eiropas čempionu titulus, kā arī ar atzīstamiem panākumiem cīnās pret Pasaules ranga otrā desmita komandām. Šis apstāklis daudziem liek attīstīt ideju par to, ka Gruzijas izlasei būtu jādod iespēja cīnīties Eiropas spēcīgāko izlašu turnīrā, kas pašlaik saucas Sešu nāciju čempionāts, jo ir acīmredzami, ka "Lelos" savu pašreizējo sabiedrību ir "pāraugusi". Tiesa, pagaidām Sešu nāciju turnīra organizētāji nesteidzas ar čempionāta formāta maiņu, turklāt, gruzīniem ir viens būtisks trūkums salīdzinot ar sportiskajos rezultātos līdzīgo Itāliju – ekonomika. Ir acīmredzami, ka gruzīni nevar "turēt līdzi" Britu salu, Francijas vai Itālijas līdzjutēju pirktspējai, bet Sešas nācijas, grozi kā gribi, ir arī bizness, tāpēc ir jābūt kādiem papildus faktoriem par labu Kaukāza valsts regbija atzīšanai Eiropas mērogā.

Klubu līmenī gruzīnu spēlētāji ir ļoti pieprasīti ārzemju, visvairāk – Francijas, čempionātos, bet paši Gruzijas klubi spēlē Didi10 čempionātā, mēģinot kvalificēties arī Eiropas Izaicinājuma kausam (apvienotā Gruzijas čempionāta komanda), taču pagaidām gan šie mēģinājumi nav bijuši veiksmīgi.

Panākumi Pasaules kausā

Lai arī gruzīniem bija ļoti labi regbija pamati, nemieri valstī un tiem sekojošie atjaunošanas darbi pamatīgi iedragāja regbija saimniecību, tāpēc nav nekāds brīnums, ka Gruzijas regbija izlase Pasaules kausā debitēja vien 2003. gadā, diviem iepriekšējiem turnīriem nekvalificējoties, bet pirmajā un otrajā PK finālturnīrā nevarot piedalīties, jo valsts atradās PSRS sastāvā (un arī PSRS izvēlējās boikotēt šo pasākumu 1987. gadā).

Debiju PK par veiksmīgu nosaukt nevarēja, jo komanda zaudēja visās spēlēs, ieskaitot mačos pret Samoa un Urugvaju, tiesa, tā bija nepieciešamā pieredze, lai vēlāk komanda ne tikai kļūtu par stabilu finālturnīru dalībnieci, bet arī nopietnu spēku pasaules regbijā.

2007. gadā Gruzija izcīnīja savu pirmo (un šajā turnīrā vienīgo) uzvaru Pasaules kausā, ar 30:0 pārspējot Namībiju un viens panākums viņiem bija arī 2011. gadā – 25:9 pret sev labi zināmajiem rumāņiem.

2015. gada Pasaules kausa finālturnīru var saukt par līdz šim veiksmīgāko Gruzijas izlases pastāvēšanas vēsturē, jo turnīrs tika sākts ar smagu panākumu pret Tongu (17:10) un noslēgts ar ne vieglāku spēli pret Namībiju, kas beidzās ar rezultātu 17:16. Protams, pa vidu bija arī diezgan pārliecinoši zaudējumi kā pret Argentīnu, tā Jaunzēlandi, taču viena turnīra laikā gruzīni bija dubultojuši savu PK finālturnīra laikā izcīnīto uzvaru skaitu un arī zaudētajos mačos neizskatījās pēc absolūtiem nespējniekiem.

Kvalifikācija un testu mači

Gruzijas izlasei, kā jau iepriekš ir minēts, 2015. gada Pasaules kauss bija pats veiksmīgākais finālturnīrs komandas pastāvēšanas vēsturē, jo tika izcīnītas divas uzvaras un, lai arī izslēgšanas mačos komanda neiekļuva, trešajā vietā gan finišēja, kas nozīmēja, ka gruzīniem izpaliks galvassāpes par piedalīšanos kvalifikācijas mačos un cīkstēšanos ar spēcīgākajām Eiropas čempionāta izlasēm (lasi – Rumāniju un Spāniju), jo tika nopelnīta automātiskā ceļazīme uz Japānas turnīru.

Runājot par testu mačiem, tad tajos Gruzijas panākumus var vērtēt divējādi. No vienas puses, pašlaik gruzīniem Eiropas čempionātā ir desmit uzvaru sērija, t.i., viņi nav zaudējuši nevienā no 2019. un 2018. gada EČ mačiem. Tāpat šajā četrgadē tikai vienreiz, 2017. gada EČ izcīņā viņi piedzīvoja neveiksmi (7:8) pret Rumāniju.

Tāpat arī spēlēs ar citu reģionu otrā ešelona komandām gruzīnu panākumi ir atzīstami – spēlējot pret Klusā okeāna salu valstu izlasēm tikai Fidži ir spējusi apbēdināt gruzīnus (vienā no divām spēlēm), bet Kanāda un ASV pret gruzīniem šajā četrgadē ir piedzīvojušas pa diviem zaudējumiem.

Cita lieta ir spēles pret pirmā ešelona komandām – tajās visās, ar lielāku vai mazāku punktu starpību, taču gruzīni ir zaudējuši un, ja mačos pret Velsu, Skotiju, Argentīnu šie zaudējumi ir uzņemti ar zināmu sapratni, sak, ko tur stipriem padarīsi, tad pagājušā gada rudens neveiksme pret Itāliju (17:28) gan bija pamatīgs trieciens visiem Gruzijas regbija atbalstītājiem un Sešu nāciju čempionāta paplašināšanas idejas virzītājiem.

Interesanti, ka Gruzijas izlase šajā četrgades ciklā ir piedzīvojusi "sauso" zaudējumu arī pret vienu otrā ešelona komandu – Japānu. Ja pirmajā abu komandu cīņā tika fiksēts kaujiniecisks rezultāts (22:28), tad otrās spēles iznākums, 0:28, gan deva vielu pārdomām.

Spēlētāji

Kā minēts iepriekš, Gruzijas regbija skola Eiropā ir ārkārtīgi pazīstama, tāpēc nav nekāds brīnums, ka izlases pieteikumā uz Pasaules kausu 17 spēlētāji no 31 spēlē ārzemēs (visi Francijā).

Par zināmāko Gruzijas spēlētāju var saukt Mamuku Gorgodzi. Uzbrucējs jau 2017. gadā bija pielicis punktu karjerai nacionālajā komandā, taču izlases galvenais treneris Miltons Heigs spēja pierunāt Gorgodzillu atgriezties vienībā uz 2019. gada PK finālturnīru, tā kā komandu piemeklēja pamatīga savainojumu "epidēmija".

Mamukas Gorgodzes spēles spilgtākās epizodes

Tāpat var izcelt uzbrucēju Levanu Čilačavu, kurš septiņus gadus pārstāvēja Eiropas regbija grandu Tulonu (tās sastāvā trīs reizes uzvarēja Eiropas Čempionu kausā un reizi Francijas Top 14 čempionātā), bet no 2018. gada pārstāv ne mazāk ambiciozo un naudīgo Monpeljē komandu. Teju identisku ceļu gāja arī Konstantins Mikautadze, taču Tulonu pameta pāris gadus ātrāk.

Kopumā gan ir jāatzīst, ka visvairāk pieprasīti Eiropā ir gruzīnu uzbrucēji, kas nav nekāds pārsteigums, tā kā tieši spēcīgais uzbrukums un grupcīņa ir tas, ko var saukt par šīs valsts izlases firmas zīmi vai vizītkarti.

GRUZIJAS IZLASES SASTĀVS STARTAM 2019. GADA PASAULES KAUSĀ: ŠEIT

Prognoze

Gruzijas izlase spēlēs Pasaules kausa D apakšgrupā, kopā ar Austrāliju, Velsu, Fidži un Urugvaju. Protams, ka karstasinīgie kaukāzieši vēlēsies pierādīt savu varējumu pret austrāliešiem un velsiešiem, taču faktiski no viņiem gaida divas uzvaras – Urugvajas komanda ir jāpārspēj "ar rezervi", bet pret Fidži viegla spēle nav gaidāma, taču gruzīni šajā četrgades ciklā ir viņus pārspējuši (ir gan arī zaudējuši) un to pašu viņi vēlas atkārtot Japānā.

Skatoties kopumā, lai vai kā vienības atbalstītāji cerētu uz iekļūšanu ceturtdaļfinālā, primārais uzdevums ir automātiskās kvalifikācijas iegūšana uz 2023. gada Pasaules kausu, t.i., turnīrs jānoslēdz ne zemāk kā trešajā vietā un par to, kā jau minēts, visdrīzāk, arī notiks sīva spēkošanās ar Fidži izlasi.

Velsa un Austrālija? 2017. gada pārbaudes spēlē gruzīni piekāpās velsiešiem ar 6:13 un pašlaik Vorena Getlanda komanda, kā arī Maikla Čeikas Austrālijas izlase, nerāda stabilu sniegumu, tiesa, Gruzija pati vēl nav tādā līmenī, lai varētu cerēt uz panākumiem pret šāda līmeņa komandām, vienlaicīgi necerot uz viņu izgāšanos.

Gruzijas izlase

Gruzija 2019. gada Pasaules kausā