Birzulis par Graudiņas un Grambergas sasniegumu: "Uzvar komanda!"

„Ierodoties Meksikā uz pirmo pasaules čempionātu šajā vecuma grupā, nezināmā bija vairāk, kā lietas, kuras varēja paredzēt. Karstums nepārsteidza, mērenie Klusā okeāna viļņi neatveldzēja, jo vēsāks bija tikai viesnīcas numuriņos un automašīnās ar kondicionieri,” par apstākļiem kādos cīnījās mūsu meitenes stāsta viņu treneris Aigars Birzulis.

„Mums sava iespēja bija un mēs to sagaidījām. Grupu turnīrs sevišķi nepārsteidza, spēlējām labi un uzvarējām. Skaidrs bija, ka nokļūsim spēcīgajā zarā, jo to paredzēja sacensību izspēles formula. Zināju, ka mūsu grupas otrajai vietai var paveikties un tā nokļūt otrajā pusē, kā arī notika, bet Francijas meiteņu komanda savu iespēju palaida garām. Ar itāļu meitenēm 1/8 finālā bija galā jātiek, bet otrais sets mūs gandrīz piebeidza, turklāt patīkami, ka 1/4 finālā apspēlējam Nīderlandi - lielisku komandu, bet lielākais jauno sportistu nedraugs "stress" šo komandu mocīja visu spēli un mēs to izmantojām. Te jau bija asaras, jo kas gan būtu domājis, ka meitenes (3.vieta atlasē), kas tīri apspēlēja krievietes (2.vieta atlasē) 1/8 finālā, paklups pret latvietēm (7.vieta). Kas gan būtu domājis, ka "vājajā" zarā čehietes (1.vieta atlasē) neizmantos iespēju nokļūt "guļošajā" 1/2 finālā un zaudēs Bolīvijai. Kā varēja paredzēt, ka Francija zaudēs Grieķijai, bet tās savukārt piekāpsies Turcijai, kas vispār likās neiespējami, bet mēs tak zinām, ka meiteņu turnīros viss ir iespējams,” smejot, nu uz turnīru atskatās Birzulis, secinot, ka šādos turnīros kaut ko prognozēt ir gandrīz neiespējami.

„Pusfināls pret ASV spēcīgāko komandu mums neuzlika nekādus papildus apgrūtinājumus un centāmies to izmantot. Nedaudz pietrūka. Pirmajā setā "aizpeldēja" Linda. Otrajā viss bija līmenī un uzvarējām, bet trešajā pie mums par labu 4:2 "iekrita" Tīna, lai arī seta beigās piespiedām amerikānietēm (12:14), ņemt pārtraukumu, tomēr kļūda servē lika viegli uzelpot ASV,” saka Birzulis.

Nelielai atkāpei atkāpe treneris vērš uzmanību uz interesantu faktu, kas, iespējams, maldina sekotājus un pludmales volejbola draugus. Turnīra sākumā komandu izsēto numuri bija citi (kas jau pēc būtibas šajā vecuma stadijā neko nenozīmē), bet nez kāpēc turnīra gaitā tur viss galīgi sagāja ripā. Meksikas pārstāvēm kā mājiniecēm bija (1) „aizpeldēja” uz (17), ASV bija (2), bet pārvērtās par (29), mums ja nemaldos bija (17), tad kļuvām par 12., un tamlīdzīgi. Tāpēc man patiktos, ja līdzjutēji šiem sīkumiem pievērstu mazāk uzmanības. Ar pieaugušo reitingu gan viss ok, bet tas ir cits stāsts.

Tāpat pēc čempionāta Birzulis vēlējās uzrunāt arī komentētājus internetā un sporta veida līdzjutējus. „Man kā komandas trenerim gribētos pieskarties vienam aspektam, ko, iespējams, nevajadzētu darīt, bet tomēr ceru, ka cilvēki, par, kuriem runāju, izlasīs arī šo rakstu. Uzskatu, ka "heiteriem" vai "īsteniem" pludmales draugiem nevajadzētu komentēt lietas, kuras nav pamatotas un argumentētas, turklāt anonīmi. Es varu godīgi pateikt, ka uzvar komanda. Un šī komanda uzvarēja Latvijas atlases sacensības. Un komandā spēlē divas sportistes, kas pietiekami cītīgi ir strādājušas. Izcelt kādu konkrēti ir nekorekti un lēti. Jebkurš treneris vispirms uzticēsies tiem atlētiem, kurus ir iepazinis un zina, ko no tiem sagaidīt, kā arī prot viņus virzīt un motivēt. Tāpēc noliksim tēmu no sērijas: "kā būtu, ja būtu" tālu maliņā un kopā papriecāsimies par esošo,” teic treneris.

„Noteikti gribu pateikties vecākiem par pacietību un izturību, sporta centram "Brazīlija" par iespēju visu ziemu trenēties, tāpat Raimondam Kavieram par iespēju trenēties viņa stadionā Jūrmalā, līdzjutējiem par atbalstu un Volejbola federācijai par finansējumu. Īpaši pateicos treneriem, kas pielikuši roku šo meiteņu veidošanā - Andim Austrupam, Inesei Jursonei, Andrim Krūmiņam, Pēterim Plūmem un citiem,” cerot, ka nevienu nav aizmirsis, noslēguma teica Birzulis.

Komanda mājās no Meksikas atgriezīsies otrdienas vakarā, pulksten 23.30 ar reisu no Frankfurtes. Sagaidītāji tiek aicināti sagaidīt mūsu komandu.