Pludmales volejbolisti jūtas apdalīti, federācija skaidro tēriņus

Eiropas čempionāta finālposma kopīgais budžets ir aptuveni 850 000 eiro, tādēļ no šīs summas sportistiem atvēlētie 4 000 eiro šķiet smieklīgi. Tomēr LVF ģenerālsekretārs Ainārs Dakša skaidro, ka budžetam piešķirtā nauda pēc līguma ir paredzēta konkrētiem mērķiem, kuros neietilpst sportistu sagatavošanās posma finansēšana. „Mums pārmet – netērējiet naudu administratīvajiem izdevumiem, bet dodiet šo naudu sportistiem. Taču mēs to nedrīkstam darīt pat tad, ja to gribētu. Ja vienreiz iztērēsi naudu pretēji atrunātajam, labākajā gadījumā sabārs, bet sliktākajā gadījumā nākamreiz naudu vairs neiedos.”

Oponenti atgādina, ka pirms gada Jūrmalas „Masters” posmā administratīvie izdevumi sastādīja gandrīz 10% no turnīra budžeta jeb aptuveni 44 000 eiro. Ja pieņemam, ka finālposma budžets būs ap 850 000 eiro, tad 10% administratīvajām izmaksām veidotu 85 000 eiro. LVF ģenerālsekretārs gan runā par pavisam citu summu, kas varētu būt ap 46 000 eiro. „Jāsaprot, ka federācijai kaut kur jāsavāc finanšu resursi arī administratīvajām izmaksām. Nevar noorganizēt turnīru bez administratīvām izmaksām, jo neviens taču nestrādās par velti. Bez cilvēku resursiem tas nav iespējams, un mēs izmantojam LVF darbiniekus, kuriem maksājam par papildus darba stundām. Ja kaut kam pietrūkst, tieši uz administratīvajām izmaksām cenšamies ietaupīt pirmkārt, jo nevaram atļauties nesamaksāt, piemēram, par viesnīcām vai neizmaksāt balvu fondu. Nevienam bez iemesla netiks maksātas dubultas algas. Tas ir mīts, ko uztur kāds, kam tas izdevīgi. Jā kādam šķiet citādi, lai nāk pie mums. Esmu gatavs pastāstīt un parādīt.”

Dakša norāda, ka viena no problēmām ir tā, ka Latvijas Olimpiskās vienības kritērijus izpilda tikai viens pāris. Tas ietekmē valsts finansējumu sporta veidam. Šogad Latvijas Olimpiskā komiteja bez bāzes finansējuma (21 000 eiro) piešķīrusi 38 723 eiro, ko LVF atvēlējusi pludmales volejbola izlasēm. Tikmēr bāzes finansējums nodrošina sacensību rīkošanu. „Atšķirībā no renes sporta veidiem, kuri budžeta resursus var ieguldīt tikai sportistos, mums vēl ir jārīko Latvijas čempionāts. Arī tajā ir administratīvās izmaksas. No 2013. līdz 2017. gadam mūsu budžets ir pieaudzis, bet administratīvo izmaksu kopums ir samazinājies, jo federācijā strādā mazāk cilvēku, kuri paveic lielāku darba apjomu. Tādēļ šobrīd būtu nevietā taisnoties par to, ka mēs strādājam nesaimnieciski.”

Pludmales volejbola treneris Aigars Birzulis, kuram potenciāli Eiropas čempionātā varētu būt četri pāri, uzskata, ka par gatavošanos turnīram vajadzējis domāt jau pērn, kad Latvija ieguva tiesības rīkot šo pasākumu. Tagad, nepilnus četrus mēnešus līdz sacensībām varot tikai strēbt karstu, kas nozīmē četru desmit dienu garu treniņnometņu sarīkošanu tepat, Latvijā. „Vienam sportistam dienā tie ir 20 eiro, kas ir minimums, lai pietiktu ēšanas un ceļa izdevumiem. Viena nometne, desmit dienas, 200 eiro. Pārim tie ir 400 eiro, bet četras nometnes sanāk jau 1600 eiro. Astoņiem pāriem tie ir jau vairāk nekā 10 000 eiro. Ja vēl gribam piedalīties turnīros, tad vajadzētu ap 20 000 eiro. Tā vietā ir 4000.”

Birzulis piebilst, ka komandas Eiropas čempionātā būs, taču, vai būs arī kvalitāte? To viņš apšauba. „Ja gribam tikai izrādīšanos, tad to arī dabūsim. Divdesmit gadu laikā jau nu būtu vajadzējis beidzot ieguldīt līdzekļus un atrast sponsorus. Es pat nesalīdzināšu ar to, kā Eiropas čempionātam gatavojas citās valstīs. Ja tā ir forši, tad esam tur, kur esam. Par kritērijiem vispār esam safārējušies. Kā var prasīt kritēriju izpildi, pašiem neko nedarot…”

LVF ģenerālsekretārs norāda, ka federācija visas finansiālās problēmas atrisināt nevar. Tās prioritāte ir sportistu dalības nodrošināšana Eiropas un pasaules čempionātos. „Būsim objektīvi – ja Eiropas čempionāts notiktu, piemēram, Austrijā vai Vācijā, tad mēs runātu tikai par pāris duetiem. Piemēram, meitenēm dalība Eiropas čempionātā vien jau ir iespēja. Gribam vairāk, bet… Apskatīsimies mūsu reālās pozīcijas reitingā.”